Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.

Tiek teikts arī, ka pusgada laikā zemā atalgojuma dēļ darbu Ziņu dienestā atstājuši astoņi profesionāli žurnālisti. Daudzi žurnālisti uzsver, ka saņem četras vai piecas reizes mazāku algu nekā radio valdes locekļi un padomnieki.

Ir zināms viedoklis, ka mākslinieku kašķiem un politiķu kašķiem līdzināties spēj tikai žurnālistu kašķi, kuri daļēji jūtas kā mākslinieki un daļēji kā politikas veidotāji. Tomēr jāatzīst, ka tik skaļi paziņojumi kā nesen izteiktais Latvijas Radio Ziņu dienesta paziņojums tomēr liecina par sen ielaistām un nerisinātām problēmām sabiedriskajos medijos.

Par situāciju sabiedriskajos medijos atbildīga ir arī NEPLP, kas kļuvusi bēdīgi slavena pēdējo gadu laikā, ar dažādiem kašķiem ieceļot jaunu valdi Latvijas radio, bet jo īpaši ar nespēju iecelt valdi Latvijas televīzijā. Šo NEPLP apstiprināja iepriekšējā Saeima, kad liela noteikšana bija ZZS – ne velti padomes priekšsēdētāja ir Dace Ķezbere, kura agrāk reklamēja patieso Ventspils vadītāju Aivaru Lembergu un ir zināma ar regulāri izteiktiem aicinājumiem vairāk raidīt pozitīvas ziņas televīzijā un radio.

NEPLP tika apstiprināta laikā, kad Artuss Kaimiņš vēl karoja pret žurnālistiem un gribēja likvidēt “Radio 5”. Nav brīnums, ka tagadējiem Saeimas deputātiem nepatīk iepriekšējās Saeimas ieceltā NEPLP un viņi labprāt nomainītu tās locekļus pret citiem, sev tīkamākiem padomes locekļiem.

Neskaidrajai situācijai ar NEPLP, kas ir zaudējusi daudzu žurnālistu un arī Saeimas deputātu uzticību, tomēr nevajadzētu kavēt situācijas uzlabošanu sabiedriskajos medijos. Pēdējos gados daudz tiek runāts par informācijas karu un to, cik nozīmīgi ir atmaskot Krievijas un citu valstu dezinformāciju un propagandu, kā arī sniegt cilvēkiem argumentētu un patiesu informāciju.

Internetā ir atrodamas daudzas un dažādas informācijas kara definīcijas, un katram ir iespējams izvēlēties sev tīkamāko no šīm definīcijām. Tomēr neviens nešaubās, ka valsts drošība ir tiešā veidā saistīta ar informācijas telpas drošību. Informācijas kara un propagandas uzdevums ir panākt šī kara izraisītājiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kādā reģionā, veicot mērķētus uzbrukumus vājākajiem valsts institūciju posmiem. Vienkāršoti sakot, informācijas karš notiek par cilvēku prātiem un sirdīm – ir viegli okupēt vai pārņemt kontrolē kādu teritoriju, ja tās iedzīvotāji pilnībā tic iekarotāju izplatītajai dezinformācijai un propagandai.

Ir skaidrs, ka Latvijas politiķiem neizdosies izvairīties no jautājumu risināšanas par mediju telpas stiprināšanu. Tas būs jādara arī gadījumā, ja politiķiem nepatiks atsevišķi konkrēti mediji vai konkrēti žurnālisti.

Protams, ir diezgan daudz žurnālistu, kuri uzvedas tā, it kā būtu pēdējā patiesības instance un vislabāk zinātu, kas būtu darāms citiem. Tomēr ir skaidrs, ka neizdosies uzlabot žurnālistu darba kvalitāti, maksājot viņiem mazas algas un liedzot iespējas profesionāli paaugstināt kvalifikāciju.

No šī viedokļa raugoties, Latvijas radio Ziņu dienesta paziņojums par neuzticību Radio valdei ir slikts signāls valsts institūcijām. Jaunais prezidents Egils Levits ir solījis visos iespējamos veidos veicināt mediju neatkarību un iespējas profesionāli pildīt savus uzdevumus. Tas ir tikai viens no daudzajiem Levita dotajiem solījumiem, un pēc kāda laika būs redzams, kā viņam izdosies to pildīt.

Saeimā turpinās arī diskusijas par iespējām atcelt NEPLP vai mainīt tās sastāvu, tomēr pagaidām tās atgādina vien tādu parunāšanos savā nodabā. Šobrīd deputātiem ir vasaras brīvdienas un atvaļinājumu laiks, un ir skaidrs, ka kādas vērā ņemamas idejas varētu atskanēt tikai rudenī, kad Saeima atsāks savu darbu.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, komentējot Latvijas radio Ziņu dienesta paziņojumu, atzina, ka Latvijas radio vadība nav spējusi izpildīt savus pienākumus. Viņš norādīja uz nepiemērotu mediju pārvaldības modeli, kur priekšplānā ir NEPLP. Pabriks uzskata, ka valsts var atļauties uzlabot situāciju sabiedriskajos medijos, palielinot tiem vajadzīgo finansējumu. Viņš pārmeta iepriekšējai Saeimai, ka tā nav vēlējusies sakārtot mediju nozari, kā arī pieņemt likumus šī mērķa sasniegšanai.

Savukārt jaunieceltais kultūras ministrs Nauris Puntulis aicināja ieinteresētās puses sēsties pie sarunu galda, jo Kultūras ministrijai neesot tiesību tiešā veidā iejaukties NEPLP kompetencē vai sabiedrisko mediju vadības jautājumos.

Visi šie politiķu vērtējumi un aicinājumi izklausās labi, tomēr gribētos redzēt arī kādus konkrētus risinājumus papildus brīdināšanai par Krievijas izvērsto informācijas karu un propagandas kampaņām. Neviens neapšauba to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši krievvalodīgie iedzīvotāji pamatā klausās un skatās tikai Krievijas televīziju un radio, iegūstot greizu priekšstatu par notikumiem valstī. Daudzi tic, ka Krievijas patiesais cars Vladimirs Putins labāk zina, kas notiek Latvijā, nekā vietējie politiķi un ierēdņi.

To, ka Latvijā ir daudz Krievijas un Putina fanu, liecina kaut vai tas, cik daudz Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu piedalās Krievijas prezidenta vēlēšanās un balso par Putinu. Par to liecina arī, piemēram, partijas “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienības regulāri izteiktie aicinājumi uzlabot attiecības ar “lielo kaimiņu” un palīdzēt Krievijai īstenot savas globālās intereses.

Loģiski domājošiem cilvēkiem jau sen ir skaidrs, ka Latvijai neizdosies izvairīties no situācijas sakārtošanas mediju vidē un diez vai var paļauties, ka šī nozare pati sakārtosies un atrisinās visas problēmas. Neraugoties uz daudzu žurnālistu pārliecību par savu svarīgumu, politiķiem tomēr nāksies palīdzēt viņiem uzlabot darba apstākļus un nodrošināt darbībai labvēlīgus nosacījumus.

Cerams, ka tiks atrasti vajadzīgie līdzekļi sabiedriskajiem medijiem, kas savukārt ļaus pieprasīt arī žurnālistiem atbildīgāk izturēties pret savu darbu un sniegto informāciju radio un televīzijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...