Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā
Aivars Lembergs19.01.2016.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Esmu vērsies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka Latvijas Valsts ceļi neuztur pienācīgā kārtībā vienu no galvenajiem Latvijas ceļiem, tas ir Paneiropas ceļš E-22, kas sākas Edinburgā un beidzas Maskavā, - iet caur Ventspili, tālāk caur Rēzekni uz Maskavu.
Ir bijušas dienas, kad ceļš ir bijis tādā stāvoklī, ka, ja divas mašīnas brauc pretī, tad viņām jāapstājas un jāmēģina kaut kā izgrozīties. Tā kā tas ir Paneiropas ceļš un no Ventspils ir regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju, tad faktiski netiek nodrošināta valsts ceļu uzturēšana pienācīgā kārtībā, kā to nosaka normatīvie akti un Latvijas starptautiskās saistības. Turklāt šajos ceļa posmos, par ko es runāju, tas attiecas ne tikai Ventspils-Rīga, ir ieguldītas lielas investīcijas no Eiropas struktūrfondu naudas, un projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus ceļus.
Ceļa segums jau var būt kvalitatīvs, bet, ja ceļš netiek tīrīts, tad tai laikā tam vairs nav nekādas nozīmes, ceļa segums kļūst nekvalitatīvs. Līdz ar to faktiski Eiropas nauda iztērēta ir, bet sasniedzami mērķi nav. Pēc manām domām, Eiropas Komisija var stādīt jautājumu, ka Latvijai ir jāatmaksā atpakaļ visa Eiropas struktūrfondu nauda, kas ieguldīta Latvijas Valsts ceļos, jo tie netiek uzturēti pienācīgā kārtībā.
Lai situāciju kaut kā labotu, protams, Ventspils nevar uzņemties ceļa kontroli visā Latvijā, jo mums tādu resursu nav un mēs arī negribam lielu naudu tērēt, bet vismaz Ventspils novada teritorijā, bijušajā Ventspils rajona teritorijā, līdz Talsu rajona robežai, tas ir līdz Spārei - mēs turpmāk veiksim monitoringu par ceļu stāvokli.
Un es pilnīgi skaidri pasaku, ka mēs par katru gadījumu, kad ceļš nav pienācīgā kārtībā, informēsim Eiropas Komisiju un izvirzīsim pretenzijas. Ja to nevarēs izdarīt Ventspils pašvaldība vai Brīvosta kā publiskas personas, tad to darīs Ventspils iedzīvotāji. Bet šis bardaks ir jāizbeidz. Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem ir jābūt pienācīgā kārtībā.
Mēs, protams, labi saprotam, ka vienā minūtē iztīrīt nevar, bet, ja visā posmā ceļš ir netīrs, no Rīgas līdz Ventspilij braucot, netiek satikta neviena tehnikas vienība, kas tīra ceļu. Tas tikai norāda uz to, ka šajā saimniecībā valda pilnīgs bardaks. Un kur es saskatu to problēmu. Latvijas Valsts ceļi - valsts, Latvijas ceļu uzturētājs – valsts, un jautājums – kas viņus kontrolē? Kas kontrolē viņu darbu? Neviens. Kāds ir uzlicis administratīvu sodu par pienākumu neveikšanu kādai amatpersonai? Neviens.
Kamēr būs tāda absolūta bezatbildība, tikmēr uz ceļiem būs ārkārtīgi lielas nekārtības, un arī viņi vienkārši apdraudēs braucēju drošību un dzīvību. Un, pēc manām domām, valstij viens no variantiem, kā to var izdarīt, - piemēram, valsts ceļu policija - viņi tāpat ir uz ceļiem - ka viņi veic ceļu monitoringu. Un tā ir pilnīgi cita ministrija, un tāpēc viņi ir ceļu policija, jo viņu pienākums ir kontrolēt kustības drošību, ne jau tikai satiksmes noteikumus.
Kustības drošība ir atkarīga no tā, kā apsaimniekots ceļš. Tad viņi attiecīgi varētu sastādīt protokolus par ceļu neuzturēšanu pienācīgā kārtībā atbilstoši ceļa klasei, jo ir zināmi normatīvi, kādā laikā pēc snigšanas tas ceļš ir jāsaved kārtībā, un vienkārši sodīt.
Protams, mēs visi saprotam, ka, ja uzsnieg pa 5 stundām 20 centimetri sniega kārta, tā ir ārkārtēja situācija un ka to vienā stundā nevar notīrīt. Bet katrā gadījumā ir jāpārbauda, cik tās tehnikas vienības strādā. Pie tam ir bijis tā, ka, piemēram, Ventspils rajons ir ļoti sasnidzis, savukārt tur kaut kur ap Tukumu, tur nekas nav snidzis, vārdu sakot, tur viss ir kārtībā. Bet tad tās tehnikas vienības taču var pārmest no Tukuma uz Ventspili vai no Tukuma uz Liepāju, piemēram. Nekas tamlīdzīgs netiek darīts. Pilnīgs bardaks.
Ventspilī sniega segas biezums sasniedzis 51 cm, tas, protams, ir ārkārtīgi liels un dziļš sniegs. Un pilsētā jūs nevarat vienkārši nošķūrēt, kur pagadās, to sniegu atšķirībā no lielās šosejas, kur vienkārši malā nošķūrē, un ar to tas stāsts beidzas.
Mums norit diennakts dežūras, un tad, kad ir daudz sniega uzkritis, tad tās tehnikas, kas ir PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts rīcībā, tiek trīskāršotas un pat četrkāršotas, jo tiek piesaistīti privātie, kuriem ir līgums, ka, ja ir tāda situācija, uz, tā teikt, “svilpiena” viņi ir klāt.
Un tas pats ir jādara Latvijas Valsts ceļiem. Pilnīgi tas pats.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
