Jurašs un Strīķe vēlas nokļūt pie varas, lai pielietotu savas prettiesiskās metodes, bet Bordāns ir pakalpīgs sistēmas izpildītājs

Paviršam vērotājam šī organizācija varētu šķist simpātiska. Tā ir viena no tām partijām, kura it kā var sevi saukt par jaunpienācēju politikā. Varbūt ar nelielu piespiešanos, bet tomēr.

JKP rindās ir daudzi man personīgi simpātiski cilvēki – Krišjānis Feldmans, Gatis Eglītis, Dagmāra Beitnere – Le Galla. Viņi un daudzi citi ir inteliģenti, erudīti un zinoši. Lai gan tās nav vienīgās īpašības, kas nepieciešamas, lai veiktu Latvijai svarīgas reformas, uzskatu, ka šo manis nosaukto cilvēku nokļūšana Saeimā būtu tikai ieguvums Latvijas politikai. Neskatoties uz šiem maniem komplimentiem, par JKP Jums balsot nevajadzētu.

Sāksim ar partijas vadītāju Jāni Bordānu. Bordānam ticēt nevajag. Cilvēkam, kurš kopš Latvijas ceļa laikiem bijis tuvu Birkavam, vēlāk Vienotības spicei. Patiesībā grūti uzskaitīt to partiju, kur Bordāns nav bijis. Bordāns vienmēr bijis pietuvinātais tai sistēmai, kura valda pēdējos 28 gadus un kuras darbības saldo ir ap 40 aizbraukušu cilvēku ik dienas. Bordāns ir bijis pakalpīgs izpildītājs šai sistēmai, tāpat kā Tālis Linkaits, bijušais Andra Šķēles padomnieks, cilvēks, kurš esošo varu apkalpojis kopš deviņdesmitajiem.

Bordāna solījumiem Jūs ticēt nevarat. Pirms aptuveni gada Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Rīgā tajās piedalījās arī JKP ar Jāni Bordānu vadībā. Vēl pagājušogad viņš personīgi solīja, pat zvērēja, strādāt rīdzinieku labā. Vairāki desmiti tūkstoši šim solījumam noticēja, un Jāni Bordānu ievēlēja. Un Bordāns viņus pievīla. Pievīla, lai ķertos pie daudz interesantāka projekta. Manuprāt, šis vien ir iemesls nebalsot par JKP šajās Saeimas vēlēšanās.

Tomēr pats galvenais iemesls 6.oktobrī savu balsi neatdot par JKP ir divi citi kandidāti. Arī Rīgas domes deputāti. Juta Strīķe un Juris Jurašs. Gan Strīķe, gan Jurašs ir bijuši augsta ranga KNAB amatpersonas, kuru iespējās ietilpa noklausīties, novērot un izsekot. Šobrīd ir skaidrs, ka daudzi no šiem operatīvajiem materiāliem netika un netiks izmantoti korupcijas apkarošanai, bet tiek izmantoti manipulatīvām sabiedriskām kampaņām. Tie tika savākti tāpat vien. Lai izmantotu vēlāk ietirgošanai, diskreditācijai, iespējams, šantāžai.

Piemēram, materiāli, kas savākti par bijušo Latvijas Bankas prezidentu Rimševiču savu procesuālo virzību sāka tikai nesen, jau pēc Strīķes un Juraša aiziešanas no dienesta, gadiem noguļot atvilktnē. Līdz tam tie glabājās, gaidot izdevīgāku mirkli, bet Rimševičs tā rezultātā tika pārvēlēts amatā. Pilnīgi skaidrs, ka eksistē vēl daudzas citas dažādu personu noklausītas un ierakstītas sarunas, nofilmētas sadzīviskas situācijas, aprakstītas izsekošanas. Ja šo manu ierakstu lasa kāds augsta ranga ierēdnis (es zinu, ka lasa), liela uzņēmuma vadītājs, pilnīgi iespējams ierakstīti esat arī Jūs.

Ļaunākais visā šajā situācijā ir Strīķes un Juraša plāns. Viņi vēlas nokļūt pie varas, lai savas policejiskās un prettiesiskās darba metodes pielietotu jau citā līmenī. Sarunu noklausīšanās, epastu pārtveršana, datoru uzlaušana, slepena filmēšana un tamlīdzīgas lietas var kļūt pa ikdienu un normu arī Latvijas politikā. Tā ir norma Krievijā, kad specdienestu metodes tiek attaisnotas ar it kā lielāku ieguvumu sabiedrības labā. Un tikai Krievijā ir norma, ka drošībnieki vada valsti vai startē vēlēšanās. Nekur civilizētā pasaulē tā nav, bet pretējais būtu pat skandāls.

Problēma ir tāda, ka drošības dienestu darbinieki domā citādāk nekā mēs civilie. Tas viss ir labi, kamēr drošības dienesti dara savu darbu un mēs civilie savu. Ja drošības dienesta metodes ienāk civilajā dzīvē, tā pārstāj kļūt civilizēta. Skatoties uz Strīķi un Jurašu, ir skaidrs, ka savas iedomātās taisnības labad viņi ir gatavi pārkāpt sarkanai līnijai, aiz kuras seko policejiska un totalitāra valsts. Viņi it kā iestājas par tiesiskumu, gadiem visbrutālākajā veidā to paši pārkāpjot. Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās cilvēktiesības, tiesiskuma pamatu pamats, viņus neinteresē. Es rakstu šo visu tāpēc, ka man bail vienu dienu pamosties šādā policejiskā un totalitārā valstī. Paklausieties taču viņu argumentāciju - visi, kas nedomā tāpat kā viņi, ir zagļi un liekami cietumā. Tāpēc šajās vēlēšanās balsot par JKP nevajag.

Pārpublicēts no Facebook (18. septembra ieraksts)

***

OBLIGĀTI NOSKATIES. OBLIGĀTI!!! MAX SHARE. PIEĶER JKP JUTU STRĪKI MELOS. Pavērojiet Jutas Strīķes ķermeņa valodu un acis... tās acis... nolekšanu no uzdotajiem jautājumiem. Par Bordāna nenākšanu uz studiju, kaut gan laiks un vieta bija saskaņota pirms 3 nedēļām. Un tik nesakarīgas atbildes...

Dubultmorāle, kad Konkurences padome ar lēmumu atzinusi JKP partijas biedra uzņēmumu par vainīgu karteļa izveidošanā meliorācijas biznesā. Pats galvenais, it kā Juta Strīķe gadiem strādājusi KNAB augstā amatā, tātad personai ar šādu pieredzi un ar augstāko izglītību būtu jārunā sakarīgi, pamatoti ar faktiem, bet atbildes kā no tirgus, un lēkā no vienas tēmas pie otras...

https://www.facebook.com/aldis.gobzems/videos/2107062589326433/

Novērtē šo rakstu: