Iesaki rakstu: 
Kad 2018.gada beigās noslēdzās Valsts kancelejas rīkotais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu, par uzvarētāju tika pasludināta Ieva Jaunzeme. Tobrīd notika sarunas par jaunas valdības izveidi, kurā visietekmīgākos - premjerministra un finanšu ministra amatus ieguva partija Jaunā Vienotība. Likteņa ironijas pēc jaunās valdības finanšu ministrs bija Jānis Reirs, kurš, iepriekš ieņemot labklājības ministra amatu, bija atbrīvojies no I.Jaunzemes, kura toreiz ieņēma Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu, jo viņas nekompetence un personīgās īpašības bija nepieņemamas pat tādam sausiņam kā viņš pats.
I.Jaunzeme ar sava dēla tēva - FKTK padomes locekļa Gvido Romeiko, advokāta-kolaboranta Romualda Vonsoviča un Viņķeļu klana pārstāves - tagadējās veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību tika iekārtota Ekonomikas ministrijā amatā ar svarīgu nosaukumu - administrācijas vadītāja. Ļaunas mēles gan melš, ka viņas galvenā atbildība un reālā ietekme šajā amatā bija ministrijas telpu dizaina jomā.
Kā tur nebūtu bijis, konkursā uz VID amatu 2018.gadā I.Jaunzeme pieteicās pati, lai gan pēc tam intervijās mēdz teikt, ka esot uzrunāta. Jāpiekrīt, ka arī uzrunāta viņa bija, bet patiesie uzrunātāji galīgi negribēja un nevarēja kļūt zināmi.
Konkursi uz ietekmīgu amatu vietām Latvijā notiek bieži, bet tikai naivais var ticēt, ka šie konkursi norit tā, kā tas notiek privātajā sektorā. Arī konkurss uz VID vadītāja vietu nebija izņēmums. Neviens nemeklē labāko un profesionālāko kandidātu. Tiek meklēts kandidāts, kurš ir pietiekami gudrs, lai nesarunā pārāk daudz muļķību, bet pietiekami dumjš, lai viņu varētu vadīt.
I.Jaunzeme lieliski atbilda šīm galvenajām prasībām. Vismaz noteikti labāk par otru galveno kandidāti Sandru Kārkliņu-Ādmini, kura toreiz ieņēma ietekmīgo VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītājas vietu, bet kopš tā laika ir aizrotēta uz Muitas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu.
J.Reirs piekrita izvirzīt apstiprināšanai valdībā I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā ar mazāku prieku, nekā veicot ikgadējo kolonoskopiju bez narkozes, bet tāda bija politiskā vienošanās starp Jauno Vienotību, Attīstībai/Par un JKP.
Ja par Jauno Vienotību ir skaidrs, ka viņi piekrita I.Jaunzemes kandidatūrai tikai tāpēc, ka tā bija daļa no maksas par finanšu ministra amatu, un par Attīstībai/Par ieinteresētību kļūst skaidrs, zinot Edgara Jaunupa sponsora Māra Martinsona intereses, interesantāks ir JKP lielais atbalsts I.Jaunzemei.
Tur gan vislielākās cerības uz ietekmes palielināšanu bija Jurim Jurašam, kurš būtu bijis daudz vieglāk kontrolēt savu darbību akcīzes preču alternatīvas plūsmas nodrošināšanā. Kad viņa galvenā kandidāte S.Kārkliņa-Ādmine tika atstāta otrajā vietā, viņš uzstāja uz personīgu sarunu ar I.Jaunzemi, un par šīs sarunas saturu un dotajiem solījumiem pagaidām pilnīgu taisnību zina. tikai viņi abi. Tomēr tas neliedz J.Jurašam saviem, teiksim tā, sadarbības partneriem klāstīt par savu ietekmi pār I.Jaunzemi un viņas pieņemtajiem lēmumiem.
Turpinājumā būs vairāk informācijas par I.Jaunzemes darbību un pieņemtajiem interesantajiem lēmumiem.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
