Iesaki rakstu: 
Jums šķiet, ka ir iestājusies krīze? Ka visai līdzšinējai dzīvei gals? Ka pēc mēneša vai diviem naudas vairs nebūs pat maizes kumosam? Varbūt jums, naivuļi, tas tā arī ir, bet ir suga, kurai tieši šis ir lielo iespēju laiks. Laiks nodarīt lietas, kuras normālos apstākļos nebūtu iespējamas.
Pirms nedēļas mediji ar sajūsmu ziņoja, kā Rīgā ar airBaltic reisu tiek ievesta medicīnisko masku un respiratoru krava – kaut iepriekš atbildīgā ministre un premjers stāstīja, ka ar krājumiem mums viss esot vislabākajā kārtībā.
Ārpus kadra palika fakts, ka atceltu iepirkuma procedūru apstākļos Latvijas valsts (bet precīzāk – ļoti konkrēti valsts pārstāvji ar degunu pa vējam un atšautu kabatu) par savu partneri izvēlējusies 2018. gada rudenī nodibinātu firmiņu ar 3000 eiro pamatkapitālu, kuras vienīgais īpašnieks ir 1987. gadā dzimis, medicīnas preču vairumtirdzniecībā iepriekš nemanīts kungs. Un, protams, līguma nosacījumi nav atklāti.
Pirms dažām dienām interesanti notikumi norisinājās Vecrīgā – kā stāsta aculiecinieki, advokāte Alla Juraša (jā, jā, tā paša „godīgā, drosmīgā un gudrā” ne ta esošā, ne ta bijusī sieva) dažu plecīgu vīru kompānijā bez kādiem kompleksiem, primitīvi un brutāli mēģinājusi ieņemt kādu Vecrīgas viesnīcu.
Nu, labi, ne jau pavisam primitīvi, - pirms tam, kā stāsta jau citi liecinieki, apsviedīgajai kundzei, bijušajai KNAB izmeklētājai, bijušajai Rīgas brīvostas slaucējai un šaubīgu klientu apkalpotājai izdevies panākt gan nevajadzīga īpašuma aresta paklusu atcelšanu, gan nepieciešamo lēmumu Uzņēmumu reģistrā, kurš, kā zināms, atrodas viņas lauleņa partijas vadoņa stingrā pārraudzībā. Tā paša smagos noziegumos apsūdzētā lauleņa, kuram apmaiņā pret ekonomikas ministra apstiprināšanu tika iekaulēts Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats.
Vakar atklājās, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paklusām mēģina burtiski dažu dienu laikā iznīcināt Dabas aizsardzības pārvaldi un nodot tās būtiskākās funkcijas Valsts vides dienestam, kurš ir slavens ar spēju vajadzības gadījumā nepamanīt visbrēcošākos pārkāpumus un riepu kalnus pamanīt tikai tad, kad tie jau ir pa pusei nodeguši.
Šodien, pateicoties Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces Rigondas Krieviņas pļāpīgumam, atklājās, ka mūsu lauksaimniecības miljonāriem ar līdzšinējām daudzmiljonu subsīdijām ir bijis par maz un viņi ir atraduši īsto brīdi, lai „nomotivētu” ministrijas vadības „pārliecību” – ka jāatceļ šīs muļķīgās prasības par ekoloģiski nozīmīgu platību uzturēšanu un ka laiks atļaut ar pesticīdiem miglot pupas un zirņus.
Un tā tālāk, un tā tālāk. Šiem šķietami nesaisttītajiem notikumiem kopīgs ir viens: vieniem epidēmija ir bažu, baiļu un trūkuma laiks, bet jurašiem un pūcēm – lielo iespēju laiks. Un šie vēl ir tikai pumpuriņi, pat ne ziediņi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
