Jauno "Prudentia" pakalpojumu apmaksa: finanšu ministrs samelojas, citi kreditori stomās
PIETIEK17.04.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Divās nedēļās, kopš finanšu ministrs Andris Vilks 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē izvairījās no atbildes sniegšanas par uzņēmuma Prudentia pakalpojumu izmantošanu Liepājas metalurga problēmu risināšanai un pēcāk mēģināja par šo tēmu sameloties, vieni uzņēmuma kreditori ir nolieguši, ka gatavotos no saviem līdzekļiem apmaksāt bēdīgi slavenā airBaltic "investoru piesaistītāja" pakalpojumus, savukārt citi stomās un atbildi par to apmaksu nespēj sniegt.
Oficiālā versija par Prudentia pakalpojumu izmantošanu ir šāda: 21.martā tikusi organizēta Liepājas metalurga lielāko kreditoru - AS Citadele banka, AS SEB banka, AS Latvenergo, kā arī iespējamā kreditora - valsts, kuru pārstāv finanšu ministrs Andris Vilks, sanāksme. Tās laikā panākta vienošanās par starpkreditoru vienošanās noslēgšanu un profesionāla finanšu un komercdarbības konsultanta piesaisti.
Taču, kad 5. aprīlī Latvijas radio tiešraidē finanšu ministram Vilkam tika uzdots jautājums - cik izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, ministrs uz jautājumu neatbildēja, paziņojot, ka par to lemjot privāto kreditoru klubs.
Tā kā tobrīd bija labi zināms, ka kreditoru klubā ir iesaistījusies arī valsts, Pietiek finanšu ministram uzdeva vairākus jautājumus - vai tad Latvijas valsts sākotnēji nebija šajā kreditoru klubā un, ja bija, pa kuru laiku un ar kā lēmumu tā no šī kluba izstājusies, bet, ja nav izstājusies, tad kā valsts kā kreditors pieļāvusi, ka lēmums par konsultanta piesaisti tiek pieņemts bez tās līdzdalības?
Savukārt, ja ministrs tomēr būtu runājis nepatiesību un Latvijas valsts tomēr būtu piedalījusies konsultanta piesaistes jautājuma izlemšanā, Vilkam tika lūgts atbildēt vēl uz pāris jautājumiem - kāpēc tad viņš Latvijas radio raidījumā izvairījās no savas/valsts lomas atzīšanas šajā izvēlē, cik tad īsti izmaksās uzņēmuma Prudentia pakalpojumi Latvijas metalurga situācijas risināšanā, kā arī - kas, kad, uz kādiem nosacījumiem ir noslēdzis līgumu par šiem pakalpojumiem?
Pēc šo jautājumu saņemšanas finanšu ministrs jau "atcerējās", ka "Finanšu ministrija (FM)/ Valsts kase (VK) bija un ir AS Liepājas metalurgs kreditoru klubā" un ka "FM/VK piedalījās finanšu konsultanta Prudentia izvēlē". Taču par Prudentia pakalpojumu apmaksu gan Vilks neko pateikt nevarot, jo "jānorāda, ka finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus nolīgtajiem darbiem sedz citi kreditori, ne valsts, jo to paredz līgums".
Pat pēc atkārtota jautājuma Vilks nevēlējās sniegt atbildi - vai Finanšu ministrija tiešām nezina, cik tad īsti šoreiz izmaksās Prudentia pakalpojumi? Kā zināms, Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser 2011. gada oktobra vidū valsts īpašumā nonākušajai lidsabiedrībai airBaltic sāka sniegt konsultācijas, kas airBaltic ik nedēļu izmaksāja aptuveni 13 000 latu (ar PVN), tas ir, ap 2,6 tūkstošiem latu dienā, bet precīzo summu valdība joprojām slēpj.
"Tātad valsts nezina, cik izmaksās Prudentia pakalpojumi, vai arī vienkārši nevēlas to izpaust?" - uz šo Pietiek jautājumu Vilks sniegt skaidru atbildi atkal izvairījās, paziņojot, ka "jūs varat šo vaicāt tiem AS Liepājas metalurgs kreditoriem, kas apmaksā finanšu konsultanta Prudentia pakalpojumus. Noslēgtā līguma ietvaros valsts nemaksā par šiem pakalpojumiem".
Taču, kā izrādās, arī nebūt ne visi pārējie uzņēmuma kreditori apmaksā Prudentia pakalpojumus. "AS Latvenergo neveic nekādus maksājumus uzņēmumam IB Prudentia. Šobrīd nemaksā un negatavojas maksāt," - šādu atbildi Pietiek sniedza Latvenergo, apgāžot ministra apgalvojumu par visu pārējo kreditoru piedalīšanos Prudentia pakalpojumu apmaksā.
Jau krietni izvairīgāka un stomīgāka bija valstij tāpat piederošā AS Citadele banka, uz kuras pleciem, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzlikta lielākā daļa Prudentia pakalpojumu apmaksas - pēc neoficiālām ziņām, vismaz 10 000 latu nedēļā.
"Bankas Citadele valde visus ar uzņēmuma operatīvo vadību saistītos jautājumus pieņem, vadoties no strikti komerciāliem apsvērumiem, aizstāvot bankas intereses un nodrošinot maksimālu atdevi abu bankas akcionāru ieguldītajam kapitālam. Liepājas metalurga restrukturizācijas sakarā kreditoru kluba biedri lēmumus pieņem kopīgi, starp Prudentia un kreditoru kluba dalībniekiem slēgtā līguma nosacījumi ir konfidenciāli," bija bankas atbilde uz jautājumu, cik lieli valsts līdzekļi tiek izmantoti Prudentia pakalpojumiem.
Tikpat stomīga šajā jautājumā bija arī SEB banka - tā "šobrīd pēc labākās sirdsapziņas līdzdarbojas konstruktīvu risinājumu meklēšanā, lai definētu uzņēmuma ilgtermiņa darbības iespējas, vienlaikus arī lai tiktu ņemtas vērā arī kreditoru intereses un uzņemtās saistības no klienta puses".
Pietiek jau informējis, ka Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem piederošās Prudentia meitasfirma Prudentia Adviser kopš 2011. gada oktobra vidus sniedz airBaltic dārgas konsultācijas, kas, kā nule aģentūrai LETA atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, nav novedušas pie tā, ka lidsabiedrībai būtu kaut viens nopietns potenciālais investors.
Redzamākā Prudentia aktivitāte šajā jomā bijusi - pērn laikrakstā Financial Times tika publicēts piedāvājums potenciālajiem investoriem par airBaltic akciju iegādi. Prudentia arī it kā turpinot runāt "ar visiem potenciālajiem investoriem".
„Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi," - tā savukārt sava uzņēmuma veiksmi valsts apkalpošanā iepriekš Pietiek ir skaidrojis pats Rungainis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
