Iesaki rakstu: 
Kad 2018.gada beigās noslēdzās Valsts kancelejas rīkotais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu, par uzvarētāju tika pasludināta Ieva Jaunzeme. Tobrīd notika sarunas par jaunas valdības izveidi, kurā visietekmīgākos - premjerministra un finanšu ministra amatus ieguva partija Jaunā Vienotība. Likteņa ironijas pēc jaunās valdības finanšu ministrs bija Jānis Reirs, kurš, iepriekš ieņemot labklājības ministra amatu, bija atbrīvojies no I.Jaunzemes, kura toreiz ieņēma Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu, jo viņas nekompetence un personīgās īpašības bija nepieņemamas pat tādam sausiņam kā viņš pats.
I.Jaunzeme ar sava dēla tēva - FKTK padomes locekļa Gvido Romeiko, advokāta-kolaboranta Romualda Vonsoviča un Viņķeļu klana pārstāves - tagadējās veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību tika iekārtota Ekonomikas ministrijā amatā ar svarīgu nosaukumu - administrācijas vadītāja. Ļaunas mēles gan melš, ka viņas galvenā atbildība un reālā ietekme šajā amatā bija ministrijas telpu dizaina jomā.
Kā tur nebūtu bijis, konkursā uz VID amatu 2018.gadā I.Jaunzeme pieteicās pati, lai gan pēc tam intervijās mēdz teikt, ka esot uzrunāta. Jāpiekrīt, ka arī uzrunāta viņa bija, bet patiesie uzrunātāji galīgi negribēja un nevarēja kļūt zināmi.
Konkursi uz ietekmīgu amatu vietām Latvijā notiek bieži, bet tikai naivais var ticēt, ka šie konkursi norit tā, kā tas notiek privātajā sektorā. Arī konkurss uz VID vadītāja vietu nebija izņēmums. Neviens nemeklē labāko un profesionālāko kandidātu. Tiek meklēts kandidāts, kurš ir pietiekami gudrs, lai nesarunā pārāk daudz muļķību, bet pietiekami dumjš, lai viņu varētu vadīt.
I.Jaunzeme lieliski atbilda šīm galvenajām prasībām. Vismaz noteikti labāk par otru galveno kandidāti Sandru Kārkliņu-Ādmini, kura toreiz ieņēma ietekmīgo VID Nodokļu kontroles pārvaldes vadītājas vietu, bet kopš tā laika ir aizrotēta uz Muitas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu.
J.Reirs piekrita izvirzīt apstiprināšanai valdībā I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā ar mazāku prieku, nekā veicot ikgadējo kolonoskopiju bez narkozes, bet tāda bija politiskā vienošanās starp Jauno Vienotību, Attīstībai/Par un JKP.
Ja par Jauno Vienotību ir skaidrs, ka viņi piekrita I.Jaunzemes kandidatūrai tikai tāpēc, ka tā bija daļa no maksas par finanšu ministra amatu, un par Attīstībai/Par ieinteresētību kļūst skaidrs, zinot Edgara Jaunupa sponsora Māra Martinsona intereses, interesantāks ir JKP lielais atbalsts I.Jaunzemei.
Tur gan vislielākās cerības uz ietekmes palielināšanu bija Jurim Jurašam, kurš būtu bijis daudz vieglāk kontrolēt savu darbību akcīzes preču alternatīvas plūsmas nodrošināšanā. Kad viņa galvenā kandidāte S.Kārkliņa-Ādmine tika atstāta otrajā vietā, viņš uzstāja uz personīgu sarunu ar I.Jaunzemi, un par šīs sarunas saturu un dotajiem solījumiem pagaidām pilnīgu taisnību zina. tikai viņi abi. Tomēr tas neliedz J.Jurašam saviem, teiksim tā, sadarbības partneriem klāstīt par savu ietekmi pār I.Jaunzemi un viņas pieņemtajiem lēmumiem.
Turpinājumā būs vairāk informācijas par I.Jaunzemes darbību un pieņemtajiem interesantajiem lēmumiem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
