Jauni paskaidrojumi tiesai rāda - neraugoties uz trim nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem, Vējoņa kanceleja pat nedomā laboties

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420304517 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203 .panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. 2017.gada 25.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

1.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus;

1.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

1.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

1.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt? Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

1.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai minētajam R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins;

1.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus.

2. 2017.gada 26.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs papildināja uzdotos jautājumus un lūdza Kanceleju sniegt informāciju:

2.1. kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja pašreizējā Valsts prezidenta R.Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs? Miniet vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus. Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā;

2.2. vai minētās R.Vējoņa uzrunas gatavotāji saņēma no pašreizējā Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, kad un kādus;

2.3. cik ilgu laiku pirms minētās uzrunas plānotā laika gatavotāji iesniedza runas tekstu minētajam R.Vējonim;

2.4. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija ar to iepazinies? Ja jā, tad cik ilgu laiku iepriekš? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.5. vai minētais R.Vējonis pirms uzrunas nolasīšanas bija mēģinājis to nolasīt. Ja jā, tad cik reizes un ar kādiem panākumiem. Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne;

2.6. vai minētajam R.Vējonim bija detaļās saprotams viņa nolasītās uzrunas teksts? Vai R.Vējonim bija saprotams katrs viņa nolasītās uzrunas vārds/termins un vai R.Vējonis var paskaidrot, kas uzrunā bija domāts ar vārdu kopumu “people on the ground”;

2.7. ar ko skaidrojams, ka minētais R.Vējonis uzrunā daudzkārt ar mainīgām sekmēm mēģināja izrunāt garākus un sarežģītājus vārdus;

2.8. kāds bija R.Vējoņa uzrunas mērķis;

2.9. vai, gatavojoties debašu uzrunai, R.Vējonis sagatavošanās darbus veica pēc labākās apziņas, ņemot vērā Valsts prezidenta svinīgajā solījumā teikto: “Savus pienākumus izpildīšanu pēc labākās apziņas”.

3. Papildus 2017.gada 26:septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja elektroniskā pasta sūtījums, kurā pieteicējs lūdza Kanceleju sniegt informāciju - vai taisnība, ka 20.septembra uzrunas tekstu Kanceleja no Ārlietu ministrijas saņēma jau 28.augustā.

4. 2017.gada 27.septembrī Kancelejā tika saņemts pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegums, kurā pieteicējs ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma normām, lūdza Kanceleju sniegt informāciju par iepriekš minētajos elektroniskā pasta sūtījumos uzdotajiem jautājumiem, kas bija vienkopus apkopoti vienā iesniegumā.

5. Atbildot uz augstāk minētajiem pieteicēja elektroniskā pasta sūtījumiem un iesniegumu, ar 2017.gada 10.oktobra vēstuli Nr.1675 Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

5.1. Valsts prezidenta uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sesijā projektu sagatavo Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas īstenošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpina strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki, pilnveidojot un precizējot uzrunas projekta tekstu. Tā ir ierasta kārtība un, gatavojoties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijai, šajā kārtībā netika ieviestas kādas izmaiņas;

5.2. atbilstoši Kancelejas un Ārlietu ministrijas norunai konkrētās uzrunas projekts katru gadu tiek sagatavots un nodots Valsts prezidenta un Kancelejas rīcībā līdz vasaras beigām, ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas sesiju norises laiku ik gadu septembra otrajā pusē. Vienlaikus kanceleja apstiprināja, ka pieteicēja rīcībā esošā informācija par uzrunas projekta saņemšanas laiku Kancelejā atbilst patiesībai - tā tika saņemta 2017.gada 28.augustā;

5.3. uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi izteikties par pasaules karstajiem punktiem, tostarp par situāciju Ziemeļkorejā un Sīrijā, kā arī globālā terorisma radītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai visā pasaulē. Valsts prezidentam bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos;

5.4. piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Tā kā Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, Kanceleja pieteicēju informēja, ka Valsts prezidents pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Vienlaikus pieteicēja uzmanība tika vērsta uz to, ka neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē;

5.5. visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan ari iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā;

5.6. gadījumā, ja pieteicējām nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground", Kanceleja aicināja pieteicēju Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Papildus Kanceleja informēja pieteicēju, ka tā minētais formulējums “people on the ground”, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.

6. Papildus Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 minētajam, informējam, ka ANO Ģenerālās asamblejas darbs tiek organizēts sesijās, kas ik gadu sākas septembrī un ilgst gadu. Iesākot regulāro sesiju, tiek organizētas Ģenerālās asamblejas debates.

Ikgadējā ANO Ģenerālās asamblejas debate ir formāts, kurā pasaules līderi uzrunā globālus, kā arī nacionāli prioritārus jautājumus, kas ir ANO darba kārtībā. Šā gada septembrī notikušajās ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas debatēs piedalījās 196 augsta līmeņa amatpersonas, tostarp ANO novērotājvalstu pārstāvji.

Tradicionāli Ģenerālās Asamblejas augsta līmeņa debatēm tiek dota tematiski vienojoša tēma. Šīs sesijas pamattēma - koncentrēšanās uz cilvēkiem: centieni nodrošināt mieru un pienācīgu dzīvi visiem cilvēkiem uz ilgtspējīgas planētas - deva iespēju pasaules līderiem gan paust viedokli par aktuālākajiem globāliem izaicinājumiem starptautiskajam mieram un drošībai, kā piemēram, terorismu, kodolieroču izplatību, starptautisko tiesību neievērošanu, kā arī izaicinājumiem ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu kontekstā, migrācijas izraisītajām sekām un citām pasaules dienas kārtībā esošām tēmām.

Vienlaikus savās uzrunās valstu līderi tradicionāli pievērsās organizācijas institucionālajiem jautājumiem, kā piemēram, Drošības padomes reformai, veto tiesību ierobežošanai īpašos apstākļos un līdzīgiem ar ANO darbību saistītiem jautājumiem. Daudzi pasaules līderi uzsvēra multilaterālas pieejas un sistēmas nozīmi globālo problēmjautājumu risināšanā. Valstu vadītāji šajā debatē izmanto arī iespēju uzrunāt savai valstij īpaši svarīgus jautājumus, kuriem vēlas saglabāt augstu ANO uzmanību, kā arī informēt starptautisko sabiedrību par īpaši svarīgiem nacionāla līmeņa notikumiem.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijas atklāšanas uzrunā pauda atbalstu gan stingrai starptautisko tiesību ievērošanai, gan izteica viedokli par aktuālākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Attiecībā uz Latvijas lomu globālo procesu virzīšanā, Valsts prezidents apliecināja mūsu valsts apņemšanos īstenot Parīzes klimata līgumu pilnā mērā, kā arī nākamajā gadā iesniegt brīvprātīgu nacionālo pārskatu par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Latvijā.

Tāpat arī Valsts prezidents pauda atbalstu ANO kā organizācijai un tās jaunajam ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam, vēlot sekmīgi veikt nepieciešamās reformas, tostarp saistībā ar ANO Drošības padomes paplašināšanos un darba metožu pārskatīšanu. Valsts prezidenta pilnas uzruna teksta un video faila formātā ir pieejama Valsts prezidenta kancelejas internēta mājaslapā, kā arī ANO preses dienesta kopsavilkumā par Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā.

7. Pieteicējs 2017.gada 17.oktobra pieteikumā norāda, ka Kancelejas 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.1675 nav sniegta pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesniegumā pieprasītā informācija, līdz ar to pieteicējs uzskata Kancelejas rīcību par prettiesisku.

Pieteicējs nav norādījis, kāda viņa pieprasītā informācija nav sniegta. Līdz ar to Kanceleja var tikai minēt, kas pieteicēju sniegtajā atbildē nav apmierinājis.

Pievēršama uzmanība apstāklim, ka visi pieteicēja uzdotie jautājumi ir saistīti ar Valsts prezidenta 2017.gada 20.septembra uzrunas ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā subjektīvu vērtējumu, kur pieteicējs nav sniedzis nevienu argumentu, kas varētu tikt vērtēts, vadoties pēc teiktās uzrunas satura vai tajā paustā. Pieteicēja paustā kritika nesatur arī nevienu pamatoti vērtējamu argumentu, kas dotu pamatu vērtēt Valsts prezidenta uzrunas sagatavošanā iesaistīto Kancelejas un ārlietu dienesta darbinieku kvalifikāciju vai zināšanas.

Pieteicējs secinājumus izdarījis un jautājumus uzdevis, nevis iepazīstoties ar pilnu Valsts prezidenta uzrunas tekstu video vai teksta formātā, bet izmantojot īpaši sagatavotu, par kopējo uzrunas tekstu teju desmit reizes īsāku video ierakstu, kurā pēc pārteikšanās pazīmes apkopotas un izceltas atsevišķas runas epizodes un vārdi (sk. pielikumā internēta vietnes “pietiek.com” 2017.gada 25. un 26.septembra publikācijas).

Pieteicēja kritika pret Valsts prezidentu, Kancelejas vadību, Valsts prezidenta padomniekiem un ārlietu dienestā strādājošajiem uzrunas sagatavošanā iesaistītajiem darbiniekiem saistīta ar pieteicēja subjektīvu vērtējumu un paša pieteicēja zināšanu līmeni. Personas tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumā prasīto informāciju neparedz iestādei pienākumu atbildi formulēt, pielāgojoties iesniedzēja izpratnes līmenim vai izmantojot iesniedzēja lietotos jēdzienus.

Ikvienam ir tiesības paust savu viedokli un Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību to garantē. Taču tiesības uz vārda brīvību, Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā iesniegumu un informācijas pieprasījumu izskatīšanas kārtība neparedz pienākumu iestādei reaģēt uz katru iesniedzēja jautājumu vai vērtējumu. Tiesības saņemt atbildi pēc būtības nenozīmē tiesības saņemt iesniedzēja iedomātu atbildi vai tādu atbildi, kādu iesniedzējs būtu vēlējies.

8. Saistībā ar pieteicēja deklarētajiem mērķiem veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus papildus informējam, ka:

8.1. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 sniedza pieteicēja prasīto informāciju par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs 2017.gada septembrī darba kārtību, darba valodu, viesnīcu, kurā uzturējās Valsts prezidents, viesnīcas, ceļa un citiem izdevumiem. Izmantojot minēto informāciju, internēta vietnē “pietiek.com” 2017.gada 24.oktobrī ievietota publikācija (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesniegumu, Kancelejas 2017.gada 13.oktobra vēstuli Nr.1708 un internēta vietnes “pietiek.com ” 2017.gada 24.oktobra publikāciju);

8.2. atbildot uz pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu, Kanceleja ar 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515 sniedza pieteicējam prasīto informāciju par Kancelejas vadītāja, Kancelejas vadītāja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku ārvalstu komandējumiem laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 31.augustam (sk. pielikumā pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesniegumu un Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstuli Nr.1515).

9. Informējam, ka 2017.gada laikā līdz šim brīdim Kanceleja no pieteicēja saņēmusi 61 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, kas Kancelejai radījis ievērojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot lielu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu.

Tāpat arī Administratīvās rajona tiesas tiesvedībā šobrīd atrodas 15 administratīvās lietas, kurās piedalās pieteicējs un Kanceleja (lieta Nr. A420195417, Nr. A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr. A420234917, Nr. A420227617, Nr.A420261117 (apvienota ar lietu Nr. A420282017), Nr.A420289117, Nr.A420320317, Nr.A420304217, Nr.A420289517, Nr.A420289617 un Nr.A420304517).

Persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt (sk. arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Novērtē šo rakstu: