Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā visa nebūs, ja nu vienīgi – pēdējā rindkopā.

Ar lielu interesi izlasīju Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli. Imants Parādnieks ir pētījis, kādas Eiropas, ASV un arī Latvijas firmas turpina tirdzniecību ar Krieviju, kā attīstās bizness brīdī, kad konkurence zūd, un pareizi norāda, ka bizness Krievijā ir neētisks bizness, kas stiprina mūsu kaimiņu – agresoru. 

Tiesa, ne visam rakstītajam varu piekrist, jo, manuprāt, visas marmelādes (naftu, tankus, automašīnas, zāles, šprotes un Rīgas balzāmu) vienā turzā bērt nav prāta darbs. Lielāka uzmanība būtu pievēršama tieši eksportam no Krievijas – tieši Krievijas produktu iepirkšana un valūtas piegāde agresorvalstij ir nozīmīgākais Krievijas militārais stimuls.

Varētu minēt piemēru – kodoldegvielu atomelektrostacijām ASV un Rietumeiropa par miljardiem dolāru iepērk tieši no Krievijas, uz urāna eksportu nekādas sankcijas un ierobežojumi nav noteikti. Tiesa, formāli lielākā daļa šā urāna ir iegūta Kazahstānā, bet bagātināta Krievijā. Un tikai Krievijas specdienesti varētu sniegt precīzu atbildi uz jautājumu – cik lielā mērā šī nukleārās degvielas tirdzniecība ir saistīta ar militāro industriju. 

Vispārējai informācijai šeit derētu piebilst, ka sestās lielākās globālās urāna ieguves raktuves atrodas Nigērā, kurā nesen notika militārs apvērsums (iespējams, ar Krievijas militāristu tiešu vai netiešu atbalstu).

Ir diezgan grūti nošķirt naftas produktus, kas globālajā tirgū nonāk caur Indiju un citām valstīm, no Krievijas naftas produktu tieša eksporta, vismaz ķīmisko un fizikālo īpašību jomā šie produkti ir identiski. Tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka pieaug Indijas produkcijas noiets Krievijā, īpaši tas attiecas uz ķīmijas produktiem un medikamentiem. Patiesībā visu Krievijas zāļu tirgu, ko bija samazinājuši Eiropas (t.sk. Latvijas) zāļu ražotāji, nekavējoties aizpildīja indieši.

Pēdējā gada laikā ASV tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir pieaudzis. Tā melo globālie ekonomisko apskatu portāli un informācijas avoti. Ieskatoties citos informācijas avotos, izrādās, ka vairums no starptautiskām kompānijām, kas it kā ir atstājušas Krievijas tirgu, patiesībā tur saglabājušās – mazāk ražo, taču čakli tirgo.

Vienīgais spēcīgais ierocis pret Krievijas militāru ekonomiku, izrādās, ir saskaņotās Eiropas Savienības, ASV, Kanādas un citu rietumvalstu noteiktās sankcijas, un īpaši tas attiecas uz militārās tehnoloģijas tirdzniecību, finanšu un informatīvās telpas aizsardzību.

Pārskatot globālo literatūru, rodas iespaids, ka visi segmentētie mēģinājumi ietekmēt Krievijas ekonomiku nesasniedz rezultātus, bet drīzāk kaut kādā mērā sašķoba tirgu un veicina citu struktūru peļņu. Tātad – pirmkārt, Latvijas un visas Eiropas interesēs ir precīzi ievērot visas noteiktās sankcijas, vērsties pret tiem, kas tās neievēro, un izmantot diplomātiskās saites, lai šīs sankcijas stiprinātu.

Kas būtiski – Latvijai neviens neliedz Eiropas Savienībā iniciēt jaunas, stingras sankcijas, kuras, pirmkārt, attiecas uz jebkādu Krievijas izejvielu, enerģētikas produktu, kā arī citu preču eksportu. Es, protams, pilnībā ticu tam, ka visi naftas produkti, akmeņogles, minerālmēsli, kas pa Latvijas dzelzceļu virzās uz Latvijas ostām, ir ražoti Kazahstānā vai Uzbekistānā, ka tās uz Eiropu sūta kazahu un uzbeku biznesmeņi, kas nekad un nemaz nav saistīti ar Krievijas tirgu. Informācija par stāvokli Inčukalna gāzes krātuvē ir noslepenota, bet gribētos zināt – cik Krievijas gāzes tajā atrodas.

Protams, katrs mēs informāciju masu saziņas līdzekļos lasām no sava skatupunkta. Būtu dīvaini, ja es šajā diskusijā – pārtraukt jebkādu Latvijas produktu eksportu uz Krieviju - nebūtu pamanījis mildronātu. Pārlasīju vēlreiz Eiropas sankcijas pret Krieviju – medikamentu šajā sankciju sarakstā nav, patiesībā nav bijušas pat nopietnas diskusijas par medikamentu iekļaušanu sankciju sarakstā. 

Atkāpe no politikas ar garstāstu par mildronātu

Latvijas portālos parādījās plaša informācija, ka „Grindeks” eksportējot uz Krieviju mildronātu un to izmantojot Krievijas karavīru stimulēšanai. Aktīvisti pieprasīja nekavējoties šo darbību pārtraukt. Tādēļ nolēmu nedaudz iedziļināties leģendā par mildronāta nozīmi Krievijas – Ukrainas karā.

Kā šādos gadījumos man nākas šeit likt atsauci par iespējamu interešu konfliktu. Šo rindu autors ir ārsts, nav saistīts ar farmaceitisko ražošanu un tirdzniecību, nesaņem finansiālu atbalstu par zāļu reklamēšanu vai ieteikšanu. Nekad nav izrakstījis vai pats lietojis mildronātu (meldoniju), nav piedalījies farmakoloģiskos pētījumos. Ir bijis redaktors vairākos žurnālos angļu, krievu un latviešu valodā, kur publicēti materiāli par meldonija klīniskajiem pētījumiem, rediģējis un recenzējis publikācijas par meldoniju. 

L–karnitīns un meldonijs ir Latvijas veiksmes stāsts, gluži kā igauņiem Skype, bet lietuviešiem „Žalgiris” (vai varbūt „Maxima”). Īsti nevaru pastāstīt par mildronātu, ja nepastāstītu par L–karnitīnu. Tālajā 1905. gadā karnitīnu atklāja latviešu bioķīmiķis Roberts Krimbergs (1874–1941). Viņš to izdalīja no Lībiga gaļas ekstrakta filtrāta, savu ziņojumu par atklājumu publicēja tā laika ietekmīgākajā bioķīmijas žurnālā „Zeitschrifft für Physiologische Chemie”, vēlāk pats atklāja karnitīna ķīmisko formulu. Karnitīns ir 3-hidroksi-4-trimetil-aminobutanoāts. 

Roberts Krimbergs Nobela prēmiju nesaņēma tikai tādēļ, ka viņa dižākie pētījumi sakrita ar 1. Pasaules karu, viņš tolaik bija Maskavas universitātes profesors, bet Krievijai ar Zviedriju bija, tā teikt, neviennozīmīgas attiecības. Vēlāk profesors Krimbergs atgriezās Latvijā, bija viens no Latvijas universitātes dibinātājiem un pirmais Medicīnas fakultātes vēlētais profesors.

L–karnitīns stimulē garķēžu taukskābju oksidēšanu mitohondrijos. Īsumā varētu teikt tā – kanitīns ir ļoti svarīga muskuļu audu sastāvdaļa, un 95% arī atrodas muskuļos. Ja karnitīna nav– muskuļi ir vāji un neveidojas. Ja karnitīna pārāk daudz – pieaug aterosklerozes risks. Lai uzņemtu 100 mg karnitīna pietiek apēst 114 gramus liellopu sarkanās gaļas vai 3.5 kilogramus tomātu, 12.5 kilogramus olu vai izdzert 5 litrus piena. 

Kā jau norādīju, karnitīns veido muskuļu masu, līdz ar to karnitīnu plaši lieto kultūristi, svarcēlēji, bokseri un citi cīņas sporta pārstāvji. Latvijā reģistrēti vairāk par 100 karnitīnu saturošiem uzturbagātinātājiem, bet ebay.com ir atrodami kādi 3000 karnitīnu saturošu produktu piedāvājumi. Nereģistrētos karnitīna preparātus plaši tirgo fitnesa centros. 

Cilvēkam dienā vajadzētu uzņemt apmēram 50 mg karnitīna, galvenokārt ar gaļu. Iepriekšminēto sporta veidu pārstāvji karnitīnu ēd ievērojami vairāk, vēl nesen par kādu Latvijā labi pazīstamu sportistu – politiķi stāstīja, ka dienā viņš apēdot 30 mammas ceptas kotletītes no sarkanās gaļas. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vairums sportistu labprātāk ēd tabletītes, nevis kotletītes.

Vismaz ceturto daļu karnitīna cilvēks sintezē pats – aknās, nierēs un sēkliniekos no lizīna un metionīna. Arī lizīnu un metionīnu čakli ēd kultūristi un svara bumbu cilātāji. 

Tai pašā laikā karnitīns nav gauži nevainīgs. Pacientiem ar augstu karnitīna koncentrāciju biežāk ir neiropātijas un paaugstināts asinsspiediens. Sportistiem, kas ilgstoši lietojuši karnitīnu, lizīnu, metionīnu pārspīlētās devās, ar laiku veidojas polineiropātijas un Parkinsona slimībai līdzīgi simptomi. 

Cilvēka zarnu traktā mikrobioms pārvērš karnitīnu trimetilamīnā, kas paaugstina sirds-asinsvadu slimību risku. Tātad – karnitīns muskuļiem ir vajadzīgs, bet karnitīns citām šūnām pārlieku lielās devās ir kaitīgs. 

Te nu mēs nonākam līdz mildronātam jeb meldonijam. Meldonijs ir radīts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pieder taukskābju β-oksidācijas parciālo inhibitoru klasei, un klīnicistu vidū ir plaši pazīstams. Ķīmiskie nosaukumi – 3-(2,2,2-trimetilhidrazīnija propionāts vai 2-(2-karboksietil)-1,1,1-trimetilhidrazīnija hidroksīda betaīns. 1975. gadā tika reģistrēta pirmā autorapliecība par meldoniju, kurš tolaik tika saukts par kvaterīnu, bet 1989. gadā mūsu pašreizējais Zinātņu akadēmijas prezidents, viens no izcilākajiem latviešu zinātniekiem Ivars Kalviņš kopā ar līdzautoriem par mildronāta radīšanu saņēma PSRS valsts prēmiju.

Paskaidrot nav viegli, bet centīšos– meldonijs ir γ-butirobetaīna (GBB) struktūranalogs, un tādēļ ir GBB-hidroksilāzes– pēdējā karnitīna biosintēzes ķēdes fermenta konkurentais inhibitors. Mildronāta darbības pamatā ir karnitīna sintēzes ierobežošana, kas noved pie taukskābju oksidācijas bremzēšana ishēmijas apstākļos, tādējādi pieslēdzot enerģijas iegūšanai (ATF) glikozes oksidācijas ķēdi, kas prasa apmēram 12% mazāk skābekļa. Un iespējams, tieši šī 12% skābekļa ekonomija ļauj kaut kādā mērā sportistiem sasniegt nedaudz labākus rezultātus, ja treniņprocesā lietots meldonijs. Tomēr šajā gadījumā varētu arī definēt pretēji, ka meldonijs ir darbojies kā sirds vai skeleta muskuļa saudzētājs vai ārstētājs pēc pārlieku lielas slodzes. 

Meldonijs ir iekļauts pasaules dopinga sarakstā, un tādēļ to sportisti parasti nelieto. Toties slavenā krievu tenisiste Marina Šarāpova mildronātu bieži lietoja, tika diskvalificēta un nonāca uz visu Krievijas modes un skandālu žurnālu vākiem viegli apģērbta, bet ļoti skaista, un neslēpa savu draudzību ar mildronātu. Kopš  tā laika  Krievijā sportisti mildronātu lieto, bet pēdējos divus gadus krievu sportisti starptautiskās sacensībās ar dopinga kontroli nepiedalās. 

Šeit būtiski piebilst, ka Krievijā joprojām mīl tieši Grindeksa mildronātu nevis piecās dažādās Krievijas farmācijas rūpnīcās ražoto, daudz lētāko meldoniju. Es arī darītu tāpat, jo Grindeksa ražošanas kvalitātei es uzticos daudz vairāk nekā jebkuras Krievijas rūpnīcas kvalitātes standartiem. 

Savulaik Nils Ušakovs sociālajos tīklos pasmaidīja par meldonija skandālu ar mīļu Rīgas reklāmu “Welcome to the meldony city”. 

Jautājums – vai Krievijas karavīri lieto meldoniju pirms doties kaujas laukā? Lāga neticu, nekur neesmu atradis tam nekādus pierādījumus. Bet, ja nu lietotu, tad – lai mazinātu paģiras un uzlabotu sirdsdarbību pēc pārmērīgas dzeršanas. Un tad viņi tiešām lietotu Krievijas rūpnīcās ražoto medikamentu ar identisku formulu, taču lētāku. 

Medicīnā jebkuru apgalvojumu pieņemts balstīt uz pētījumiem un analīzi. Medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze (evidence based medicine).  Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. Mūsdienās pētījumi parasti notiek, analizējot medikamenta iedarbību desmitiem, simtiem tūkstošu pacientu, bet nereti pētījumi aptver miljonus. 

Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Pasaulē ir milzums žurnālu un interneta vietņu, kas publicē arī parazinātniskus un pat pseidozinātniskus materiālus. Arī starp zinātniskiem materiāliem ir milzīga atšķirība. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika.  Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kas iegūti randomizētos parelēlu grupu pētījumos. Starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (double-blind) pētījumus. 

Arī par meldoniju (mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām manuprāt atbilst vienīgi pētījumi par meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Proti, meldonijam ir pozitīva ietekme, ārstējot koronāro sirds slimību, sirds mazspēju un perifēro artēriju slimības. Ko labu dara meldonijs sirds un asinsvadu slimniekiem, kāpēc šis medikaments kardioloģijā ir tik ļoti populārs? Koronārās sirds slimības (sirds vainagartēriju caurlaidības samazināšanās– stenokardija, infarkts uc.) slimnieku ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo viņu dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, uzlabo miokarda sistolisko funkciju, uzlabo perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru. Meldonijs ļoti palīdz slimniekiem, kam aizsērējušas kāju artērijas, kam jāapstājas ik pēc brīža sāpju dēļ, kam sākas gangrēna un draud kājas amputācija. 

Nav neviena pētījuma uz zemeslodes, kas būtu veikts ar meldoniju sportistu vai karavīru profilaksē vai ārstēšanā. Tātad – nekur nav neviena zinātniska pamatojuma atzīt meldoniju par vielu, kas uzlabo fizisko formu krievu zaldātiem. Tomēr, ja jau meldonijs uzlabo sirds funkciju un sirds muskuļa darbību slimiem cilvēkiem, jādomā, ka tam ir arī pozitīva ietekme uz vesela cilvēka sirdi. 

Pamēģināšu iepriekšminēto apkopot. Nav datu par to, ka Krievijas armija, kura bieži aizmirst saviem zaldātiem piegādīt  munīciju un ēdmaņu, par siltu apģērbu nerunājot, censtos  viņus apgādāt ar Grindeksā  ražotu mildronātu. Vienīgie, kas ir patiesi ieinteresēti projektā – izspiest Grindeksa mildronātu no Krievijas tirgus, ir to Krievijas ģenērisko preparātu ražotāji, kas vēlas iegūt šo tirgus nišu, ko ar augstu ražošanas kvalitāti un Šarāpovas netiešo reklāmu Grindekss ir ieguvis.

Kas notiek Krievijas zāļu tirgū?

Šeit būtu mērķtiecīgi ieskatīties –  kas notiek Krievijas zāļu tirgū. Krievija pēdējos gados strauji palielina farmaceitisko ražošanu.

Farmaceitiskā rūpniecība, kas ietver medikamentu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību, Krievijā nopietni attīstās. Viens no faktoriem, kas nosaka tirgus attīstību, ir valdības centieni nodrošināt valsts drošību zāļu piegādē, jo īpaši ņemot vērā, ka lieli ārvalstu ražotāji, tostarp „Abbott”, „Bayer”, „Novartis”, „Sanofi” un „Servier” (arī Latvijas zāļu ražotāji), kara Ukrainā dēļ ir apturējuši dažas darbības (ražošanu vai iepakošanu) Krievijā. Nozare Krievijā ir atkarīga no importa tirdzniecības, kuras vērtība 2022. gadā bija vairāk nekā viens triljons Krievijas rubļu. Vēl viens nozares virzītājspēks Krievija ir zāļu mazumtirdzniecības attīstība tiešsaistē, kas tika legalizēta Covid–19 pandēmijas laikā. Manuprāt, Krievijas tiešsaistes zāļu tirdzniecība ignorē nepieciešamību pēc ārsta izrakstītas receptes.

Krievijas uzņēmumi 2022. gadā saražoja farmācijas produktus 668,8 miljardu Krievijas rubļu vērtībā, kas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, un aizpilda trešdaļu Krievijas zāļu tirgus. Šajā gadā visā valstī tika saražoti aptuveni 4,17 miljardi iepakojumu, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu bija par 40 miljoniem iepakojumu vairāk. Līderis tirgū ir vietējais uzņēmums OTCPharm, kas ražo dažus no visvairāk pelnošajiem zīmoliem tirgū.

Jāsaprot, ka Krievijas un Eiropas izpratne par receptūru ir ļoti atšķirīga. Gandrīz 62 % no 2022. gadā Krievijā pārdoto zāļu kopskaita bija bezrecepšu zāles. Bezrecepšu medikamentu ieņēmumi valstī 2022. gadā tika lēsti 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Tendenciozs bezrecepšu zāļu segments Krievijā ir uztura bagātinātāji un vitamīni. 

Par Latvijas ārpolitikas ietekmi uz sankcijām

Var jau būt, ka man nav taisnība, bet vēl līdz šī gada jūnijam Latvijas vārds Eiropas politikas kuluāros bija skaļāks un nozīmīgāks, un – to lielā mērā noteica Edgara Rinkeviča faktors – viņš noteikti bija viens no ietekmīgākajiem Eiropas ārlietu ministriem. Tieši Baltijas ārlietu ministri virzīja sankcijas pret Krieviju. Šķiet, ka paies kāds laiks, kamēr Edgars Rinkevičs kļūs par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas valstu līderiem, bet topošais ārlietu ministrs iegūs vietu un pozīciju ārlietu viedokļlīderu vidē. 

Līdz tam Latvijai nāksies pilnībā atblstīt visas Eiropas noteiktās sankcijas pret Krieviju, un rūpīgi sekot līdzi to izpildei. Jebkura novirze no šīm sankcijām – darot kaut ko vairāk, piemēram, nosakot Latvijas sankcijas pret Krieviju apakšveļas vai šprotu tirdzniecībā, patiesībā nevis stiprina, bet gan vājina kopējās pieejas pozīcijas. Dažkārt neatstāj sajūta, ka uzbrukumus ražotājiem, kuru preces nav pakļautas sankcijām un tiek tirgotas Krievijā, mērķtiecīgi organizē tie, kas turpina sankcijām pakļauto produktu tirdzniecību vai tranzītu.

Kara nodoklim noteikti vajadzētu tikt ieviestam, bet visas Eiropas, nevis tikai Latvijas mērogā. Un to tiešām varētu mēģināt paveikt Rihards Kols, ja tiktu celts ārlietu ministra amatā.  

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Stāsts par lielo Latvijas aptieku skaitu, aptieku un vairumtirgotāju uzcenojumiem lielākoties ir no pirksta izzīsts

FotoKatrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Lasīt visu...

6

Jautājumi Pirmajam slēgtajam pensiju fondam

FotoSaņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Lasīt visu...

21

Ja Ogres novadā top kaut kas vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus par šīm iecerēm

FotoKā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
Lasīt visu...

21

Slovēņiem kompensēs pretkovida štrāpes

FotoNo 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Lasīt visu...

6

Atklāta vēstule Latvijas Bankas prezidentam

FotoGodātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Lasīt visu...

12

Krievijas cars Pēteris I ir visu latviešu tēvs

FotoPaldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Lasīt visu...

12

Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?

FotoValdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu...

Foto

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram...

Foto

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

Pagājušajā piektdienā,...

Foto

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

Godātie...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" –...

Foto

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar...

Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...