Izmantojot politiskos kontaktus, Meroni atkal izdevies nobremzēt izmeklēšanu par „apsaimniekotās” mantas izsaimniekošanu
PIETIEK28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot politiskos kontaktus, arestētās mantas „apsaimniekotājam”, bijušajam Šveices advokātam Rūdolfam Meroni atkal izdevies nobremzēt izmeklēšanu par „apsaimniekotās” mantas izsaimniekošanu, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pēdējos mēnešos kriminālprocesa ietvaros nav veiktas faktiski nekādas nozīmīgas izmeklēšanas darbības. Informācijas avoti kā nobremzēšanas instrumentu min partijas KPV LV pārstāvjus, - arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir tieši no šīs partijas.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldē kriminālprocess šā gada sākumā tika sākts par R. Meroni, iespējams, nelikumīgām darbībām ar Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesos arestēto mantu un aktīviem.
Kriminālprocess bija kvalificēts pēc Krimināllikuma 308. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm. Šis pants par apķīlātas, arestētas vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā izņemtas mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai iznīcināšanu, kā arī par tās apmainīšanu, ja šādas darbības veikusi persona, kurai šī manta uzticēta, paredz vainīgo sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Kriminālprocess saistībā ar R. Meroni rīcību tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore, uzņēmēju aprindās labi zināmā Veronika Čuprika pagājušā gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.
Šis V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un šā gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.
Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi. Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros ir nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, kurā darbojas arī V. Čuprika.
No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.
Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā ir arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni.
R. Meroni jau kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem tagad arī sākts kriminālprocess.
Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.
Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).
Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.
Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt viņš ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.
Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms divarpus gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības neikdienišķā iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri likuma prasību iesniegt gada pārskatus vienkārši ignorēja.
Tikai 2019. gada sākumā, jau pēc valdības maiņas, VID iecietība pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās. „2019. pārskata gada sākumā Sabiedrībai ir uzsākts VID uzņēmumu ienākuma nodokļa audits, pārbaudot arī transfertcenas atbilstību darījuma tirgus cenai (vērtībai), par laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim,” Latvijas Naftas tranzīts apliecināja pēc VID spiediena iesniegtajā pārskatā.
R. Meroni kontrolētā uzņēmuma 2017. gada darbības pārskats arī pirmoreiz atklāja, ka papildus diviem jau zināmajiem VID nodrošinājumiem Latvijas Naftas tranzītam 2019. gada jūnijā ir uzlikts vēl viens – aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, minimālo pamatkapitāla lielumu nosakot 6 744 999,66 eiro apmērā.
Pirms tam, 2019. gada aprīlī VID jau bija uzlicis uzņēmumam aizliegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka izslēgšanu, atļaujot reģistrēt papildu dalībniekus un amatpersonas, kā arī aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.
Lursoft datu bāzē atrodamais Latvijas Naftas tranzīta gada pārskats arī pirmoreiz oficiāli apliecināja, ka VID ir izdevis rīkojumu apķīlāt uzņēmuma naudas līdzekļus Luminor Bank un Swedbank kontos 7 710 750 eiro apmērā un uzlicis aizliegumu R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam izmantot citus kontus kredītiestādēs vai maksājumu pakalpojumu sniedzējus.
Tagad šīm jau veiktajām darbībām klāt ir nācis arī Kriminālpolicijas sāktais kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgu rīcību ar arestēto mantu. Taču, kā liecina informācijas avotu sniegtās ziņas, arī šeit drīzus rezultātus gaidīt veltīgi politiskās ietekmes instrumentu izmantošanas rezultātā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
