Jaunais sabiedrisko mediju uzraugs – es nezinu, cik es drīkstu sabiedrībai atklāt par "Attīstībai/Par" PR aģentūras pakalpojumu iegādi
PIETIEK29.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es nezinu, cik es drīkstu sabiedrībai atklāt, - tā paziņo jaunais sabiedrisko mediju uzraugs, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis, kura vadītajai jaunajai struktūrai viens no pirmajiem darbiem bijis bez atklāta konkursa piesaistīt sabiedrisko attiecību aģentūru, kas „nejauši” izrādījusies Attīstībai/Par cieši pietuvinātā firma Deep White. Pietiek publicē nelielu, bet izteiksmīgu sarunu ar bijušo valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāru.
- Cik man zināms, tika izplatīts pagājušajā nedēļā.
- Es atvainojos. Es tikai šodien pamanīju.
- Jābūt vērīgākiem.
- Vēlējos iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju.
- Šis nav iepirkums.
- Kas tad tas ir? Uz kāda pamata Deep White sniedz jums pakalpojumus?
- Cenu aptaujas rezultātā.
- Cenu aptauja, tas jau ir iepirkums.
- Nē, tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Brīnums, ka jūs to nezināt. Ir cenu aptauja un ir iepirkums. Noskaidrojiet vispirms atšķirību un tad. [Patiesībā cenu aptauja ir viens no iepirkumu veidiem.]
- Vai ar cenu aptaujas dokumentiem var iepazīties?
- Noskaidrošu visu, kas mums ir.
- Ar to, kādi bija kritēriji, kādi bija noteikumi, cik daudzi pieteicās, kā notika vērtēšana, kā notika uzvarētāja izvēle?
- Mums visi šie dokumenti, protams, ir, visi tiks iesniegti iestādēm, visiem, kas pārbauda atbilstību spēkā esošajam regulējumam. Tas ir tas, ko šobrīd varu pateikt.
- Žurnālisti arī var iepazīties?
- Man nav šobrīd šīs dokumentācijas. Es jums nevaru pateikt. Viss ir veikts atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Cik daudz no tā ir atklājams, kas nav atklājams, es nezinu. Skaidrs, ka viss ir zināms par mums kā amatpersonām. Tā ka – iesniegsim visu, ko varam iesniegt.
Protams, mums ir vajadzīgs kāds sabiedrisko attiecību speciālists, kurš šajā ļoti intensīvajā laikā var mums palīdzēt, izplatot ne tikai viedokļa rakstus, relīzes, palīdzot ar komunikāciju sociālajos tīklos. To, ko parasti sabiedrisko attiecību speciālisti dara.
- Kāpēc jūs paši to nevarat?
- Tādēļ, ka mums nav šādas vakances šobrīd. Ņemot vērā, cik daudz darba ir nepieciešams, izlēmām uz laiku piesaistīt kādu speciālistu, kurš uzreiz sāk strādāt, kurš nav jāmeklē, un tad paiet laiks, kamēr cilvēks var sākt strādāt pilnvērtīgi kā štata darbinieks. Mūsu ieskatā ātrākais variants, kā mēs varam šo funkciju pildīt, ātrākais un efektīvākais.
- Un tad to viedokļa rakstu jūs pats rakstījāt?
- Protams, kā parasti vienmēr paša viedoklis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
