Jau divi pārdošanā izlikti I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņi: izmisīga situācija vai provokācija?
Pietiek lasītājs10.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izvairītos no spekulācijām par to, kurš tirgo I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (bez ķēdes), sagatavoju sarakstu atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa Domes un vēlāk Ordeņu kapitula paziņojumiem, kas publicēti Latvijas Vēstnesī. Neuzstāju, ka tas ir pilnīgs saraksts, jo Latvijas Vēstnesis nenodrošina pienācīgas atlases iespējas.
Kā jau minēju, atlasē nav iekļautas personas, kas atbilstoši paziņojumam nav saņēmušas I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi, bet tikai I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, citādi saraksts, protams, būtu garāks.
Ja salīdzina Valsts prezidentu veikumu, dāļājot I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar un bez ķēdes, var konstatēt, ka Vairas Vīķes-Freibergas laiks salīdzināms ar "zelta strūklaku", kas apzeltīja pasaules varenos. Ja Vaira Vīķe-Freiberga būtu bijusi pirmā pēc neatkarības atjaunošanas Valsts prezidente, šāda bārstīšanās būtu saprotama, jo ir taču jāapliecina cieņa visiem, kas par tevi varenāki. Pieņemsim, ka tolaik valstij bijis jāpiedzīvo grūti laiki un tādai lietai kā apbalvojumi pietrūcis laika un naudas.
Izskatot cauri sarakstu, maz ticams, ka tur esošās personas varētu būt nonākušas tādās finansiālās grūtībās vai izmisīgā vēlmē apliecināt padevību Kremlim, lai izmantotu ss.com pakalpojumus. Turklāt maz ticams, ka lielākā daļa izmantotu ss.com, nevis kādu citu tirdzniecības vietu.
Ievērojot minēto, daudz ticamāka versija, ka "zelta strūklaka" kādu nav aplaimojusi vai kāds no tās aplaimošanas ir atteicies, tāpēc ordenis (vai ordeņi) nonācis sākumā Valsts prezidenta kancelejas rīcībā, bet tad, ja vispār, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Tāpēc ir iespējams rīkoties divējādi: 1. apzvanīt visus sarakstā minētos, lūdzot uzrādīt vai vismaz pārliecināties par ordeņa atrašanos parastajā vietā, 2. pieprasīt Valsts prezidenta kancelejai izsniegt dokumentus, kas apliecina, kā rīkojušies ar apbalvojumiem gadījumā, kad tos nav varēts pasniegt, piemēram, kāds nav ieradies vai braucis diplomātiskā vizītē, vai kad tos, uzzinot par ieceri un pēc izgatavošanas, palūguši nesniegt un publiski par to nekur neziņot.
Viltojumu izgatavošana, kā to pareizi norāda ar "spekulāciju" pazīstami komentētāji, maz ticama, jo prasmīgu meistaru maz un izmaksas lielākas nekā iespēja iegūt, tirgojot caur ss.com. Tātad tirgo ordeņus, ko izgatavo autorizēts izgatavotājs.
Ja izgatavotājam "neskatās uz pirkstiem" kā, piemēram, diplomu izgatavošanas gadījumā un ja nav numerācijas, ar kuras palīdzību var izsekot ordeņu "apritei", tad rodas situācijas, kad jāuzdod jautājums, kā no skata īsts ordenis nonācis tirgošanā.
Un tad ir divas ticamas versijas - vai nu kāds ir nonācis tik lielā atkarībā, ka ir jātirgo ordenis, izmantojot nevis solīdas izsoles iespējas, bet ss.com, kur tagad vienuviet var nopirkt ne tikai vistas, bet arī augstākos valsts apbalvojumus, vai arī tā ir provokācija.
Provokācijai par labu runā apstāklis, ka tik īsā laikā tirgo jau divus I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņus. Negribu minēt, kurš organizē šādu provokāciju, bet viens gan ir skaidrs - ja nu kāds tomēr grasījās savu I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni notirgot, tad neviens nopietns kolekcionārs šādu ordeni neiegādāsies, ja vien tas tieši nenāks no sarakstā minētajām personām, bet, ja arī iegādāsies, tad piedāvātā summa būs noteikti zem ordeņa pašizmaksas.
Bet, kā jau iepriekš minēju - nav izslēgta arī atkarībā nonākusī persona. Ja jau var tirgot bibliogrāfiskās raritātes ar eBay palīdzību, labi zinot, ka var noteikt izcelsmi, tad kāpēc gan kāds nevarētu sākt tirgot "pārpalikumu", kuru neviens nepieprasa un kuram neviens līdzi neseko.
Tātad ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (bez ķēdes) nolemts apbalvot:
1. Lietuvas Republikas prezidentu Aļģirdu Brazausku (Algirdas Brazauskas) - Latvijas Vēstnesis, 70 (555), 24.04.1996.
2. Igaunijas Republikas prezidentu Lennartu Meri (Lennart Meri) - Latvijas Vēstnesis, 177 (662), 22.10.1996.
3. Viņas Majestāti karalieni Elizabeti (H.M. Queen Elizabeth) - Latvijas Vēstnesis, 189 (674), 08.11.1996.
4. Viņa Karalisko Augstību Dānijas kroņprinci Frederiku (Frederik) - Latvijas Vēstnesis, 75 (790), 18.03.1997
5. Viņa Karalisko Augstību Dānijas princi–konsortu Henriku (Henrik) - Latvijas Vēstnesis, 75 (790), 18.03.1997
6. Francijas Valsts prezidentu Žaku Širaku (Jacques Chirac) - Latvijas Vēstnesis, 95/96 (810/811), 15.04.1997.
7. Polijas Valsts prezidentu Aleksandru Kvasņevski (Aleksandr Kwasniewski) - Latvijas Vēstnesis, 106/107 (821/822), 29.04.1997.
8. Itālijas Valsts prezidentu Oskaru Luidži Skalfaro ( Oscar Luigi Scalfaro ) - Latvijas Vēstnesis, 124 (839), 21.05.1997.
9. Somijas Valsts prezidentu Marti Ahtisāri ( Marti Ahtisaari ) - Latvijas Vēstnesis, 289 (1004), 05.11.1997.
10. Norvēģijas karalieni Sonju (Sonja) - Latvijas Vēstnesis, 251 (1312), 02.09.1998.
11. Grieķijas Republikas prezidentu Konstantinosu Stefanopoulusu (Konstantinos Stephanopoulos) - Latvijas Vēstnesis, 75/78 (1535/1538), 12.03.1999.
12. Vācijas Federatīvās Republikas Federālo prezidentu Romānu Hercogu (Roman Herzog) - Latvijas Vēstnesis, 163/166 (1623/1626), 20.05.1999.
13. Viņa Karalisko Augstību Kroņprinci Hokonu Magnusu (Haakon Magnus) - Latvijas Vēstnesis, 336/338 (2247/2249), 27.09.2000.
14. Lietuvas Valsts prezidenta kundzi Almu Adamkieni - Latvijas Vēstnesis, 40 (2427), 13.03.2001.
15. Somijas Republikas prezidentes dzīvesbiedru Penti Arajērvi ( Pentti Arajärvi ) - Latvijas Vēstnesis, 64 (2451), 25.04.2001.
16. Vācijas Federālā prezidenta dzīvesbiedri Kristīnu Rauu (Christina Rau) - Latvijas Vēstnesis, 40 (2805) 13.03.2003.
17. Portugāles Republikas prezidenta dzīvesbiedri Mariju Žozē Ritu (Maria Josē Ritta) - Latvijas Vēstnesis, 71 (2836), 14.05.2003.
18. Bulgārijas Republikas prezidenta dzīvesbiedri Zorku Parvanovu - Latvijas Vēstnesis, 166 (2931), 26.11.2003.
19. Maltas Premjerministru Edvardu Feneku Adami (Edward Fenech Adami) - Latvijas Vēstnesis, 23 (2971), 12.02.2004.
20. Maltas Prezidenta kundzi Violetu de Marko (Violet de Marco) - Latvijas Vēstnesis, 23 (2971), 12.02.2004.
21. Viņas Majestāti Spānijas karalieni Sofiju (Reina Sofía) - Latvijas Vēstnesis, 164 (3112), 15.10.2004.
22. NATO ģenerālsekretāru, bijušo Nīderlandes ārlietu ministru Jāpu de Hopu Sheferu (Jaap de Hoop Scheffer) - Latvijas Vēstnesis, 172 (3120), 29.10.2004.
23. Eiropas Komisijas komisāru Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu (Günter Verheugen) - Latvijas Vēstnesis, 180 (3128), 12.11.2004.
24. Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi (Romano Prodi) - Latvijas Vēstnesis, 180 (3128), 12.11.2004.
25. Viņa Karalisko Augstību Astūrijas princi Filipu (Felipe) - Latvijas Vēstnesis, 181 (3129), 13.11.2004.
26. Viņas Karalisko Augstību Astūrijas princesi Letīciju (Letizia) - Latvijas Vēstnesis, 181 (3129), 13.11.2004.
27. bijušo Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu (Pat Cox) - Latvijas Vēstnesis, 192 (3140), 03.12.2004.
28. bijušo NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu (The Right Honorable Lord Robertson of Port Ellen) - Latvijas Vēstnesis, 192 (3140), 03.12.2004.
29. Igaunijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Ingridai Rītelai (Ingrid Rüütel) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3351), 02.12.2005.
30. Viņa Svētībai Maskavas un visas Krievijas Svētajam Patriarham Aleksijam II - Latvijas Vēstnesis, 82 (3450), 26.05.2006.
31. Maltas Republikas prezidenta kundzei Mērijai Fenekai Adami (Mrs. Mary Fenech Adami) - Latvijas Vēstnesis, 94 (3462), 16.06.2006.
32. Viņas Karaliskajai Augstībai Luksemburgas Lielhercogienei Marijai Terēzai (Son Altesse Royale la Grande-Duchesse Maria Teresa) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3561), 05.12.2006.
33. Luksemburgas Lielhercogistes premjerministram un finanšu ministram, Viņa Ekselencei Žanam Klodam Junkeram (Jean-Claude Juncker) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3561), 05.12.2006.
34. Latvijas Informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidentam, profesoram, Ph.D. Imantam Fridriham Freibergam - Latvijas Vēstnesis, 65 (3641), 20.04.2007.
35. Viņas Majestātei karalienei Paolai (Her Majesty Queen Paola) - Latvijas Vēstnesis, 65 (3641), 20.04.2007.
36. Kipras Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Fotini Papadopulo (Mrs. Fotini Papadopoulo) - Latvijas Vēstnesis, 88 (3664), 01.06.2007.
37. Ukrainas prezidenta dzīvesbiedrei Katerinai Juščenko (Kateryna Yuschenko) - Latvijas Vēstnesis, 97 (3881), 26.06.2008.
38. Viņa Eminentajai Augstībai Neatkarīgā Militārā Hospitālā Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas Ordeņa princim un lielmestram Fra' Metjū Festingam (His Most Eminent Highness Fra' Mattew Festing) - Latvijas Vēstnesis, 166 (3950), 24.10.2008.
39. Polijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Annai Komorovskai (Mrs. Anna Komorowska) - Latvijas Vēstnesis, 185 (4788), 23.11.2012.
40. Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta kundzei Danielai Šātai (Ms. Daniela Schadt) - Latvijas Vēstnesis, 129 (4935), 05.07.2013.
41. Somijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Jenni Haukio (Mrs. Jenni Haukio) - Latvijas Vēstnesis, 176 (4982), 10.09.2013.
42. Viņas Majestātei Nīderlandes karalienei Maksimai (H.M. Queen Máxima of the Netherlands) - Latvijas Vēstnesis, 115 (6201), 11.06.2018.
43. Itālijas Republikas pirmajai lēdijai Laurai Matarellai (Ms Laura Mattarella) - Latvijas Vēstnesis, 131 (6217), 03.07.2018.
44. Viņa Ekselencei Islandes Republikas prezidentam Gudni Jouhannessonam (H.E. Mr Guðni Th. Jóhannesson) - Latvijas Vēstnesis, 227 (6313), 16.11.2018.
45. Vācijas Federālā prezidenta dzīvesbiedrei Elkei Bīdenbenderei (Elke Büdenbender) - Latvijas Vēstnesis, 37 (6376), 21.02.2019.
46. Igaunijas Republikas prezidentes dzīvesbiedram Georgi Renē Maksimovskim (Mr Georgi-Rene Maksimovski) - Latvijas Vēstnesis, 72 (6411), 10.04.2019.
P.S.: Pateicoties Pietiek, rodas sajūta, ka Umberto Eko garadarbs "Fuko svārsts" piedzīvojis reinkarnāciju jaunā veidolā. Ideja ieguvusi miesu un asinis, un tagad šī materializētā ideja ir jāpiepilda ar jaunu saturu.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
