Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Latvijas Saeima izskata, manuprāt, Latvijas valsti apkaunojošāko likumprojektu pēdējo gadu laikā. Tiek gandrīz vārds vārdā atjaunots Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.1. pants 1965. gada redakcijā “Par apzinātu neslavas celšanu, nolūkā graut pastāvošo iekārtu”.

Ir spēle - atrodi atšķirības. Lūk, viena Krimināllikuma panta redakcija: “Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”, un otra: “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”

Kā redzam, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienā redakcijā “melīgie izdomājumi”, par kuriem jāliek cietumā, “ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai”, bet otrā “traucē cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu”. Tas, ka šie grozījumi Krimināllikumā tiek pieņemti tikpat kā bez nopietnas sabiedrības pretestības, liecina, ka demokrātijas izpratnes līmenis ir ievērojami zemāks, nekā šķita vēl pirms gada. Tas nav būtiski mainījies pēdējo 50 un vairāk gadu laikā.

Acīmredzami pandēmija kā tāds cunami vilnis noslaucījusi daudzas agrākās smilšu pilis (iedomas) par cilvēku jau sākotnējo vēlmi dzīvot brīvībā un demokrātijā. Izrādās, ka tās ir bijušas ilūzijas. Izrādās, sabiedrības viedokļu līderiem nav nekas pretī ierobežot citādi domājošo iespējas paust savas “aplamības”. Pat ar krimināltiesiskām metodēm. Labākajās Višinska jurisprudences tradīcijās viņi ir gatavi mest cietumā tos, kuri, viņuprāt, melo. Plānais civilizētības slānītis atlūp no cilvēku primitīvās būtības neiedomājami strauji un viegli.

Protams, konkrētie grozījumi tiek pasniegti “modernā” tiesiskuma mērcē. Kā nepieciešams instruments sabiedrības kopējā labuma aizstāvībai. It kā kādreiz būtu bijis citādi. It kā pie boļševikiem vai nacistiem likumi tiktu pieņemti sabiedrības kopējam sliktumam. Arī tur viss tika darīts vispārējam labumam, un to nekad nedrīkst aizmirst.

Tāpēc nevajag sevi mānīt, ka likums patiesībā jau tiek pieņemts labiem nolūkiem. Visticamāk, ar šiem “labajiem nolūkiem” tiek saprasta vēlme iegrožot tādus kā Gobzems, jo dažādus pļaviņus tiesāja arī līdz šim, bez visiem jaunajiem pantiem. Nav šaubu - šis Krimināllikuma pants tiks piemērots selektīvā kārtā tikai pret sistēmai nevēlamām personām.

Viens no likuma kvalitātes indikatoriem ir tā piemērošanas nenovēršamība. Šajā sakarā jāatzīmē, ka daudzi šo grozījumu pretinieki sociālajos tīklos publicē it kā asprātīgus ierakstus, ka tad jau arī valdības solījumu nepildītājus vai pat laika prognozētājus varēšot krimināltiesiski vajāt. Diemžēl šīs “asprātības” tikai lej ūdeni uz Judina/Bordāna dzirnavām. Tāpat kā aicinājumi sūtīt Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu uz cietumu par “Tukuma dedzināšanas” viltus ziņu izplatīšanu. Kāpēc?

Tāpēc, ka šīs iebildes ir viegli gāžamas. To arī Judins dara un ar morālā pārākuma sajūtu sejā iebilst: ne jau par viedokļiem kādu sauks pie atbildības, bet gan par apzināti nepatiesiem faktiem un izdomājumiem. Brauna jau sākumā nezināja, ka dedzināšanas lieta ir melīga. Arī solījumus nepildošais koalīcijas politiķis vai, vēl jo mazāk, Toms Bricis laika ziņās taču nepateica neko apzināti nepatiesu.

Līdz ar to Judina atrunas pirmajā brīdī skan pārliecinoši. Politiķis var viegli pateikt, ka bija domājis solījumus pildīt, bet, nu, nesanāca. Brauna labticīgi noticēja tam, kam gribēja noticēt, un arī Bricis ne jau apzināti meloja, dodot nepareizu laika prognozi. Likuma bīstamība neslēpjas tā izmantojuma plašumā, cik tieši tā izplūdušajā, staipāmajā būtībā.

Problēma ir tā, ka formāli šie grozījumi var likties juridiski korekti, bet prakse nav teorija. Tur uzreiz parādās plašas manevra iespējas. Advokāts Andrejs Zvejsalnieks tviterī norāda, kā tas varētu izskatīties praksē: “Drīz pret jebkuru nepareiza viedokļa paudēju varēs uzsākt krimināllietu, izņemt visus datorus, likt trīs reizes nedēļā atzīmēties policijā, būt mājās no 22.00 līdz 6.00, ierobežot strādāšanu, atstādināt utt. Ja paveiksies, pēc pieciem gadiem lietu varbūt izbeigs, varbūt nē. Skaisti...”

Kad pieminēju neapdraudētos politiķus, apzināti norādīju - koalīcijas politiķus, jo pret opozīcijas politiķiem jau būs cita mēraukla. Politiķi ir pieraduši runāt daudz un dažkārt arī daudz nedomājot. Viņiem tāds darbs - daudz izteikties. Īpaši tad, ja esi redzams politiķis ar zināmām ambīcijām. Un šeit jaunajiem Andreja Januarjeviča mantiniekiem parādās plašas iespējas, jo šiem pantiem jau sākotnēji paredzēts selektīvas izmantošanas statuss. To vienīgā, uzsveru, vienīgā funkcija ir apklusināt, ierobežot tiesībās nevēlamas personas. Nevis kuru katru; nevis to, pret kuru tiesībsargājošās iestādes ir labvēlīgi noskaņotas, bet tikai un vienīgi to, kurš politiska vai cita mērķa dēļ “jānovāc no trases”.

Var rūpīgi pārbaudīt katru šīs personas izteikumu, katru ierakstu sociālajos tīklos un atrast tajos apzinātas nepatiesības. Pēc tam šīs nepatiesības sasaistīt ar kādu juridiski nekorektu darbību, un “lieta” gatava. Ja ar to nepietiek, var aizbraukt pie austrumu kaimiņiem pieredzes apmaiņā. Viņiem tur šādas lietas pret opozicionāriem tiek “ceptas” steriem.

Šī padomju laiku kriminālkodeksa pantu “atgriešana apritē” kārtējo reizi liecina, ka, apmetot plašu loku, atgriežamies sev ierastajā gultnē. Ne pārāk tālu no tā, kas jau šobrīd darās Putina Krievijā. Man nav ne mazākās ilūzijas, ka kāds no grozījumu atbalstītājiem varētu pārdomāt un pārstāt ticēt tam, ko pats sev iestāsta un kam grib ticēt.

Tas, ka ikviens likums, kurš palīdz varai un apgrūtina opozīciju, tikai veicina varas tālāku deģenerāciju, maz kuru interesē. Tāpat kā nojausma, ka runu kriminalizācija pazeminās vārda brīvības līmeni sabiedrībā. Likumdevējus tas acīmredzami neinteresē. Šobrīd to vienīgā interese ir maksimāli iecementēt iegūto varu. Un pēc tam kāds vēl apvainojas, ja Latviju nosauc par Austrumeiropas valsti vai, vēl trakāk, par bijušo PSRS republiku. Ziemeļvalsts, saproties! Sagribējuši.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...