Izplatītās ziņas nav pareizas - spekulantiem ar īstām Dziesmu svētku biļetēm nekas nedraud
PIETIEK07.04.2013.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Pretēji pirmdien "Dziesmu svētku trakumā" izplatītajām ziņām, ka Valsts policija apzinājusi vairākus Dziesmu un deju svētku biļešu spekulantus un "vērtē, vai šo personu rīcībā ir konstatējamas pārkāpumu pazīmes", cilvēkiem, kas par kaut vai desmitkāršu cenu pārdod viņu īpašumā esošas biļetes, nekas nedraud.
Pirmdien ar atsauci uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvi parādījās ziņas, ka "Valsts policija apzinājusi vairākas personas, kuras par augstāku cenu ir mēģinājušas pārdot biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem".
Valsts policija aktīvi sekojot līdzi biļešu tirdzniecības norisei un ar to saistītām iespējamām nelikumībām, kā arī veicot dažādus operatīvos pasākumus un jau esot apzinājusi vairākas personas, kuras ir mēģinājušas pārdot svētku biļetes par augstāku cenu, lai gūtu personīgu labumu. Tagad tiekot vērtēts, vai šo personu rīcībā ir konstatējamas pārkāpumu pazīmes.
Taču pirms pieciem gadiem saistībā ar šo pašu parādību - spekulāciju ar Dziesmu svētku biļetēm - Ekonomikas policija skaidri paziņoja: Krimināllikumā nav panta par spekulāciju, un, ja spekulants līdz gada beigām nomaksā no biļešu tirdzniecības gūtās peļņas nodokli, viņa rīcība nav pretlikumīga un par to sodīt nevar.
Ņemot to vērā, Pietiek lūdza Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi paskaidrot, vai tiešām aizvadītajos piecos gados ir mainījusies likumdošana attiecībā uz šādām darbībām, bet, ja ne, tad kuras ir tās Valsts policijas amatpersonas, kas pašlaik ir pieņēmušas lēmumu izvērtēt biļešu spekulantu darbības un to pamatojumu šādam lēmumam.
Pēc šī paskaidrojuma lūguma noskaidrojās, ka policijas paziņojums esot nepareizi izprasts, - runa esot tikai par iespējamiem viltojumiem.
"Tā kā biļetes uz noslēguma koncertu ir paaugstināta pieprasījuma prece, pastāv risks, ka tirgū varētu parādīties šo biļešu viltojumi, tādēļ šobrīd tiek veiktas pārbaudes ar mērķi novērst iespējamos viltošanu gadījumus un pasargāt Latvijas iedzīvotājus. Pagaidām viltojumi nav konstatēti, taču pārbaudes turpinās," Pietiek paskaidroja policijas preses pārstāvis.
Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmdien par šo tēmu izteikties nevarēja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
