Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai izvairītos no spekulācijām par to, kurš tirgo I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (bez ķēdes), sagatavoju sarakstu atbilstoši Triju Zvaigžņu ordeņa Domes un vēlāk Ordeņu kapitula paziņojumiem, kas publicēti Latvijas Vēstnesī. Neuzstāju, ka tas ir pilnīgs saraksts, jo Latvijas Vēstnesis nenodrošina pienācīgas atlases iespējas.

Kā jau minēju, atlasē nav iekļautas personas, kas atbilstoši paziņojumam nav saņēmušas I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi, bet tikai I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, citādi saraksts, protams, būtu garāks.

Ja salīdzina Valsts prezidentu veikumu, dāļājot I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar un bez ķēdes, var konstatēt, ka Vairas Vīķes-Freibergas laiks salīdzināms ar "zelta strūklaku", kas apzeltīja pasaules varenos. Ja Vaira Vīķe-Freiberga būtu bijusi pirmā pēc neatkarības atjaunošanas Valsts prezidente, šāda bārstīšanās būtu saprotama, jo ir taču jāapliecina cieņa visiem, kas par tevi varenāki. Pieņemsim, ka tolaik valstij bijis jāpiedzīvo grūti laiki un tādai lietai kā apbalvojumi pietrūcis laika un naudas.

Izskatot cauri sarakstu, maz ticams, ka tur esošās personas varētu būt nonākušas tādās finansiālās grūtībās vai izmisīgā vēlmē apliecināt padevību Kremlim, lai izmantotu ss.com pakalpojumus. Turklāt maz ticams, ka lielākā daļa izmantotu ss.com, nevis kādu citu tirdzniecības vietu.

Ievērojot minēto, daudz ticamāka versija, ka "zelta strūklaka" kādu nav aplaimojusi vai kāds no tās aplaimošanas ir atteicies, tāpēc ordenis (vai ordeņi) nonācis sākumā Valsts prezidenta kancelejas rīcībā, bet tad, ja vispār, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Tāpēc ir iespējams rīkoties divējādi: 1. apzvanīt visus sarakstā minētos, lūdzot uzrādīt vai vismaz pārliecināties par ordeņa atrašanos parastajā vietā, 2. pieprasīt Valsts prezidenta kancelejai izsniegt dokumentus, kas apliecina, kā rīkojušies ar apbalvojumiem gadījumā, kad tos nav varēts pasniegt, piemēram, kāds nav ieradies vai braucis diplomātiskā vizītē, vai kad tos, uzzinot par ieceri un pēc izgatavošanas, palūguši nesniegt un publiski par to nekur neziņot.

Viltojumu izgatavošana, kā to pareizi norāda ar "spekulāciju" pazīstami komentētāji, maz ticama, jo prasmīgu meistaru maz un izmaksas lielākas nekā iespēja iegūt, tirgojot caur ss.com. Tātad tirgo ordeņus, ko izgatavo autorizēts izgatavotājs.

Ja izgatavotājam "neskatās uz pirkstiem" kā, piemēram, diplomu izgatavošanas gadījumā un ja nav numerācijas, ar kuras palīdzību var izsekot ordeņu "apritei", tad rodas situācijas, kad jāuzdod jautājums, kā no skata īsts ordenis nonācis tirgošanā.

Un tad ir divas ticamas versijas - vai nu kāds ir nonācis tik lielā atkarībā, ka ir jātirgo ordenis, izmantojot nevis solīdas izsoles iespējas, bet ss.com, kur tagad vienuviet var nopirkt ne tikai vistas, bet arī augstākos valsts apbalvojumus, vai arī tā ir provokācija.

Provokācijai par labu runā apstāklis, ka tik īsā laikā tirgo jau divus I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņus. Negribu minēt, kurš organizē šādu provokāciju, bet viens gan ir skaidrs - ja nu kāds tomēr grasījās savu I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni notirgot, tad neviens nopietns kolekcionārs šādu ordeni neiegādāsies, ja vien tas tieši nenāks no sarakstā minētajām personām, bet, ja arī iegādāsies, tad piedāvātā summa būs noteikti zem ordeņa pašizmaksas.

Bet, kā jau iepriekš minēju - nav izslēgta arī atkarībā nonākusī persona. Ja jau var tirgot bibliogrāfiskās raritātes ar eBay palīdzību, labi zinot, ka var noteikt izcelsmi, tad kāpēc gan kāds nevarētu sākt tirgot "pārpalikumu", kuru neviens nepieprasa un kuram neviens līdzi neseko.

Tātad ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (bez ķēdes) nolemts apbalvot:

1. Lietuvas Republikas prezidentu Aļģirdu Brazausku (Algirdas Brazauskas) - Latvijas Vēstnesis, 70 (555), 24.04.1996.

2. Igaunijas Republikas prezidentu Lennartu Meri (Lennart Meri) - Latvijas Vēstnesis, 177 (662), 22.10.1996.

3. Viņas Majestāti karalieni Elizabeti (H.M. Queen Elizabeth) - Latvijas Vēstnesis, 189 (674), 08.11.1996.

4. Viņa Karalisko Augstību Dānijas kroņprinci Frederiku (Frederik) - Latvijas Vēstnesis, 75 (790), 18.03.1997

5. Viņa Karalisko Augstību Dānijas princi–konsortu Henriku (Henrik) - Latvijas Vēstnesis, 75 (790), 18.03.1997

6. Francijas Valsts prezidentu Žaku Širaku (Jacques Chirac) - Latvijas Vēstnesis, 95/96 (810/811), 15.04.1997.

7. Polijas Valsts prezidentu Aleksandru Kvasņevski (Aleksandr Kwasniewski) - Latvijas Vēstnesis, 106/107 (821/822), 29.04.1997.

8. Itālijas Valsts prezidentu Oskaru Luidži Skalfaro ( Oscar Luigi Scalfaro ) - Latvijas Vēstnesis, 124 (839), 21.05.1997.

9. Somijas Valsts prezidentu Marti Ahtisāri ( Marti Ahtisaari ) - Latvijas Vēstnesis, 289 (1004), 05.11.1997.

10. Norvēģijas karalieni Sonju (Sonja) - Latvijas Vēstnesis, 251 (1312), 02.09.1998.

11. Grieķijas Republikas prezidentu Konstantinosu Stefanopoulusu (Konstantinos Stephanopoulos) - Latvijas Vēstnesis, 75/78 (1535/1538), 12.03.1999.

12. Vācijas Federatīvās Republikas Federālo prezidentu Romānu Hercogu (Roman Herzog) - Latvijas Vēstnesis, 163/166 (1623/1626), 20.05.1999.

13. Viņa Karalisko Augstību Kroņprinci Hokonu Magnusu (Haakon Magnus) - Latvijas Vēstnesis, 336/338 (2247/2249), 27.09.2000.

14. Lietuvas Valsts prezidenta kundzi Almu Adamkieni - Latvijas Vēstnesis, 40 (2427), 13.03.2001.

15. Somijas Republikas prezidentes dzīvesbiedru Penti Arajērvi ( Pentti Arajärvi ) - Latvijas Vēstnesis, 64 (2451), 25.04.2001.

16. Vācijas Federālā prezidenta dzīvesbiedri Kristīnu Rauu (Christina Rau) - Latvijas Vēstnesis, 40 (2805) 13.03.2003.

17. Portugāles Republikas prezidenta dzīvesbiedri Mariju Žozē Ritu (Maria Josē Ritta) - Latvijas Vēstnesis, 71 (2836), 14.05.2003.

18. Bulgārijas Republikas prezidenta dzīvesbiedri Zorku Parvanovu - Latvijas Vēstnesis, 166 (2931), 26.11.2003.

19. Maltas Premjerministru Edvardu Feneku Adami (Edward Fenech Adami) - Latvijas Vēstnesis, 23 (2971), 12.02.2004. 

20. Maltas Prezidenta kundzi Violetu de Marko (Violet de Marco) - Latvijas Vēstnesis, 23 (2971), 12.02.2004. 

21. Viņas Majestāti Spānijas karalieni Sofiju (Reina Sofía) - Latvijas Vēstnesis, 164 (3112), 15.10.2004.

22. NATO ģenerālsekretāru, bijušo Nīderlandes ārlietu ministru Jāpu de Hopu Sheferu (Jaap de Hoop Scheffer) - Latvijas Vēstnesis, 172 (3120), 29.10.2004.

23. Eiropas Komisijas komisāru Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu (Günter Verheugen) - Latvijas Vēstnesis, 180 (3128), 12.11.2004.

24. Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi (Romano Prodi) - Latvijas Vēstnesis, 180 (3128), 12.11.2004.

25. Viņa Karalisko Augstību Astūrijas princi Filipu (Felipe) - Latvijas Vēstnesis, 181 (3129), 13.11.2004.

26. Viņas Karalisko Augstību Astūrijas princesi Letīciju (Letizia) - Latvijas Vēstnesis, 181 (3129), 13.11.2004.

27. bijušo Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu (Pat Cox) - Latvijas Vēstnesis, 192 (3140), 03.12.2004.

28. bijušo NATO ģenerālsekretāru lordu Džordžu Robertsonu (The Right Honorable Lord Robertson of Port Ellen) - Latvijas Vēstnesis, 192 (3140), 03.12.2004.

29. Igaunijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Ingridai Rītelai (Ingrid Rüütel) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3351), 02.12.2005.

30. Viņa Svētībai Maskavas un visas Krievijas Svētajam Patriarham Aleksijam II - Latvijas Vēstnesis, 82 (3450), 26.05.2006.

31. Maltas Republikas prezidenta kundzei Mērijai Fenekai Adami (Mrs. Mary Fenech Adami) - Latvijas Vēstnesis, 94 (3462), 16.06.2006.

32. Viņas Karaliskajai Augstībai Luksemburgas Lielhercogienei Marijai Terēzai (Son Altesse Royale la Grande-Duchesse Maria Teresa) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3561), 05.12.2006.

33. Luksemburgas Lielhercogistes premjerministram un finanšu ministram, Viņa Ekselencei Žanam Klodam Junkeram (Jean-Claude Juncker) - Latvijas Vēstnesis, 193 (3561), 05.12.2006.

34. Latvijas Informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidentam, profesoram, Ph.D. Imantam Fridriham Freibergam - Latvijas Vēstnesis, 65 (3641), 20.04.2007.

35. Viņas Majestātei karalienei Paolai (Her Majesty Queen Paola) - Latvijas Vēstnesis, 65 (3641), 20.04.2007.

36. Kipras Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Fotini Papadopulo (Mrs. Fotini Papadopoulo) - Latvijas Vēstnesis, 88 (3664), 01.06.2007.

37. Ukrainas prezidenta dzīvesbiedrei Katerinai Juščenko (Kateryna Yuschenko) - Latvijas Vēstnesis, 97 (3881), 26.06.2008.

38. Viņa Eminentajai Augstībai Neatkarīgā Militārā Hospitālā Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas Ordeņa princim un lielmestram Fra' Metjū Festingam (His Most Eminent Highness Fra' Mattew Festing) - Latvijas Vēstnesis, 166 (3950), 24.10.2008.

39. Polijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Annai Komorovskai (Mrs. Anna Komorowska) - Latvijas Vēstnesis, 185 (4788), 23.11.2012.

40. Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta kundzei Danielai Šātai (Ms. Daniela Schadt) - Latvijas Vēstnesis, 129 (4935), 05.07.2013.

41. Somijas Republikas prezidenta dzīvesbiedrei Jenni Haukio (Mrs. Jenni Haukio) - Latvijas Vēstnesis, 176 (4982), 10.09.2013.

42. Viņas Majestātei Nīderlandes karalienei Maksimai (H.M. Queen Máxima of the Netherlands) - Latvijas Vēstnesis, 115 (6201), 11.06.2018.

43. Itālijas Republikas pirmajai lēdijai Laurai Matarellai (Ms Laura Mattarella) - Latvijas Vēstnesis, 131 (6217), 03.07.2018.

44. Viņa Ekselencei Islandes Republikas prezidentam Gudni Jouhannessonam (H.E. Mr Guðni Th. Jóhannesson) - Latvijas Vēstnesis, 227 (6313), 16.11.2018.

45. Vācijas Federālā prezidenta dzīvesbiedrei Elkei Bīdenbenderei (Elke Büdenbender) - Latvijas Vēstnesis, 37 (6376), 21.02.2019.

46. Igaunijas Republikas prezidentes dzīvesbiedram Georgi Renē Maksimovskim (Mr Georgi-Rene Maksimovski) - Latvijas Vēstnesis, 72 (6411), 10.04.2019.

P.S.: Pateicoties Pietiek, rodas sajūta, ka Umberto Eko garadarbs "Fuko svārsts" piedzīvojis reinkarnāciju jaunā veidolā. Ideja ieguvusi miesu un asinis, un tagad šī materializētā ideja ir jāpiepilda ar jaunu saturu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...