Juristi pārsteigti gan par "BLABLABLA apsūdzību", gan par Kalnmeiera klusēšanu
PIETIEK27.03.2014.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Pārsteidzošs ir ne tikai Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes demonstrētais nolaidības sniegums, oficiāli uzrādītā apsūdzībā atstājot vārdus "BLABLALA", bet arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera nevēlēšanās uz šo faktu publiski reaģēt, - šādu viedokli Pietiek ir izteikuši aptaujātie juristi.
Pietiek jau informēja - bijušajam Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam izsniegtajā, Gailītes parakstītajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA".
Kas tieši domāts ar "BLABLABLA" un kam būtu bijis jābūt rakstītam tā vietā, nav skaidrs, taču vienlaikus nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūras augsta amatpersona jau kārtējo reizi pirms apsūdzības raksta izsniegšanas nav uzskatījusi par nepieciešamu to kaut pārlasīt un pārliecināties par uzrakstītā precizitāti, nemaz nerunājot par tik muļķīgu paviršību pieļaušanu.
Iepriekšējo "sasniegumu" šajā jomā Ģenerālprokuratūrai bija nodrošinājis tagad jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs, kurš Aivaru Lembergu apsūdzības rakstā bija nodēvējis par "Aivaru Parku", tā sniedzot iespēju Ventspils mēram gadiem ilgi izsmiet prokuratūras nevīžību.
Gailīte šonedēļ kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem, kādu iemeslu dēļ viņa nav pārlasījusi apsūdzības rakstu pirms izsniegšanas Strazdam, cik bieži viņa šādi rīkojas, kādas rupjas kļūdas apsūdzības rakstos vēl viņa pieļāvusi pēdējā gada laikā, vai viņa atvainosies Strazdam par šo nolaidību un paviršību un vai viņa jau ir sniegusi ziņojumu ģenerālprokuroram par savu rīcību.
Ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem šai sakarā nevēlējās atbildēt arī ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš tā arī nav publiski izteicies par viņa vadītās iestādes demonstrēto nolaidību.
"Tas ir juridisks dokuments, tur ir jābūt izklāstītiem faktiem. Tas ir tāpat kā likumā būtu teksts blablabla. Kā tiesa var izvērtēt apsūdzību, ja tur parādās šāds teksts. Kā advokāts var uzturēt aizstāvību, ja nav saprotams, par ko tad ir apsūdzība. Tas man nepatīk," - tā Pietiek izteicās Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs, jurists Eduards Ikvilds, piebilstot, ka "ģenerālprokuroram nav par ko lepoties, ja šādi prokurori strādā Ģenerālprokuratūrā. Procesuāli viņam ir maz iespēju kaut ko darīt. Lai gan viņiem tur notiek atestācijas un varbūt to ietvaros ir iespējas veikt kaut kādas darbības".
"Izklausās neticami. Mūsdienās jau datora programmas ir sarežģīta lieta, bet jebkurā gadījumā tas raksturo personu, kas sastāda dokumentu," šo gadījumu raksturo LU doktorants, jurists Jānis Pleps. "Katrs izvēlas veidu, kā atzīmēt vietas, pie kurām atgriezīsies vēlāk un kuras vēl papildinās. Bet šis ir juridisks dokuments, un būtu jāpievērš lielāka vērība pirms tā laišanas apritē. Katrā ziņā tā ir liela neveiklība. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šajā vietā iztrūkst kaut kāds teksts, līdz ar to dokuments nav pilnīgs. Ģenerālprokuroram vajadzētu noskaidrot, kas ir noticis, un jāvērtē, vai tas ir vienreizējs gadījums vai regulārs. Prokuroriem pastāv disciplināratbildība, kuras ietvaros arī iespējama ģenerālprokurora reakcija."
"Nu, nesmuki, bet kam gan negadās kļūdīties. Arī žurnālisti kļūdās," Pietiek norādīja advokāts Ilmārs Punka, taču svarīgi esot - kas un kā uz šādām kļūdām reaģē vai nereaģē: "Galvenais ir, kā uz šādām kļūdām reaģē. Ja iznāk priekšā un visiem atvainojas, tad tā ir normāla reakcija, bet, ja izliekas, ka nekas nav bijis, tā ir necieņa pret tiesu sistēmu."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
