Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paspārnē tapušu un viņas šā gada 29. jūlijā apstiprinātu aizraujošu dokumentu - „Valsts ieņēmumu dienesta Vērtību vēstnešu kustības vadlīnijas”, kurš uzskatāmi demonstrē, kādas ir pašreizējās VID vadības prioritātes.

Valsts ieņēmumu dienesta Vērtību vēstnešu kustības vadlīnijas

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Vērtību vēstneši (turpmāk - Vēstneši) ir brīvprātīga nodarbināto kustība ar mērķi veicināt vērtību iedzīvināšanu VID un radīt pozitīvu VID tēlu sabiedrībā. Vēstnešu kustība ir vērsta uz darbinieku iesaisti VID vīzijas un stratēģisko mērķu sasniegšanā, palīdzot izprast VID vērtības un sekmēt to izpausmes dažādās ar amata pienākumiem un ārpusdarba aktivitātēm saistītās situācijās.

Vēstneši ir VID patstāvīgo struktūrvienību izvirzīti nodarbinātie, kuru darbība Vēstnešu kustībā saskaņota ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem. Katra patstāvīgā struktūrvienība ir tiesīga vienoties par kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti Vēstneši. Vēstnešu izvirzīšanas procesam ir jābūt atklātam un caurskatāmam, ar iespēju ikvienam patstāvīgās struktūrvienības nodarbinātajam izvirzīt kandidatūru un tikt izvērtētam.

Vēstnešu uzdevumi ir:

iedzīvināt VID vērtības, veicinot, ka nodarbinātie zina, izprot un rīkojas atbilstoši VID vērtībām - profesionalitāte, godīgums, atbildība, lojalitāte un sadarbība;

veicināt efektīvu informācijas apriti iestādē:

informēt VID vadību par nodarbinātajiem būtiskiem jautājumiem un tēmām, sniedzot konkrētus priekšlikumus situācijas risināšanai;

iesaistīt VID atbildīgās patstāvīgās struktūrvienības nodarbinātajiem aktuālu jautājumu skaidrošanā;

pārstāvēt nodarbināto viedokli VID būtisku jautājumu izskatīšanā, sniedzot atgriezenisko saiti par pieņemtajiem lēmumiem.

sadarbojoties ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem, izstrādāt grupas rīcības plānu (tekošajam kalendārajam gadam);

radīt idejas un tās realizēt, patstāvīgi piesaistot nepieciešamos resursus;

godprātīgi pildīt savus pienākumus, kas noteikti Vēstnešu grupas rīcības plānā.

Vēstnešu kustībā var tikt iesaistīti ne vairāk kā 30 nodarbinātie:

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu līdz 150 ir tiesības deleģēt 1 Vēstnesi;

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu no 150 līdz 500 ir tiesības deleģēt 2 Vēstnešus;

katrai patstāvīgajai struktūrvienībai ar nodarbināto skaitu virs 500 ir tiesības deleģēt 3 Vēstnešus.

Vēstneši darbojas grupās atbilstoši VĪD noteiktajām vērtībām - profesionalitāte, godīgums, atbildība, lojalitāte, sadarbība. Katra grupa ar balsu vairākumu izvirza Vēstnešu grupas vadītāju.

Grupu rīcības plāni tiek apkopoti un saskaņoti ar VID ģenerāldirektoru. Vēstnešu grupām ir pienākums pildīt VID ģenerāldirektora saskaņotos rīcības plānus, ievērojot noteiktos uzdevumu izpildes termiņus.

Vēstnešu tiesības:

VID ģenerāldirektora doto uzdevumu un rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildei izmantot darba laiku, par to informējot savu tiešo vadītāju;

sadarboties ar citām struktūrvienībām informācijas iegūšanai, lai nodrošinātu Vēstnešu uzdevumu izpildi.

Vēstneši atklātā balsojumā ar balsu vairākumu izvirza:

Virzītāju, kurš ir atbildīgs par Vēstnešu darba rezultātiem, procesu efektivitāti un produktivitāti, sadarbību ar Personālvadības pārvaldi un ir kontaktpersona VID darbinieku saziņai ar Vēstnešiem, kā arī vidutājs sadarbībai starp VID ģenerāldirektoru un Vēstnešu grupām;

komunikācijas ekspertu, kurš ir atbildīgs par komunikāciju ar VID nodarbinātajiem, sniedzot nepieciešamo atbalstu grupām, un saskaņo publicējamo informāciju gan VID iekštīklā, gan ārējos tīklos;

IT ekspertu, kurš ir atbildīgs par IT risinājumiem Vēstnešu grupu darba efektīvai veikšanai.

Patstāvīgo struktūrvienību izvirzītie Vēstneši pilda rīcības plānā noteiktos uzdevumus divus kalendāros gadus. Līdz otrā Vēstnešu darbības gada 1.decembrim patstāvīgajai struktūrvienībai ir tiesības izvirzīt jaunu Vēstnesi. Vēstnešu grupu izvirzītie Vēstneši otrā darbības gada decembrī mijiedarbojas ar nākošajiem Vēstnešiem, lai nodrošinātu veiksmīgu un nepārtrauktu Vēstnešu darbību.

Vērtību vēstneša darbības ilgums kustībā nav ierobežots.

Vēstnešu Virzītājs nodrošina Vēstnešu sanāksmes ne retāk kā reizi ceturksnī.

Vēstneši ne retāk kā reizi divos mēnešos tiekas ar VID ģenerāldirektoru, lai

pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar VID vērtību iedzīvināšanu.

Vēstnešu grupas (Profesionalitāte, Godīgums, Atbildība, Lojalitāte, Sadarbība) tiekas ar patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem, ar kuriem sadarbojas attiecīgā grupa, ne retāk kā reizi trīs mēnešos.

Vēstneši, uzsākot un noslēdzot divu kalendāro gadu darbības ciklu, organizē sanāksmi ar VID nodarbinātajiem, kurā informē par plānoto un atskaitās par paveikto.

Vēstnešu grupās var iesaistīties un darboties ikviens VID nodarbinātais, izsakot Vēstnešu Virzītājam vai Vēstnešu grupas vadītājam vēlmi piedalīties kādas Vēstnešu grupas darbā.

Ja Vēstnesis izstājas no Vēstnešu kustības, par jauna Vēstneša izvirzīšanu ir atbildīga attiecīgā patstāvīgā struktūrvienība. Ja struktūrvienība informē Vēstnešu Virzītāju, ka neizvirzīs jaunu Vēstnesi, Vēstnešiem ir tiesības aicināt pievienoties Vēstnešu kustībai nodarbināto, kurš ir aktīvi iesaistījies Vēstnešu grupu darbā:

gadījumos, kad struktūrvienība nav izvirzījusi Vēstnesi, Vēstneši ar balsu vairākumu ievēl jaunu Vēstnesi - nodarbināto, kurš ir izrādījis iniciatīvu, piedaloties Vēstnešu grupas darbā. Šis nodarbinātais var pārstāvēt citu patstāvīgo struktūrvienību;

izstājoties no Vēstnešu kustības, Vēstnesim ir pienākums informēt Virzītāju, grupas vadītāju un savas patstāvīgās struktūrvienības vadītāju par pieņemto lēmumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...