Iesaki rakstu: 
Lai izvērtētu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības un dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes rīcību bēdīgi slavenajā AS Krāsainie lējumi lietā, ar finanšu ministra Jāņa Reira rīkojumu izveidota speciāla dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt VID vispārējo praksi administratīvo līgumu slēgšanā, kā arī lietas apstākļus, kas saistīti ar noslēgto līgumu ar maksātnespējīgās AS Krāsainie lējumi administratoru. Pietiek šodien publicē pašas I. Jaunzemes skaidrojumus:
„Ņemot vērā, ka jebkāda informācija par nodokļu maksātāju, izņemot publiski pieejamā informācija, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmo daļu ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, turklāt neizpildās likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, kad informācija par nodokļu maksātāju būtu izpaužama bez tā piekrišanas, VID sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, vienlaikus ievērojot konkrētā nodokļu maksātāja (MAS “Krāsainie lējumi”) tiesiskās intereses uz konfidenciālas informācijas neizpaušanu.
[1] Kuri tieši Jūsu iestādes darbinieki atbilstoši darba pienākumiem (vārds, uzvārds, amats) sagatavoja, pieņēma un apstiprināja lēmumu publikācijā minēto Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)? Ar kādiem tieši apsvērumiem šis lēmums bija pamatots?
Atbildot uz minēto jautājumu, VID informē, ka VID nepārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr.A420359316, jo pierādījumu un lietas faktisko apstākļu pārvērtēšana neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Proti, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam, apelācijas instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā tikai tad, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tā kā konkrētajā gadījumā netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, tad kasācijas sūdzības iesniegšanai nebija tiesiska pamata.
Līdzīgi kā jebkurā citā tiesvedības lietā, kurā netiek pārsūdzēts VID nelabvēlīgs tiesas nolēmums, arī konkrētajā gadījumā galvenais jurists, kurš nodrošināja VID pārstāvību tiesā MAS “Krāsainie lējumi” lietā Nr.A420359316, izvērtējot Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma argumentācijas pamatotību, sagatavoja pamatota ziņojuma projektu VID ģenerāldirektoram par minētā sprieduma nepārsūdzēšanu. Ziņojuma projekts, līdzīgi kā jebkurš cits sagatavots dokumenta projekts, tika secīgi saskaņots ar hierarhiski pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām: konkrētajā gadījumā ar VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesvedības daļas Trešās nodaļas vadītāju, tad ar Tiesvedības daļas vadītāju, tad ar Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietnieku, pēc tam nodots parakstīšanai Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktoram un saskaņošanai VID ģenerāldirektoram.
[2] Kāda loma Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu nepārsūdzēšanā bija pašreizējai Jūsu iestādes vadītājai Ievai Jaunzemei?
Attiecībā par VID ģenerāldirektores lomu Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420359316 nepārsūdzēšanā, lūdzu skatīt atbildi uz 1.jautājumu.
[3] Cik gadījumos līdzīgā situācijā Jūsu iestāde 2020. un 2021.gadā nav izmantojusi iespēju nolēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Senātā)?
Atbildot uz minēto jautājumu informējam, ka VID līdzīgās situācijās, kad netika konstatēts, ka Administratīvā apgabaltiesa, taisot spriedumu, būtu pieļāvusi procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, 2020.gadā nav pārsūdzējis Administratīvās apgabaltiesas nolēmumus astoņos gadījumos, savukārt 2021.gadā – septiņos gadījumos.
[4] Kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde nav kļuvusi par publikācijā minētā uzņēmuma nodrošināto kreditoru? Uzskaitiet Jūsu iestādes darbiniekus, kuru rīcības dēļ tas nav noticis.
VID informē, ka pēc Maksātnespējas reģistrā ierakstītās informācijas par AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas procesa pasludināšanu 2014.gada 26.februārī, VID AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas administratorei pieteica nodrošinātā kreditora prasījumu atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot uz kreditora prasījuma sagatavošanas brīdi aktuālo informāciju par MAS “Krāsainie lējumi”, kas tika atzīts AS “Krāsainie lējumi” maksātnespējas lietā.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
