Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 17.novembrī Jūs, Satiksmes ministrijas un AS airBaltic vadība Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sniedzāt savus paskaidrojumus par esošo kompānijas AS airBaltic situāciju un nepieciešamību piesaistīt kompānijai privāto investoru.

Nepieciešamība piesaistīt kompānijai privāto investoru ir saistīta ar to, ka, iepriekšējos periodos kompānijai strādājot ar zaudējumiem, ir izveidojies negatīvs pašu kapitāls, kas ierobežo kompānijas attīstības iespējas un apgrūtina tās esošo darbību gan saistībā ar nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas nosacījumiem, gan arī, veidojot līgumattiecības ar darījuma partneriem.

Šīs komisijas sēdē bija acīmredzams, ka AS airBaltic vadības sniegtā informācija nepamatoti sašaurina iespējamo risinājumu izvēli, noreducējot to uz vienīgo alternatīvu - vai nu pašreiz piedāvātā privātā investora piesaistīšana kompānijai, vai nu tāda valsts rīcība (valsts atbalsta forma), kas būs acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Komisijas prasībām, un tāpēc tā nav pieļaujama, līdz ar to esošo situāciju pasniedzot kā bez izvēles, kad vienīgais reāli iespējamais risinājums, lai nodrošinātu kompānijas tālāku attīstību un pastāvēšanu, ir izvēlēties vienu konkrētu piedāvāto privāto investoru.

Taču Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, diskutējot par esošo situāciju, liekot ministrijas un kompānijas vadībai sniegt konkrētas atbildes par reālo situāciju, kļuva skaidrs, ka patiesībā ir krietni plašāks iespēju loks, kā ir iespējams nodrošināt tālāko kompānijas darbību un attīstību, nekā tikai piedāvātā alternatīva.

Vēl jo vairāk, šis iespēju loks paplašinās, un tiek nodrošināts papildu laiks atbilstošāko iespēju sagatavošanai, ja tiek atrisinātas kompānijas īslaicīgās naudas plūsmas problēmas, kuras ir saistītas ar kompānijas ienākumu sezonalitātes svārstībām.

Saskaņā ar iegūto informāciju, lai nodrošinātu kompānijas sekmīgu tālāko darbību un tekošo saistību izpildi līdz brīdim, kad kompānija pati to spēj nodrošināt no savas darbības ienākumiem pietiekošā apjomā, ir nepieciešams aizdevums apmēram 10 miljonu eiro apmērā. Tas savukārt nozīmē, ka, nodrošinot šo nepieciešamo finansējumu (ko varētu sniegt arī Valsts kase), valdībai nebūtu objektīvas nepieciešamības pašlaik lemt par izvēli “starp sliktāku un vēl sliktāku” kompānijas tālākās attīstības variantu, kas pašlaik tiek piedāvāts un kura dēļ valstij būtu nepieciešams nodrošināt kompānijai finansējumu apmēram 80 miljonu eiro apmērā.

Diemžēl sēdes laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tā arī neguva pārliecību, ka visas šīs iespējas ir tikušas izvērtētas un vēl jo vairāk – objektīvi izvēlēta iespēja, kura nodrošina kompānijas akcionāriem (valstij) visizdevīgāko risinājumu tālākai kompānijas ilgtspējīgai attīstībai. Lai gan komisija tika informēta, ka valdībā ir tikušas vērtētas arī citas iespējas, tā arī netika saņemta atbilde, kādas konkrēti  iespējas ir tikušas vērtētas un kādas ir šo iespēju salīdzinošās priekšrocības un trūkumi.

Tas viss rada pamatotas bažas, ka patiesībā valdībai lemšanai ir sagatavota vai nu nepilnīga informācija par iespējamajiem kompānijas “glābšanas” variantiem, vai arī tas ir darīts, apzināti manipulējot ar šo informāciju, lai nostādītu lēmuma pieņēmējus situācijā, kad it kā ir tikai viena šī augstākminētā alternatīva, lai gan no sniegtās informācijas ir acīm redzams, ka šāds uzstādījums nav patiess un reālai situācijai atbilstošs.

Lai kliedētu šīs bažas un varētu gūt pārliecību par to, cik objektīvi valdība ir izvērtējusi, kādas ir valsts iespējas atbalstīt AS airBaltic tālāko darbību un nodrošināt tās attīstību, un ka valdība ir atbildīgi izvēlējusies visoptimālāko no iespējām un visatbilstošāko valsts interesēm, kā arī objektīvi izvērtējusi līdzšinējo AS airBaltic darbību un kompānijas vadības izvēlētās attīstības iespējas, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu AS airBaltic tālākai sekmīgai darbībai un attīstībai – kādi konkrēti finansēšanas modeļi (varianti) valdībā tika izskatīti? Lūdzu iesniegt šo modeļu (variantu) priekšrocību, izmaksu un risku salīdzinājumu.

2. Valdības izvēle par labu piedāvātā “privātā investora” piesaistei tika pamatota ar nepieciešamību ievērot Eiropas Komisijas noteiktās prasības. Lūdzam iesniegt dokumentus (juridiskos atzinumus, kompetento iestāžu lēmumus, u.c.), balstoties uz kuriem valdība izdarīja pamatotu secinājumu, ka šāds finansējuma piesaistīšanas veids ir vienīgais iespējamais un visatbilstošākais valsts interesēm.

3. Lūdzam iesniegt pamatojumu valdības izvēlētajam risinājumam (finansējuma piesaistei) par tālāko AS airBaltic darbību, tā priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem iespējamajiem risinājumiem.

4. Kādas ir paredzamās un iespējamās procedūras un sankcijas no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja valdība izvēlas nepiesaistīt piedāvāto privāto investoru, bet gan pati finansēt tālāko kompānijas attīstību līdz brīdim, kamēr tiek atrasts un piesaistīts stratēģiskais investors?

5. Vai tiks izvērtēta atbildīgo amatpersonu atbildība saistībā ar radušos situāciju, kuras rezultātā AS airBaltic tālākā attīstība ir apdraudēta? Kuras konkrēti amatpersonas tiks vērtētas, un kad ir paredzēts to veikt?

6. Kas un kā ir noteicis AS airBaltic valdes un padomes atalgojuma apmēru? Cik liels tas ir, un kā tas tiek noteikts?

7. Kā un cik bieži tiek izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbilstība un tās atalgojuma apmēra pamatotība? Kad tas ir darīts pēdējo reizi?

8. Situācijā, kad jauno lidmašīnu ražotājs Bombardier nav spējīgs izpildīt līgumā paredzētās piegādes saistības pret AS airBaltic un paredzētajā termiņā ne tikai nav spējis piegādāt nevienu lidmašīnu, bet nav tās pat vēl sertificējis, ir neizprotama atbildīgo amatpersonu rīcība, kas vērsta vairāk uz Bombardier, nevis AS airBaltic interešu aizstāvību. Tā vietā, lai esošajā situācijā pamatoti censtos mainīt esošos līguma nosacījumus, padarot tos izdevīgākus AS airBaltic, tiek uzstāts uz esošo nosacījumu izpildi, lai gan no Bombardier puses tie netiek pildīti. Tas rada pamatotus jautājumus, cik atbildīgi un kvalitatīvi tiek pārstāvētas valsts (AS airBaltic) intereses šajā darījumā un vai šeit nav vērojama nolaidīga, vai pat noziedzīga rīcība no atbildīgo amatpersonu puses? Kā papildu apstāklis, kas uz to norāda, ir kompānijas lēmums novirzīt gandrīz visus kompānijas brīvos naudas līdzekļus maksājumam par Bombardier vēl neizpildītajām saistībām, kas tādejādi kompānijai ir radījis esošās naudas plūsmas problēmas, kā dēļ tagad ir nepieciešams steidzami piesaistīt “šaubīgu investoru”.

9. Balstoties uz kādiem dokumentiem (piemēram, attīstības plānu) un lēmumiem, tika pieņemts lēmums par šo konkrēto AS airBaltic gaisa flotes modernizāciju? Lūdzam iesniegt šos dokumentus un lēmumus.

10. Lūdzam iesniegt pamatojumu un aprēķinus, kas liecina, ka izvēlētais modernizācijas variants (piegādātāja izvēle, gaisa kuģu skaits) ir optimālākais no visiem iespējamajiem variantiem. Lūdzam iesniegt šo variantu salīdzinājumu, ja tāds vispār tika veikts.

11. Lūdzam iesniegt pamatojumu par šī darījuma finanšu shēmas izvēli, tās salīdzinājumu ar citiem iespējamajiem finansējuma modeļiem.

12. Kādēļ, ņemot vērā piegādātāja nespēju pildīt uzņemtās saistības pret AS airBaltic, netiek veikti pasākumi, lai mainītu AS airBaltic uzņemtās saistības pret piegādātāju un pamatoti panāktu labvēlīgākus līguma nosacījumus (piemēram, attiecībā uz apmaksu), bet tā vietā tiek uzstāts uz esošo izpildi?

13. Vai un kad tiks izvērtēta AS airBaltic padomes un valdes atbildība šajā darījumā – izvēloties piegādātāju, sagatavojot un noslēdzot līgumu un uzraugot šī līguma izpildi?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...