Jurašu ģimene atradusi jaunu veidu, kā pirms krimināllietas izskatīšanas un tiesas sprieduma mēģināt tikt pie kārotās Vecrīgas viesnīcas
PIETIEK06.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cīniņā par Vecrīgas viesnīcu Jurašu ģimene ir spējusi atrast jaunu, „inovatīvu” risinājumu, - nespējot kāroto ēku iegūt vienkārši ar policijas lēmumu par aresta noņemšanu, tā, izmantojot „kontaktus” tiesībsargāšanas iestādēs, tagad panākusi, ka ēka vēl pirms kriminālprocesa izskatīšanas tiesā pēc tiek paklusām atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu, līdz ar ko tās likteni iespējams izlemt trieciena tempā, ar vienkāršu tiesneša lēmumu, turklāt slēgtā tiesas sēdē, lai nepieļautu iespēju medijiem iepazīties ar lietas izlemšanas gaitu. Tikai sagadīšanās dēļ par gaidāmo tiesas sēdi laikus uzzinājusi pretējā strīdus puse.
Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis to, kā 30. martā Vecrīgā bija iespējams noraudzīties aizraujošā ainā – kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Rīgas brīvostas darbiniece, tagadējā advokāte Alla Juraša kopā ar vairākiem vīriešiem – iespējams, privātā tērptiem policijas darbiniekiem mēģināja „šturmēt” viesnīcas ēku Grēcinieku ielā 28.
Tā ka īpašums, kurā pašlaik atrodas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulama viesnīca, figurē kriminālprocesā, tam saskaņā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes („Ekonomikas policijas”) izmeklētāja lēmumu jau vairākus bija uzlikts arests. Tam būtu vajadzējis nozīmēt, ka līdz kriminālprocesa iztiesāšanai pēc būtības īpašums tā arī paliktu arestēts un tā liktenis izšķirtos līdz ar tiesas spriedumu.
Jau iepriekš, 2018. gadā bija mēģināts no aresta atbrīvoties, tomēr – neveiksmīgi. Savukārt tagad vispirms izdevās kriminālprocesu no Ekonomikas policijas nodot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei, savukārt pēc tam, izmantojot ārkārtas stāvokļa radītās jukas un uzmanības pievēršanu citiem jautājumiem, Jurašu ģimene vai ar to saistītas personas panāca, ka, nesagaidot tiesu, paklusām tiek noņemts īpašumam uzliktais arests un Uzņēmumu reģistrs pieņem nepieciešamos lēmumus attiecībā uz īpašumam noteiktajiem liegumiem.
Pietiek avoti norāda, ka šādu lēmumu pieņemšana nebūtu bijusi iespējama, ja netiktu izmantota Jurašu ģimenes ietekme Tieslietu ministrijā, - to, kā zināms, vada Juraša partijas biedrs Jānis Bordāns, bet pats Jurašs ilgu laiku bija ministrijas parlamentārais sekretārs. Savukārt Juraša sieva nule kļuvusi par ilggadējā Juraša „kompanjona”, pašlaik saistītā ar kukuļošanas lietu aizturētā bijušās Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna advokāti. Vēl citi avoti norāda uz Jurašas ciešām saitēm ar vēl vienu izbijušu KNAB darbinieci Signi Boli, kura tagad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre un kurai ir iespējas vajadzības gadījumā „palūgt” policijai pieņemt kādu vajadzīgu lēmumu.
Taču arī ar šiem risinājumiem nepietika, un tagad Jurašu ģimene atradusi jaunu, „inovatīvu” veidu, kā tikt pie Vecrīgas viesnīcas, nesagaidot krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanu un izskatīšanu tiesā pēc būtības. Kā izrādās, tieši pirms maija brīvdienām, 29. aprīlī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Valentīns Gaidukēvičs pieņēmis lēmumu, ka jau 8. maijā tiks izskatīts jautājums par viesnīcas ēku. Tikai nejaušas sagadīšanās dēļ otra strīdus puse – SIA Grand Hotel Imperial dienu pirms noliktās tiesas sēdes saņēmusi pavēsti uz nolikto tiesas sēdi.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa skaidro, ka šādā steidzamības kārtā nozīmēt tiesas sēdi tiesnesim Gaidukēvičam licis Kriminālprocesa likuma 629.pants „Tiesas process par noziedzīgi iegūtu mantu”, kas liekot jautājumu izskatīt desmit dienu laikā, tā ka tiesnesim nekas cits neesot atlicis.
Taču patiesībā šis pants attiecas uz gadījumiem, kad tiesnesis „saņēmis lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu”, savukārt šajā gadījumā runa ir par jau sen sāktu kriminālprocesu. Gan tiesa, gan tiesnesis ceturtdien atteicās Pietiek paskaidrot, kas un kad tad būtu pieņēmis „lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu”, - tā esot „ierobežotas pieejamības informācija”.
Uz atkārtotu jautājumu, kādu iemeslu dēļ tiesa atsakās minēt, uz kāda pamata manta pēkšņi atzīta par noziedzīgi iegūtu, un kāda loma šajā lēmumā ir bijusi Jurašu ģimenes pārstāvjiem, atbilde netika saņemta.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
