Janitas „uzmešana”: KNAB klusē, prokuratūra apgalvo, ka nekādas vienošanās neesot bijis

Kā jau ziņots, Pietiek rīcībā nonākuša juridiskās ekspertīzes slēdziens liek domāt, ka Janitu, kas bija viens no diviem galvenajiem apsūdzības lieciniekiem tā dēvētajā domes kukuļošanas lietā, „uzmetusi” nevis tiesa, bet gan KNAB un prokuratūra, „aizmirstot” viņam pirms apjomīgo liecību sniegšanas paskaidrot, ka Krimināllikums tiesai neļaus piespriest mazāku sodu, nekā noteikts likumā.

Šāds secinājums pamatots ar apsvērumu, ka uz Janitas veiktajām darbībām, neraugoties uz viņa sniegtajām apjomīgajām liecībām, vienalga attiecas Krimināllikumā uzskaitītie atbildību pastiprinošie apstākļi, tostarp tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā un ka noziedzīgs nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.

Līdz ar to tiesai faktiski nav bijis citas iespējas kā noteikt Janitam reālu cietumsodu, jo saskaņā ar tā paša Krimināllikuma normām tā nav varējusi – pat, ja būtu gribējusi, - domes ierēdnim noteikt maigāku sodu. Turklāt tai – par ko Janitam acīmredzot neviens tāpat nav uzskatījis par vajadzīgu pateikt – bijis jāņem vērā arī tas, ka paša Janitas izdarītie noziedzīgie nodarījumi attiecas uz sevišķi smagu noziegumu grupu un ir tik daudz atbildību pastiprinošu apstākļu.

„Šī situācija rada iespaidu, ka KNAB atbildīgās personas, kas bijušas iesaistītas šajā procesā, un prokuratūra varētu būt apzināti nolēmuši maldināt Raimondu Janitu, izliekoties viņam labvēlīgi un zinot, ka tiesa šo „kļūdu” labos, pati kļūstot par vainīgo sabiedrības acīs,” teikts ekspertīzē.

Savukārt prokuratūra otrdien paziņoja, ka „konkrēta soda veida un mēra solīšana no pirmstiesas kriminālprocesa veicošo amatpersonu puses nav notikusi un nebija arī iespējama, jo gala vārds šajā jautājumā ir sakāms tiesai” un ka „šis kriminālprocesa princips ir vispārzināms katram zvērinātam advokātam un pirmstiesas kriminālprocesu veicošai amatpersonai. Līdz ar to neesot nekāda pamata uzskatīt, ka KNAB vai prokuratūra būtu maldinājusi Janitu vai viņa aizstāvi par iespējamo soda veida un mēru, kāds tam varētu tikt piespriests.

Šādu apgalvojumu prokuratūra izteica, neraugoties uz to, ka Janita pēc ilgstošās apstrādes (liecības KNAB viņš bija devis cietuma slimnīcā) jau 2008. gada pavasarī bija atklāti paziņojis par savām lielajām cerībām: „Ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas KL 324. pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācija un uz kā pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības par līdzdalību jebkurā formā šajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī lūgt šīs manas liecības ņemt vērā kā manu būtisku palīdzību izmeklēšanai atklājot citu personu izdarītu sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir smagāks par manu nodarījumu, lai tas viss savā kopumā KPL 410. panta kārtībā dotu LR Ģenerālprokuroram iespēju ar savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret mani.”

Savukārt saistībā ar ekspertīzē norādītajiem Janitas vainu pastiprinošajiem apstākļiem prokuratūra otrdien norādīja, ka šajos argumentos neesot ņemtas vērā Krimināllikuma normas, ka par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tos apstākļus, kas ir attiecīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes. „Konkrētajā gadījumā visi rakstā minētie atbildību pastiprinošie apstākļi bija R. Janitam inkriminēto nodarījuma kvalificējošo pazīmju skaitā. Arī pirmās instances tiesa, taisot notiesājošu spriedumu, nav konstatējusi R.Janitas atbildību pastiprinošus apstākļus,” argumentē prokuratūra.

Tāpat prokuratūra norāda, ka jau tā tās pārstāvji ir prasījuši Janitam iespējami maigu sodu: „Novērtējot R. Janitas atbildību mīkstinošo apstākļu nozīmīgumu, tai skaitā to, ka faktiski R. Janita šī kriminālprocesa ietvaros no savas puses ir izdarījis maksimāli iespējamo, lai sekmētu savu un citu personu izdarīto noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu, kas praksē ir reta parādība, uzstājoties tiesu debatēs pirmās instances tiesā, prokurori Māris Leja un Viorika Jirgena pauduši viedokli, ka R. Janita sodāms ar reālu brīvības atņemšanas sodu uz 1 gadu. Par R. Janitam piemērotā soda bargumu prokuratūra likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi apelācijas protestu, lūdzot samazināt R. Janitam piespriestā soda ilgumu. Taču krimināllieta apelācijas kārtībā šobrīd vēl nav izskatīta.”

Tikmēr KNAB, kurš, spriežot pēc domes kukuļošanas tiesas prāvā publiski izskanējušās informācijas, pielicis ļoti lielas pūles Janitas motivēšanā uz vajadzīgajām liecībām, otrdien paziņoja, ka nekādi komentāri par jaunajiem faktiem un apsvērumiem sniegti netiks. „Konkrētajā krimināllietā patlaban notiek tiesvedība – pirmās instances tiesas nolēmums ir pārsūdzēts apelācijas kārtībā un tiesas nolēmums nav stājies spēkā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu apsūdzību uztur prokurors. Tāpēc KNAB nevar sniegt komentārus par lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem,” otrdien paziņoja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Tāpat otrdien no komentāriem atteicās Janitas aizstāvis Rusanovs.

Kā jau ziņots, Janita Rīgas domes kukuļošanas lietā līdz ar skandalozo uzņēmēju Raimondu Štālbergu bija galvenais apsūdzības liecinieks. Taču saskaņā ar tiesas ieskatu bargi cietumsodi tika piespriesti ne tikai Vilnim Štramam (astoņi gadi) un Pēterim Strancim (seši gadi), bet arī Janitam, kurš paša un advokāta Egona Rusanova gaidītās tiesas žēlastības vietā tika pie trim gadiem ieslodzījuma. Rusanovs pat teicās esam sašutis par šo spriedumu – ar šādu spriedumu cilvēkam, kurš aktīvi sadarbojies ar izmeklētājiem, valsts zāģējot zaru, uz kura pati sēž.

Kriminālprocesu pret Janitu prokuratūra izbeidza tikai divās būtiskās daļās - saistībā ar tā saucamajām Rusova ielas un Dzelzavas ielas epizodēm. Pirmajā no šīm epizodēm Janita saskaņā ar prokurora atzinumu faktiski darbojies tikai kā „pastnieks”, - viņš kā amatpersona nav varējis būtiski ietekmēt Rīgas teritorijas plānojuma izstrādi un tikai šīs krimināllietas ietvaros tāpat notiesāto Viļņa Štrama un Pētera Stranča uzdevumā vienkārši pieņēmis no uzņēmējiem kukuli, ko tālāk novietojis Štrama norādītajā vietā, pats sev neko no šīs naudas nepiesavinoties.

Savukārt otrās epizodes ietvaros Janita tāpat formāli labprātīgi izmeklētājiem paziņojis par 5000 eiro nodošanu Štramam. Šīs epizodes shēma gan bijusi būtiski sarežģītāka, taču saskaņā ar prokurora lēmumu Janitas atzīšanās tāpat esot uzskatāma par pietiekami labprātīgu.

Kā jau ziņots, daļu no apsūdzībai svarīgajām liecībām Janita ir sniedzis, kad pēc formālas atbrīvošanas no apcietinājuma 2008. gada martā nevis atlaists mājup, bet nekavējoties pārvests uz KNAB telpām, kur arī labprātīgi ziņojis par jauniem viņam zināmiem noziedzīgiem nodarījumiem domes kukuļošanas lietā. „Es nebiju uzreiz mājās, man bija vēl jā... vēl es biju iebraucis, tiku aizvests, piedodiet, ne jau savādāk, es tiku aizvests arī līdz KNAB ēkai,” – šādi Janita šo situāciju skaidroja tiesas sēdē 2010. gada sākumā.

Novērtē šo rakstu: