Jurkāns: es ar Brigmani pie Krūmiņa spēlēju kārtis, bet nu Brigmanis prasa – kas viņš tāds?
PIETIEK04.10.2016.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienības vadītājs Augusts „Brigmanis saka - kas ir Jūlijs Krūmiņš, es viņu nepazīstu, un ZZS ar viņu nav nekādas saistības, bet tajā pašā laikā es ar Brigmani spēlēju kārtis 30.jūlijā pie Jūlija Krūmiņa”, - saistībā ar notikumiem Jūrmalā Pietiek publicē ekspresinterviju ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu, kurš arī pašlaik neslēpj, ka ir labs Jūlija Krūmiņa paziņa.
- Cik noprotams, jums ir sava versija par to, kā skaidrojami skaļie notikumi Jūrmalā, mēra Gata Trukšņa un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšana?
- Viss lielais skandāls, kas ir sacelts par Truksni un Krūmiņu, es domāju, ir sacelts politiskos nolūkos, jo KNAB ir jāparāda kaut kādas savas aktivitātes, kaut kāda rosība, un kas var būt skaļāks par Krūmiņu un Truksni. Truksnis jau nu tā, bet pārsvarā jau Jūlijs Krūmiņš skan, tas ir tas, kas interesē cilvēkus. Streļčenoks grib būt priekšnieks uz vēl vienu periodu, tāpēc tiek radītas šādas aktivitātes.
Vai tam visam ir segums, to es nezinu. Bet tādā veidā, kā tas tiek pasniegts, izskatās pēc politiskas KNAB akcijas, jo es lasu avīzē, ka Latvijā nozog aptuveni piecus miljardus eiro, kas ir Eiropas Parlamenta analīze. Mēs Latvijā nozogam piecus miljardus eiro gadā. Vai KNAB ir ierosinājis kādu lietu? Vai ir kādas komisijas valdībā, Saeimā, kas visu to pētītu? Nav! Iznāk kā Mērnieku laikos – tagad šitos mazos mēģināsim tvarstīt, mocīt un kaut ko pierādīt, bet pieci miljardi - tas tā lai paliek malā, jo tas tā neskanētu.
Domāju, ka ir Vienotības cīņa ar zaļajiem. Zaļie šajā situācijā... Brigmanis saka - kas ir Jūlijs Krūmiņš, es viņu nepazīstu, un ZZS ar viņu nav nekāda saistība. Tajā pašā laikā es ar Brigmani spēlēju kārtis 30.jūlijā pie Jūlija Krūmiņa…
Es domāju, ka sabiedrībai vajadzētu palīdzēt saprast, ka te nav nekas radikāls cīņā ar noziegumiem un noziedzību. Te ir cīņa par saviem krēsliem. Būtu labi, ka sabiedrība zinātu, ka Jūlijs Krūmiņš ir vajadzīgs tikai priekš skaļuma, lai skan skaļāk.
- Ja es pareizi saprotu, tad, pēc jūsu domām, tās ir Vienotības inspirētas akcijas?
- Jā. Ne jau pret Krūmiņu, bet pret zaļajiem, jo viņi ir politiskie konkurenti, lai neteiktu vairāk. Un pievelk kādu klāt, kas skaļāk skan. Es domāju, ka tā ir cīņa par varu ne tikai KNAB, bet vispār, jo Vienotībai vajag kaut kādas spalvas izrādīt. Cita jau nekā, ko sabiedrībai atrādīt, nav.
- Respektīvi, pēc jūsu domām, Vienotības inspirēts, lai Streļčenoks varētu palikt uz vēl vienu termiņu? Neraugoties uz to, ka Vienotība ir oficiāli paziņojusi, ka Streļčenoku noteikti neatbalstīs?
- Cik jūs labi visu saprotat! Tiešām, apskatieties, kas tur notiek. Truksnis un Krūmiņš, un aizturēti, un cietumā, un tagad pētīs un ņemsies, un avīzes un portāli pilni. Nu tiešām Mērnieku laiki. Nekas cits latviešiem nav ienācis prātā.
- Vai jums ir kāda nojausma, par ko viņi ir aizturēti?
- Es jau pateicu jums to būtību, viņi ir aizturēti, lai radītu troksni. Tas, ka it kā ir nepareizi finansēta viena partija, ak, kungs Dievs! Es domāju, jūs labāk nekā es zināt, cik bieži un daudz tiek pārkāpti partiju finansēšanas likumi. Ik uz soļa. Ja tas, ko es lasu avīzēs, ir viens, bet apakšā ir kaut kas cits, tad es nezinu. Bet, ja es nezinu, tas nozīmē, ka sabiedrība netiek informēta.
- Bet tas taču ir izmeklēšanas noslēpums…
- Es kā nodokļu maksātājs gribētu zināt patiesību. Man nevajag izmeklēšanas noslēpumus, bet lietas būtību es gribētu zināt. Es nezinu, tāpēc es minu. Es minu, jo zinu, ka dzīvoju korumpētā valstī, ļoti korumpētā. Padomājiet par tiem cipariem. Pieci miljardi pie budžeta septiņi miljardi tiek nozagti. Kur ir piketi pie valdības ēkas, kur ir pensionāri, kur ir tik skaļš protests, ka tie tur vairs nezinātu, ko darīt?
Bet pie visas šīs situācijas izvelk ārā šitādu “nelieti” Krūmiņu. Viņš it kā kaut ko... Un aizturēts! Un cilvēks sēž kamerā. Ir vajadzīgs troksnis, ir jāimitē darbība, un šīs darbības imitācijas upuris ir Jūlijs Krūmiņš. Labi skan. Miljonārs Krūmiņš ar cigāru zobos sēž aiz restēm. Kā filmā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
