Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Problēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.

Satversmes 112.panta trešajā teikumā ietvertā norma piešķir pamatizglītības apguvei obligātu raksturu. Saskaņā ar Satversmes tiesas judikatūrā ietvertām atziņām (piemēram, 2021. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-39-02 25.1.punktu), no pamatizglītības obligātuma izriet personas konstitucionālais pienākums apgūt noteiktas prasmes informācijas ieguvē, spriešanā, kritiskajā domāšanā un racionālā lēmumu pieņemšanā. Saprotams, minētais pienākums ir vispārsaistošs, attiecas citstarp uz valsts amatpersonām; arī izpildu varā.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos apstiprinātais Pamatizglītības standarts precizē ikviena konstitucionālo pienākumu apgūt, uzturēt un pielietot praksē arī noteiktas caurviju prasmes, tātad spēt vispārināt vai izprast un risināt problēmsituācijas, kas ietver vienlaikus vairākas jomas.

Kā veicas minēto prasmju apguvē, uzturēšanā? Turklāt… Vai ambiciozam politiķim, kurš vēlētos veikt uz valsts ilgtspēju patiesi orientētas reformas un uzlabojumus, esošais valdības modelis ļautu caurviju prasmes jelkā pielietot praksē?

Rezumējot – būtiska problēma mūsu valstī ir varas sašķeltība. Ļaudīm ar attīstītu abstrakto domāšanu un spēju “pārredzēt laukumu” būtu potenciāls darboties politikā. Taču viņiem tas nešķiet interesanti, jo ministrijas “dzīvo” katra savā šaurajā pagalmiņā; ierēdņi tiek spiesti veikt bezjēdzīgu administratīvo darbu, bet iedzīvotāji tikai pilda kārtējo atskaiti vai deklarāciju.

Šo rindu autors jau agrāk izteicies, ka Veselības ministrija ir lieka mūsu nelielajā valstī. Savas darbības laikā, vairāk nekā 20 gados, iestāde tā arī nav spējusi definēt pamatjēdzienus nozarē. Proti, ko nozīmē “ārsts, kurš sniedz valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus”? Kādas ir šāda ārsta tiesiskās attiecības ar valsti un īpatnības tiesiskajās attiecībās ar darba devēju vai pacientu (t.i., privātpersonu, kura veselības aprūpē saņem valsts sniegtu minēto sociālo pakalpojumu)?

Efektīvāk būtu Veselības ministrijas funkcijas sadalīt - pamatā starp Ekonomikas un Labklājības ministrijām; šis tas atliktu arī reģionālās attīstības kūrētājiem. Pēdējo no minētajām iestādēm gan prasītos reformēt, būtiski paplašinot tās funkcijas. Proti, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bāzes veidojama jaudīgāka iestāde, kas funkcionētu kā “sabalansētas un ilgtspējīgas attīstības” ministrija (nosaukumu var piemeklēt)!

Piemēram, vērtējot skolu reformas kontekstā, trīs ministri ar padotības iestādēm un padomnieku bariņiem ir acīmredzami par daudz. Šai gadījumā nepieciešams viens politiķis, kurš kā ministrs pārredzētu “visu laukumu”. Citstarp vispārīgi viņš orientētos situācijās, kas skar izglītības iestāžu uzturēšanu, efektīvu to izvietojumu, izprastu, ka izglītības programmas ir jāsamēro ar skolu iespējām nodrošināt pedagogu un tehniskā personāla kadrus.

Amatpersona arī nebūvētu “gaisa pilis”, jo saprastu, ka skolēnu autobusu efektīvāko maršrutu izstrāde ir kompleksi saistīta ne vien ar publisko institūciju iespējām iegādāties un uzturēt tehniskā kārtībā attiecīgos transportlīdzekļus, bet arī ar klimatisko apstākļu ietekmi uz ceļu uzturēšanu un iespēju piesaistīt darbam ar bērniem piemērotus, augsti kvalificētus autovadītājus, kuriem ir D kategorija, tātad atbilstošas prasības darba samaksai. Vēl attiecīgajam politiķim būtu ieskats, kā vispār attīstāms ceļu tīkls, organizējama ceļu uzturēšana un spēja analizēt dažādas kopsakarības, prognozēt konkrētu reģionu attīstības tendences.

Protams, tāda ministra padomniekiem jābūt reāli darba spējīgiem, bet padotībā esošajiem ierēdņiem jāpozicionējas palīdzēt vai vismaz netraucēt politiķim “pārredzēt laukumu”.

Par to Izglītības un zinātnes ministrijas darba daļu, kas attiecas uz pirmsskolas izglītību, pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību, skolu tīklu, izglītības pieejamības nodrošināšanu u.tml., nākotnē politisko atbildību uzņemtos tātad attīstības ministrs. Praksē politiskos uzstādījumus izglītības jomā ministrijas vienā (vai vairākos; nav būtiski) izglītības departamentos ieviestu ierēdniecība.

Savukārt to Izglītības un zinātnes ministrijas darba daļu (ar ko pagalam neveicas jau ilgstoši), kas attiecas uz profesionālo un augstāko izglītību, būtu lietderīgi nodot ekonomikas ministra politiskajā atbildībā. Varētu būt izņēmumi, piemēram, atsevišķas jomas atstājot Kultūras ministrijas pārziņā.

Izglītības un zinātnes ministrijas darbība ilgus gadus nav veiksmes stāsts. Ministra amatā nekad nav bijusi amatpersona, kura kompleksi izprastu problēmu cēloņus un novērtētu padomus, ko varētu dot tieši pieredzējušie pedagogi –  Padomju Savienības spēcīgākais posms, iespējams, bija tās valsts izglītības sistēma. Gadiem ilgi mūsu Izglītības ministrija funkcionējusi de facto kā Labklājības ministrijas filiāle; tomēr nav izrādījusies dzīvotspējīga ideja, ka iespējams panākt, lai bērni un vecāki uztvertu skolu kā atpūtas namu, kur pedagogu pamatfunkcija ir būt aprūpes personālam un “gādāt prieku”.

Rezumējot akcentējas būtiska, maz aktualizēta problēma, ka valsts pārvaldē arvien vairāk ieviešas paraloģismi - aplami secinājumi, jo netiek ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi. Diemžēl paraloģismi ietiecas arī skolu programmās.

Tāpat faktiski lieka iestāde ir Satiksmes ministrija. Politiskās atbildības paketē ceļu uzturēšanas, sabiedriskā transporta sistēmas organizēšanas un uzturēšanas vai pasta pakalpojumu pieejamības problemātika iederētos rakstā iepriekšminētajam politiķim - ministram, kurš kompleksi virza sabalansētu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Bet lielākoties Satiksmes ministrijas funkcijas būtu nododamas Ekonomikas ministrijai, ietverot tās atbildību par ostām, tranzītu.

Augstāks politiskās atbildības līmenis, plašāks kompleksi risināmu problēmu loks, iespēja rast ilgtspējīgus risinājumus varētu radīt interesi par ministru amatiem profesionāļiem, kuri pašlaik politikā nesaskata savam līmenim atbilstošus izaicinājumus. Turklāt, apvienojot funkcijas un samazinot ministriju skaitu, būtu cerīgi gaidīt Tieslietu ministrijas produktīvāku iesaisti varas procesos. Šīs iestādes klasisks uzdevums saskaņā ar tiesību doktrīnu ir rūpēties, lai valstī visas tiesību normas būtu tiesiskas. Diemžēl Tieslietu ministrija jau ilgstoši ir vāja un nevēlas konfliktēt ar daudzajām ministrijām vai pelēkajiem kardināliem, kas Latvijā ierasti arvien neslēptākā veidā iespaido minēto iestāžu darbību un būtiski degradē gan likumu izstrādes, gan likumu izpildes procesus.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...