Iesaki rakstu: 
No Vienotības saraksta 12. Saeimā ievēlētais, bet par labu partijas līderei Solvitai Āboltiņai jau jaunās Saeimas pirmajā sēdē 4. novembrī mandātu nolikušais, Jānis Junkurs pirms nedēļas nodibinājis mazkapitāla SIA Lambo logistics Latvia. Uzņēmums ar šo nosaukumu reģistrēts eksdeputāta tēva dzīvoklī Kuldīgā, un Junkurs ir tā vienīgais dibinātājs un valdes loceklis.
Uzņēmuma darbības sfēra Lursoft datubāzē pieejamajos dokumentos nav norādīta, tomēr, spriežot pēc nosaukuma, Junkura dibinātais mazkapitāla SIA varētu nodarboties ar loģistikas vai pārvadājumu biznesu. Firmas apmaksātais kapitāls ir 1 eiro, un tas reģistrēts Junkura tēva Ērika Junkura dzīvoklī Kuldīgā.
Junkurs 25. novembrī, īsi pirms jaunievēlētās Saeimas sanākšanas paziņoja, ka esot nolēmis atteikties no jauniegūtā deputāta mandāta, jo saņēmis darba piedāvājumu ārpus Latvijas. Vēlāk viņš precizēja, ka darba piedāvājums esot no kāda Honkongas uzņēmuma, kas nodarbojoties ar importa preču atmuitošanu.
Tomēr, kā konstatēja Pietiek, Ķīnas uzņēmumu saraksts interneta vietnē www.zhaoxi35.com rādīja citu ainu - Jānis Junkurs esot kļuvis par pārdošanas pārstāvi Honkongas uzņēmumā Pagoda Ventures Ltd., kas nodarbojas ar lietotu sliežu tirdzniecību.
Šajā uzņēmumā, kas atrodas "Ma Tin, Hong Kong", tā darbinieks "Mr. Janis Junkurs" ar "Job Title: Sales" esot sazvanāms pa tālruni 852-9108-1797. Uzņēmums Ķīnas mērogiem ir niecīgs - tā darbinieku skaits nepārsniedzot 50, toties galvenie tirgi aptverot visu pasauli.
Savā CV Junkurs šo uzņēmumu pieminējis jau saistībā ar 2005.-2008. gadu, kad viņš Pagoda Ventures, Ltd. bijis "personiskais asistents, vietnieks". Vai tagad viņš ieguvis paaugstinājumu un pielaists pie sliežu tirdzniecības, ziņu nav.
Aģentūrai LETA Junkurs bija apgalvojis, ka, šim uzņēmumam paplašinoties, esot plānots izvērst sadarbību ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm un veicināt uzņēmuma attīstību šajā virziena arī būšot viens no Junkura pamata uzdevumiem.
"Lēmumu nolikt deputāta mandātu esmu pieņēmis tikai tādēļ, ka esmu saņēmis izdevīgu darba piedāvājumu Honkongā," aģentūrai LETA apgalvoja 12. Saeimā ievēlētais Junkurs, kura atteikšanās no mandāta ļāva Saeimā iekļūt vēlēšanās "izsvītrotajai" Āboltiņai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
