Jaunā Rīgas teātra vadītāja putrojas par Hermaņa izsvītrošanu no amatpersonu saraksta
PIETIEK01.07.2013.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Rīgas teātra valdes locekle Gundega Palma putrojas skaidrojumos par to, kāpēc tieši 2008. gadā pieņemts lēmums svītrot teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani no valsts amatpersonu saraksta, kas turpmāk ļāva Hermanim vairs neatklāt savu no "lumpeņiem - nodokļu maksātājiem" saņemto atalgojumu. Tikmēr Kultūras ministrija ir publiskojusi ar teātri slēgtos līgumus par valsts finansējuma piešķiršanu.
Līdz pat 2008. gadam Hermanis bija valsts amatpersonas statusā, un līdz ar to viņam nācās publiskot arī savus ienākumus. 2005. gadā režisora kopējie ienākumi teātrī bija 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, bet 2007. gadā jau pārsniedza 110 tūkstošus latu.
Taču pēc tam Hermanim izdevās atbrīvoties no valsts amatpersonas statusa, un no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizvadītajā nedēļā sniegtā skaidrojuma kļuva skaidrs, ka šo atbrīvošanos no nepieciešamības "lumpeņiem" ziņot par no viņu nodokļiem saņemto atalgojumu Hermanim nodrošinājusi tieši Palma.
"Institūcijas vadītājs izvērtē, vai institūcijā strādājošās personas veicamajos amata pienākumos ietilpst tādu funkciju veikšana, kas atbilst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā norādītām valsts amatpersonas pazīmēm un nepieciešamības gadījumā personai nosaka valsts amatpersonas statusu, iekļaujot institūcijas valsts amatpersonu sarakstā," Pietiek paskaidroja VID.
Sākotnēji Palma uz Pietiek jautājumu par pamatojumu Hermaņa izsvītrošanai no valsts amatpersonu statusa atbildēja vienkārši ar izvilkumu no likuma, savu lomu tajā pat nepieminot. Tikai pēc tam, kad Pietiek Palmu iepazīstināja ar VID skaidrojuma būtību, teātra vadītāja nāca klajā ar jaunu versiju, par sevi skaidrojumā runājot trešajā personā:
"2000. gada 2. maijā ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 75, kas izdots 02.05.2000., Alvis Hermanis tika atbrīvots no Jaunā Rīgas teātra (JRT) direktora amata un kļuva par JRT māksliniecisko vadītāju. Gundega Palma kļuva par JRT direktori. Būtiski, ka šajā laikā teātra juridiskais statuss bija valsts bezpeļņas organizācija, un pēc tā laika spēkā esošā likuma amatpersonas bija gan direktors, gan viņa vietnieki.
2004. gada oktobrī tika izdots Kultūras ministrijas lēmums pārveidot valsts bezpeļņas organizāciju „Jaunais Rīgas teātris” par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tādējādi saskaņā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, valsts amatpersonas statuss valsts kapitālsabiedrībā ir tikai valdes loceklim un iepirkumu komisijas locekļiem, kā to nosaka normatīvie akti par publisko iepirkumu veikšanu.
Lai nodrošinātu operatīvu un nepārtrauktu iepirkumu komisijas darbu komisijā ir jāstrādā vismaz trīs personām (ar amatpersonas statusu). JRT gadījumā tie bija teātra direktors un divi vietnieki, bet, lai kādas personas prombūtnes gadījumā netiktu kavēti teātra iepirkumu projekti, amatpersonas statuss tika saglabāts arī teātra mākslinieciskajam vadītājam (pēc likuma pazīmēm viņam šī statusa vairs nebija), kurš nepieciešamības gadījumā varēja tikt norīkots darbam iepirkumu komisijā.
2008. gadā teātra štatā tika pieņemts darbinieks, kas sāka pildīt iepirkumu komisijas locekļa pienākumus, tādējādi teātra mākslinieciskais vadītājs, kurš nav un nebija valdes loceklis vai iepirkumu komisijas loceklis, no teātra amatpersonu saraksta tika izņemts. Lēmumu pieņēma JRT valdes locekle atbilstoši spēkā esošā normatīvā akta prasībām. Speciāls izvērtējums tam nav nepieciešams."
Līdz ar to pašreizējo Hermaņa atalgojumu teātra vadītāja neatklāj, jo ziņas par Hermaņa "noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija", un, tā kā Hermanis nav devis piekrišanu to publiskot, valsts SIA Jaunais Rīgas teātris to nevarot atklāt.
Saskaņā ar Palmas skaidrojumu teātris kategoriski atsakoties arī nosaukt atalgojumu attiecīgajā amatu grupā, ko valsts iestādēm obligāti reizi mēnesī pieprasa publiskot normatīvie akti.
Teātra vadības skaidrojums ir šāds: "Hermanis ir teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savā amatu grupā ir vienīgais šāds amats Jaunajā Rīgas teātrī. Informācija par šī amata mēneša darba algu būtu tieši identificējama ar konkrētu personu, tādejādi saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, tāpat kā informācija par jebkādas konkrētas personas noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija."
Jaunā Rīgas teātra darbinieku mēneša darba algas daļēji tiek segtas no finansējuma, kas saņemts saskaņā ar kultūras ministres 2012. gada 21. decembrī apstiprināto tāmi un piešķirts teātrim starp VSIA Jaunais Rīgas teātris un LR Kultūras ministriju noslēgtajā „Deleģēšanas līgumā" deleģēto kultūras funkciju veikšanai no valsts budžeta.
Pietiek šodien publicē Kultūras ministrijas atklātībai oficiāli nodotos līgumus par Jaunā Rīgas teātra finansējumu.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
