Izputējušais grāmatizdevējs pirms personiskā bankrota vēl pamatīgi patukšojis savu apgādu „Atēna”
PIETIEK01.05.2016.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Bijušais grāmatizdevējs Pēteris Jankavs, kura fiziskas personas maksātnespējas procesu nesen sākusi tiesa, ir pamatīgi patukšojis ne tikai ātro kredītu firmu un banku patēriņa kredītu fondus, bet arī paša apsaimniekotā, savulaik plaši pazīstamā, bet tagad maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus, - par to liecina Jankava kreditoru saraksts, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Pietiek jau informējis par to, ka Rīgas Kurzemes rajona tiesa ir sākusi kādreiz pazīstamā grāmatizdevēja Jankava fiziskās personas maksātnespējas procesu, anonimizētā formā publicējot arī tiesas spriedumu, kas uzskatāmi demonstrē, kādā akacī ikviens cilvēks var nonākt, izmantojot patēriņa kredītu piedāvājumu.
Taču tagad maksātnespējas administratora sastādītais Jankava kreditoru saraksts rāda nedaudz citu ainu – izrādās, ka bijušais izdevējs ir arī ļoti pamatīgi patukšojis nu jau tāpat maksātnespējīgā apgāda Atēna līdzekļus. Kādiem nolūkiem šī nauda – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro – izmantota, nav zināms.
Kopā pieteiktais kreditoru prasījumu apjoms ir diezgan iespaidīgs – 329 484 eiro. No tiem lielāko summu vēlas piedzīt nodrošinātais kreditors – ABLV Bank, kas saskaņā ar hipotekāro kredītu līgumiem no Jankava vēlas atgūt vairāk nekā 129 tūkstošus eiro.
Taču uzreiz nākamais lielākais kreditors ir paša Jankava īpašumā bijušais un viņa vadītais apgāds Atēna, - nu jau maksātnespējīgais uzņēmums tā administratora personā no Jankava vēlas atgūt 101 903 eiro. Kā var noprast no kreditora prasījuma, šajā summā ietilpst sadzīviskām vajadzībām izmantota nauda, tostarp arī par automašīnas iegādi.
Iespaidīgu summu – vairāk nekā 30 tūkstošus eiro – Jankavs personiski palicis parādā arī Jelgavas tipogrāfijai. Interesanti, ka bijušais grāmatizdevējs paspējis aizņemties ne tikai no Latvijas juridiskajām un fiziskajām personām, - OU AgroCredit Estonia no viņa vēlētos atgūt vairāk nekā 28 tūkstošus eiro.
Pietiek jau informējis, ka tiesas spriedumā par Jankava maksātnespēju bija uzskaitīts arī milzīgs patēriņa kredītu birums, kuri kreditoru sarakstā atspoguļoti tikai daļēji: AS Citadele banka - patēriņa kredīts par 2 894,51 eiro; AS Citadele banka - patēriņa kredīts par summu 4 377,36 eiro; SIA Aizdevums LV - patēriņa kredīts par 264,05 eiro; Bigbank AS Latvijas filiāle - patēriņa kredīts par 304,66 eiro; AS Swedbank - patēriņa kredīts par 3 098,62 eiro; AS Swedbank - pārējie kredīti par 2 799,54 eiro.
Turklāt, kā izrādās, Jankavs ņēmis veselu virkni – vismaz astoņus - patēriņa kredītus, kuri nav reģistrēti Latvijas Bankas Kredītu reģistrā: AS Mogo - patēriņa kredīts par 6 423,70 eiro; SIAVivus - patēriņa kredīts par 741,71 eiro; SIA Ondo - patēriņa kredīts par 467,50 eiro; ASLateko Līzings - patēriņa kredīts par 442,58 eiro; Ferratum Bank Ltd - patēriņa kredīts par 355,08 eiro; VIA SMS - patēriņa kredīts par 1 114,63 eiro; Credit 24 (SIA IPF Digital Latvia) - patēriņa kredīts par summu 1 398,10 eiro; UNO Līzings - patēriņa kredīts par 274,84 eiro.
Arī tie, kā minēts tiesas spriedumā, nav visi neveiksmīgā grāmatizdevēja sataisītie parādi: ar SIA Fudans noslēgts līgums par mēbeļu iegādi par 16 645 eiro. Divām privātpersonām, no kurām viena parādu piedzinusi caur tiesu, Jankavs ir parādā vēl 13 250 eiro un 3 185,81 eiro.
Tiesas spriedumā konstatēts, ka Jankavam nav nekādas citas mantas, izņemot nekustamos īpašumus Neretas un Salacgrīvas novadā, par kuriem viņš šopavasar vēl ir veicis nekustamo īpašumu nodokļa samaksu pilnā apmērā. Tāpat bijušais grāmatizdevējs spējis veikt depozīta iemaksu maksātnespējas procesa administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā, un par administratoru ir iecelts Gints Laiviņš-Laivenieks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
