Iesaki rakstu: 
Jūrmalas pašvaldības dienesta pārbaudes komisija, ņemot vērā pārbaudē noskaidroto, nolēmusi, ka nav pamata disciplinārsoda piemērošanai Pašvaldības policijas priekšniekam Valdim Kivkucānam par fiziska spēka lietošanu pret padoto. Komisija izpētījusi videonovērošanas ierakstus un konstatējusi, ka tajos esot redzamas nevis pret darbinieku vērstās fiziskās darbības, bet gan mēģinājums savaldīt padotā agresivitāti.
Pietiek jau ziņoja, ka Jūrmalas domē ierosināta dienesta izmeklēšana par pašvaldības policijas priekšnieka rīcību, lietojot fizisku spēku pret padoto, lai izspiestu no viņa atzīšanos par darbībām, kuras, pēc cietušā teiktā, viņš nemaz nav veicis.
Ar iesniegumu pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa un Valsts policijā bija vērsies Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieks Egīls Kušķis, ziņojot par pašvaldības policijas priekšnieka Kivkucāna un dežūrdaļas priekšnieka Jāņa Gasjūna rīcību, kad viņi policijas telpās fiziski iespaidojuši darbinieku.
Kā Pietiek informēja Jūrmalas domē, pilsētas izpilddirektors pieprasījis un dienesta pārbaudes komisija izvērtējusi gan paša Pašvaldības policijas priekšnieka paskaidrojumu, gan Pašvaldības policijas dienesta pārbaudes atzinumu, tāpat izpētīts Pašvaldības policijas videonovērošanas sistēmas ieraksts. Komisija sazinājusies ar Jūrmalas slimnīcu, lai precizētu šīs iestādes izsniegtā dokumentā sniegto informāciju, kā arī sazinājusies ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru, lai noskaidrotu iesniegtajos dokumentos norādīto traumu un slimību raksturu.
Kā norāda Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite, Kušķa iesniegumā neesot bijis pilns notikuma izklāsts. Kušķis noklusējis iemeslus, kādēļ aprakstītās situācijas brīdī viņš bija izsaukts iesniegt paskaidrojumu. „Kušķis bija izsaukts sniegt paskaidrojumu par konstatēto degvielas zādzības faktu, kad darba pienākumu pildīšanas laikā tika nolieta degviela no Pašvaldības policijas darba automašīnas,” informēja Leite, piebilstot, ka Kivkucāns pieprasījis Kušķim sniegt paskaidrojumu par notikušo, kā arī informējis Kušķa tiešo darba vadītāju - Pašvaldības policijas dežūrdienesta priekšnieku Gasjūnu.
Komisija konstatējusi, ka pašvaldības policijas iesniegtajā videonovērošanas ierakstā nav redzamas Kušķa iesniegumā norādītās it kā pret viņu vērstās fiziskās darbības no Kivkucāna un Gasjūna puses. „Videonovērošanas ierakstā faktiski ir redzams, ka Gasjūns veica darbības, lai savaldītu Kušķa agresivitāti,” norāda Jūrmalas dome. Turklāt Kušķa iesniegtajos medicīniskajos dokumentos neesot informācijas, kas nepārprotami norādītu, ka gūtie ievainojumi ir radušies tieši konflikta dienā.
Saistībā ar konstatēto degvielas noliešanu no darba automašīnas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks ar iesniegumu vērsies Valsts policijā, un 14.augustā ir ierosināts kriminālprocess.
Kā jau ziņots, Kušķis teicās esam pilnīgi pārliecināts, ka kabinetā, kur notika incidents, ir novērošanas kamera, kuras ieraksti apliecinās pret viņu vērsto priekšnieku vardarbību.
Iesniegumā Jūrmalas mēram Kušķis bija norādījis, ka pašvaldības policijas priekšnieks sācis represijas pret tiem darbiniekiem, kuri pērnā gada nogalē rakstījuši iesniegumu domei par viņa nekompetenci. Tā kā Kušķis bijis pirmais, kas parakstījis šo iesniegumu, pret viņu tiekot vērsts gan mobings, gan bosings, Kivkucāns arī piemērojis Kušķim disciplinārsodu, kuru sodītais pārsūdzējis tiesā.
Valsts policija pēc Kušķa iesnieguma ierosinājusi lietu, taču, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu, lietas izskatīšana nodota Olaines policijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
