Izvērtējot Pētera Apiņa publisko protestu pret likumprojektu, lūdzam ņemt vērā faktus
Veselības ministrija26.10.2015.
Komentāri (13)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
doks
29.10.2015. 10:17»
arnis
Zīmīgi ka jauno likumi apspriež paši dakteri,nevis pacienti,kuriem šis likums ir vitāli svarīgs
Kas liedz spriest pacientiem? Starp citu, ikviens var būt pacients arī ārsts.
doks
29.10.2015. 10:14»
VM ar kvotu samzināšanu ģimenes ārstiem slepkavo pašu tautu
Tak ne jau VM, bet gan tie kas sola veselībai prioritāti un 5% no IKP, bet kad ievēl, tad piešķir zem 3%. Bet paši jau ievēlam arī tos pašus.
Pensionāre
29.10.2015. 06:22Jauno ārstniecības likumu neesmu lasījusi, bet satrauc Apiņa kunga informācija par VI birokrātiskās kontroles pieaugumu. Mūsu iespēja atbildēt uz birokrātu sodiem ir tikai balsojums ar "kājām " tas ir doties pensijā. Ko darīsiet Jūs?
alias
28.10.2015. 05:55Katru reizi, kad lasu kādu ierēdniecības sacerējumu, uzdodu sev vienu vienīgu jautājumu - kas ir svarīgāks, cilvēks vai instrukcijas? Latvijas medicīnas sistēmā sen vairs nav cilvēka, ir instrukcijas, likumi, MK noteikumi, ētika un vēl papīrs papīra galā, bet cilvēka, pacienta, sen vairs nekur nav.
Latvijas Literatūras centra dzejniece
28.10.2015. 04:16Kad pedējo reizi arstu biedrība ir notikusi finanshu revizija ?
pēdējais laiks
28.10.2015. 03:22Uguns pakulās, Apinim beidzot jāsāk kaut kas darīt un nu pārņem panika. Pēteri, sāc beidzot strādāt, nevis imitēt darbības, citādi prezidenta krēslā ilgi nenoturēsies, tā jau tikai ar viltībinām tajā paliki.
Māris
27.10.2015. 18:05Veselības ministrija publicē anonīmu vēstuli, apzvērot, ka ir sabiedrību informējusi. Nav tiesa! Atkārtojam to vēlreiz: profesionālās asociācijas nebija saņēmušas informāciju par ārstniecības likuma jauno projektu! Veselības ministrijas ierēdņi arī izvairījās nosaukt personas, kuras strādājušas pie likumprojekta, saglabājot anonimitāti. Tas ir tik pat slepeni, kā ideja par Latvijas Infektoloģijas centra atdalīšanu no Austrumu slimnīcas, tikpat slepeni, kur iegrūst kārtējo reizi caurkritušo ierēdni Ploriņu, vai kā panākt Valsts Zāļu aģentūras funkciju pārdali, lai farmācijas biznesam vairs nekas netraucētu.
KNAB
27.10.2015. 15:54VM JAATBILD PAR PLORINA UN DAUDZU AMATPERSONU SATAISITAJIEM NAUDAS SHEMOJUMIEM NO VALSTS BUDZETA SAVAS INTERESES
arnis
27.10.2015. 13:27Zīmīgi ka jauno likumi apspriež paši dakteri,nevis pacienti,kuriem šis likums ir vitāli svarīgs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
