Juraša vadītā KNAB nodaļa neesot atradusi korupciju lidostā “Rīga”
PIETIEK02.02.2014.
Komentāri (29)
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) dažu nedēļu laikā “izvērtējis” pirms gada saņemto iesniegumu, kurā bija izklāstīta detalizēta informācija par starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa iespējamām koruptīvām darbībām, un secinājis, ka šīs ziņas nesatur ticamu informāciju par korupciju vai atrašanos interešu konfliktā. Pārbaudi veikusi KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļa, ko vada Juris Jurašs. Pietiek pilnā apjomā iesniegumu par Lazdiņa iespējamām darbībām lidostā publicēja aizvadītajā nedēļā.
Runa ir par iesniegumu tābrīža premjeram Valdim Dombrovskim uz četrām lappusēm, kas Valsts kancelejā saņemts pirms gada – 2013. gada 29. janvārī. Tajā bija sniegta detalizēta informācija par lidostas Drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvam darbībām, “dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un būtisku valsts interešu apdraudējumu”.
Iesniegumu, spriežot pēc tā kopijas, varētu būt parakstījis lidostas arodbiedrības vadītājs Juris Štekels. Iesniegumu Pietiek publiskoja aizvadītajā nedēļā. Neoficiāla informācija no avotiem Satiksmes ministrijā (SM) liecina, ka tiesībsargājošās iestādes vairāk nodarbojušās ar pārbaudi par iesnieguma autentiskumu, nevis izvērtējušas tajā paustās aizdomas, - tas tiek saistīts ar Lazdiņa sakariem un prasmi “sakārtot lietas”.
KNAB sniegtā atbilde uz Pietiek jautājumiem par to, vai veikta izmeklēšana par Lazdiņa iespējamām koruptīvām darbībām, rāda, ka birojs aprobežojies ar formālu iesnieguma ticamības analīzi un jau dažas nedēļas pēc tā saņemšanas SM atbildējis, ka apstiprinājumu korupcijai vai interešu konflikta ierobežojumu pārkāpumiem lidostā nav apstiprinājumu.
“KNAB 2013. gada februārī saņēma minēto iesniegumu. Savas kompetences ietvaros izvērtējot tajā minēto informāciju, netika konstatētas ziņas par faktiem, kas ļautu izdarīt ticamu pieņēmumu par to, ka valsts amatpersonas būtu izdarījušas ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu vai būtu pārkāpti likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā arī citos normatīvajos aktos, valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi.
Savas kompetences ietvaros iesniegumā minētās informācijas izvērtēšanu KNAB pabeidza un 2013. gada martā sniedza atbildi iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī KNAB iesniegumā minēto informāciju turpmāk izmantos plānojot pasākumus korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā,” Pietiek skaidroja KNAB.
Uz lūgumu precizēt, kas un ar kādām metodēm veicis informācijas pārbaudi, KNAB pirmdienas rītā Pietiek atbildēja, ka “tika veikta iesniegumā minētās informācijas pārbaude, kuru veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļa.” KNAB atteicās atklāt detalizētāku informāciju par veiktajām darbībām.
Iesniegums, ko aizvadītajā nedēļā publicēja Pietiek, rādīja, ka jau 11 mēnešus pirms nesenā noklausīšanās skandāla lidostā Rīga amatpersonas un tiesībsargājošās iestādes tikušas informētas par aizdomām, ka “Lazdiņš ir izveidojis savu drošības dienestu, kuru plaši izmanto dažādas informācijas iegūšanai par atsevišķiem uzņēmējiem, privātpersonām un tikai daļēji izmanto lidostas drošības nodrošināšanai”, un šim nolūkam tiek izmantota piekļuve datubāzēm, kurām Lazdiņa vadītais Drošības departaments ieguvis ar Drošības policijas svētību.
Tāpat iesniegumā bija paustas aizdomas, ka Lazdiņš satuvinājies ar uzņēmēju Igoru Mališkovu, kuram lidostā ir bizness, un caur viņu tiek nopludināta informācija Krievijas specdienestiem.
Premjers Valdis Dombrovskis ar rezolūciju Nr.20/S-225-jur. 2013. gada 11. februārī šo arodbiedrības vēstuli pārsūtījis SM. Ministrija savukārt to pārsūtījusi KNAB, Pietiek apstiprināja SM amatpersonas. Tomēr jau pēc pāris nedēļām, 2013. gada 12. februārī tapis jauns iesniegums ar tā paša Lidostas arodbiedrības vadītāja Štekela parakstu, kurā iepriekšējais, Lazdiņam nelabvēlīgais iesniegums nosaukts par viltojumu.
Iesniegumā, kas adresēts premjeram Dombrovskim, tālaika satiksmes ministram Aivim Ronim, ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam un Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, lidostas amatpersona apgalvo, ka lidostas arodbiedrība 29. janvāra vēstuli premjeram neesot sūtījusi, par tajā minētajiem faktiem neesot informēta un Štekela paraksts zem vēstules ticis viltots. Par pēdējo faktu 12. februārī lidostas arodbiedrība esot vērsusies Valsts policijā.
Štekels aizvadītajā nedēļā Pietiek atteicās atbildēt, vai viņu kāds piespiedis rakstīt atteikšanos no pirmā iesnieguma. “Nekas netika atrasts, tā lieta tika izbeigta, un viss,” pirms “nomest klausuli”, teica lidostas darbinieks. Drošības policija atbildes par to, vai un kādu izmeklēšanu veikusi par iesniegumā minētajiem faktiem, vai pieņēmumu, ka iesniegums ir viltojums, Pietiek sola šonedēļ.
Cita informācija liecina, ka konflikti ar Lazdiņu vairākiem lidostas darbiniekiem iepriekš beigušies ar pielaides valsts noslēpumam zaudēšanu, kas automātiski nozīmējis pazemināšanu amatā vai darba zaudēšanu. Kā pirmais, tā otrais iesniegums rakstīti kļūdainā latviešu valodā, un par to saturu informētas amatpersonas neoficiāli Pietiek pieļāvušas, ka pirmā iesnieguma saturs visticamāk tiešām tapis ārpus lidostas un pēc savas valodas atgādina drošības dienestu ārštata ziņotāju atskaites.
Janvāra iesniegumā minēti fakti par Lazdiņa radīto īpašas labvēlības režīmu lidostā darbojošās firmas SIA Capital Handling biznesam. Firmā tiešām par Mārketinga un klientu apkalpošanas vadītāju darbā iekārtota Lazdiņa sieva Laila Lazdiņa, pārbaudīja Pietiek.
Iesniegumā ar piebildi “iespējams” apgalvots, ka Lazdiņš saņem 5000 latu mēnesī par to, ka rada nelabvēlīgus biznesa apstākļus Capital Handling konkurentiem, savukārt caur ietekmi lidostā “piespiež Virszemes apkalpošanas departamenta personālam visām privātajām lidmašīnām, kuras ielido lidostā Rīga, “piedāvāt” SIA Capital Handling apkalpošanu”.
Iesniegumā minēti arī citi fakti par lidostas drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvām darbībām. Piemēram, par “komisijas” naudu no katra kompānijas Elite taxi taksometra, kas darbojas lidostas teritorijā. Tāpat izteikti apgalvojumi, ka Lazdiņš liek šķēršļus firmu darbībai lidostā, lai iegūtu to lojalitāti un piespiestu maksāt kukuļus.
Iesniegumā arī pausts apgalvojums, ka “Lazdiņš, iespējams, starpniekoja starp Ēriku Teilānu un noteiktām amatpersonām, palīdzot pēdējam uzvarēt fotoradaru iepirkumā”.
Minēts fakts, ka kādreizējā Ceļu policijas šefa Edmunda Zivtiņa, kurš spēlēja lomu fotoradaru iepirkumā, dzīvesbiedre iekārtota strādāt lidostā Rīga, un no iesnieguma konteksta nojaušams, ka tā bijusi pateicība par fotoradaru konkursu. Kā pārliecinājās Pietiek, Ramona Zivtiņa tiešām strādā par lidostas Rīga Sagādes nodaļas vadītāju.