Iesaki rakstu: 
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Es tomēr neieteiktu vietējiem iztapoņām steigties ierakstīties “kārklu vāciešos”. Neskatoties uz ekonomiskajiem sasniegumiem, doiči pasaules riktētāju klubiņā, šķiet, nekotējas. ASV okupācijas karaspēks pēc 2PK tā arī nav izvests. Tikai pārkrustīts par NATO armiju. Kā zinām no Merkeles noklausīšanās skandāla, jeņķi kancleru bez ceremonēšanās uzpasē. Amerikāņu aizgādnībā esošie Ukrainas bonzas vāciešus vispār nerespektē.
Volodimirs Zeļenskis VFR prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru pat valstī neielaida. Naudu, humāno palīdzību, bruņojumu – lūgtum, bet Šteinmeiera formulas autoru – ne. Vācietis vien paraustīja plecus un samierinājās ar persona non grata statusu. Pašlaik oponēt Ņezaļežnajas virspavēlniekam nozīmētu tikt pasludinātam vienlaikus par kremlinu un antisemītu. Toties ar savu prezidentu solidarizējās kanclers Olafs Šolcs, kas, saņēmis uzaicinājumu, neaizbrauca uz Kijevu. Par to Ukrainas vēstnieks Vācijā publiski nokrustīja kancleru par “apbižotu aknu desu”. Šolcs apvainojumu norija.
Tādējādi, Latvijai nonākot Vācijas ietekmes zonā, virs mūsu lišķīgajiem vagariem būs vēl vieni vasaļi. Dzīvosim, redzēsim. Taču, ņemot vērā, ka Šolca valdība ir par vispārēju savu iedzīvotāju nopotēšanu pret kroņa vīrusu un šis plāns pagaidām vien līdz rudenim ir nolikts atvilktnē, scenārijs ar Dievzemes nonākšanu pedantisko vāciešu pārziņā nepriecē.
Avoti:
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
