Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieinteresējies par lēmumu pieņemšanu Jelgavas novada pašvaldībā, kura nav uzskatījusi par vajadzīgu atbrīvot no darba policistu, kas nodokļu maksātāju naudu sistemātiski izlietojis privātām vajadzībām. Savukārt Jelgavas kriminālpolicijā notiek izmeklēšana par to, ka privātos braucienos dienesta mašīnā pieķertais policists izteicis draudus personai, kas fiksēja minēto pārkāpumu.
Pietiek jau ziņoja, ka Jelgavas novada pašvaldības policists, Vilces un Lielplatones iecirkņa inspektors Aleksandrs Remesovs ilgāku laiku izmantojis savu dienesta stāvokli personīgam labumam. Lai gan par likumsarga izdarībām zina vietējie iedzīvotāji, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņam iepriekš bija izdevies izvairīties no soda.
Taču Pietiek izdevās nofotografēt policistu brīdī, kad viņš ar dienesta auto atradās ārpus pagasta teritorijas, turklāt pie policijas auto stūres bija nepiederoša persona, kurai saskaņā ar dienesta reglamentu nav atļauts uzticēt auto vadību.
Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Haralds Dauginovičs apliecināja, ka par gadījumu, kad Pietiek Kroņaucē pieķēra Remesovu privātā izbraucienā, šaubu neesot. Policists gan esot taisnojies, ka palīdzējis salūzušu spēkratu aizvilkt līdz Kroņaucei, taču šāda pienākuma pašvaldības policijai neesot. Dauginovičs skaidroja, ka pašvaldības policisti mēdz pēc ballēm un saietiem iereibušos nogādāt mājās, nevis uz atskurbtuvi, bet salūzušu auto evakuēšana neesot policijas kompetencē.
Savukārt Jelgavas pašvaldības policijā izveidotā pārbaudes komisija gan pārliecinājusies, ka Remesovs dienesta auto vairākkārt izmantojis privātajām vajadzībām, taču uzskata, ka pārkāpums nemaz neesot tik smags. Pat fakts, ka dokumentāli apliecinājumi saņemti par vēl vienu policista privāto izbraukāšanos, komisijai neliekot domāt, ka Remesovs šādi rīkojas sistemātiski, tādēļ tā aprobežojās ar vienu no vieglākajiem sodiem – rājienu.
Jelgavas novada pašvaldība gan rosinās Remesova auto aprīkot ar navigācijas jeb GPS sistēmu, kā arī pastiprinājusi kontroli par dienesta auto izmantošanu.
Tikmēr izrādās, ka Remesovs pēc tam izteicis draudus cilvēkam, kas kopā ar Pietiek pārstāvi viņu nofotografēja. Pašvaldības policists vispirms draudējis, ka gadījumā, ja fotogrāfijas kaut kur parādīsies, nepatikšanas būs Pietiek pavadonim. Nu par Remesova izteiktajiem draudiem sākta izmeklēšana Jelgavas kriminālpolicijā.
Policijā iesniegts telefonsarunas audioieraksts, kurā Remesovs apvaino fotogrāfa pavadoni kriminālnoziegumā, turklāt sola „sarūpēt” divus viltus lieciniekus un cietušo.
Tā kā mēneša laikā kopš apmelojumu izteikšanas neviena persona nav vērsusies policijā ar iesniegumu par apmelojumos minēto noziegumu, draudu saņēmējs vērsies policijā pats, lai rosinātu lietu par amatpersonas izteiktiem draudiem un apvainojumiem kriminālnozieguma pastrādāšanā.
Tikmēr par notiekošo Jelgavas novadā nopietni ieinteresējies KNAB, kurš pieprasījis visus dokumentus no pašvaldības. Ja arī Jelgavas kriminālpolicija Remesova izdarībām pieies formāli, iesnieguma iesniedzējs plāno vērsties KNAB, lai tiktu izmeklēta iespējama koruptīva saikne starp Jelgavas kriminālpolicijas un Jelgavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
