Izglītības ministrija apgalvo: tā neko nezinot par "skolas.lv" projektā iesaistīto personu attiecībām ar valsti
PIETIEK24.03.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija nezinot pilnīgi neko par to, kādās attiecībās ar valsti vai valsts kapitālsabiedrībām esot personas un uzņēmumi, kas saistīti ar valstij apmēram 3,5 miljonus eiro izmaksājušo skandalozo projektu "skolas.lv", - tas izriet no izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles Saeimas deputātiem sniegtajām oficiālajām atbildēm. Publicējam šo dokumentu pilnībā:
"Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.42/J12
Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 121.panta noteikto Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM) sniedz papildu atbildes saistībā ar projekta „Portāla www.skolas.lv attīstība" (turpmāk - projekts) īstenošanu:
1. Kādi dienesta pārbaudes materiāli par projektu un attiecībā pret kādām personām ir iesniegti tālākai izmeklēšanai prokuratūrā? Lūdzam pievienot rakstiskajai atbildei uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūrai adresētā Izglītības un zinātnes ministrijas iesnieguma un tā pielikumu kopijas.
Prokuratūrai izvērtēšanai iesniegtie materiāli par projekta īstenošanu pievienoti vēstules pielikumā.
2. Vai Izglītības un zinātnes ministrijas valsts amatpersonas un darbinieki, kuri pieļāvuši valsts līdzekļu izšķērdēšanu vismaz 3,5 miljonu euro apmērā, turpina strādāt citos amatos valsts pārvaldē?
Informējam, ka dienesta pārbaudes komisija, kas analizēja projekta īstenošanas laikā iesaistīto personu atbildību un darbību ir konstatējusi dažādu personu faktisko rīcību un tās sekas. Komisija secināja, ka uz J.Bēniķa apstiprināto dokumentu pamata sagatavoto pieņemšanas - nodošanas aktu Nr.48 ir vizējuši arī Projekta turētājs I.Kalniņš, vecākais referents A.Zupa un vecākais informācijas tehnoloģiju administrators A.Mastiņš, tādējādi savas kompetences ietvaros (informācijas tehnoloģiju speciālisti) faktiski saskaņoja A/S "Datorzinību centrs" nodevumu atbilstību tehniskajai specifikācijai.
IZM resora ietvaros darba tiesiskās attiecības ir Arvim Mastiņam, kurš ir IZM vecākais informācijas tehnoloģiju administrators. IZM rīcībā nav informācijas par to, vai J.Bēniķis, A.Zupa un I.Kalniņš ir darba tiesiskajās attiecībās vai civildienesta attiecībās kādā valsts vai pašvaldības institūcijā.
3. Vai uzņēmumi, kas saņēma ievērojumus naudas maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem un Eiropas Savienības fondiem par nekvalitatīvi izstrādāto projekta specifikāciju un nekvalitatīvi izpildītajiem projekta un tā specifikācijas uzdevumiem; pašlaik ir iesaistīti citu projektu īstenošanā, kuri tiek finansēti valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Norādām, ka dienesta pārbaudes ziņojumā tika vērtēta IZM darbinieku, amatpersonu un pakalpojumu sniedzēju (koordinatoru, projekta vadītāju u.c. ) rīcība. Šobrīd IZM rīcībā nav informācijas par projekta īstenošana iesaistīto uzņēmumu līgumsaistībām ar valsts un pašvaldību institūcijām.
4. Kāpēc dienesta pārbaudes ietvaros tika vērtēts tikai laika periods no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada aprīlim?
Dienesta pārbaudes ietvaros tika vērtēta ministrijas darbība gan projekta īstenošanas laikā no 2009.gada 2.jūlija līdz 2013.gada 1.aprīlim, gan pēc projekta pabeigšanas 2013.-2014.gadā (ziņojuma 92.-105.punkts). Informējam, ka analizējot dienesta pārbaudes komisijas rīcībā esošo informāciju par ministrijas amatpersonu veiktajām darbībām pēc projekta pabeigšanas, dienesta pārbaudes komisija secināja, ka vairākas projekta īstenošanas laikā pieļautās nepilnības būtiski ietekmēja ministrijas iespējas veikt korektīvas darbības pēc projekta beigām.
5. Vai laika posmā no 2013.gada 1. aprīļa līdz 2015,gada janvārim projekta vadītāji no Izglītības un zinātnes ministrijas puses (6 cilvēki) turpināja saņemt atalgojumu par projekta vadību?
Saskaņā ar dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu (IV nodaļa) projekta vadītāja pienākumus secīgi ir veikušas četras personas - I.Gludīte, I.Jurkāns, J.Bēniķis, A.Zupa. No 2013.gada 1 .aprīļa neviena persona nav saņēmusi atalgojumu par projekta vadību.
6. Cik Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki un personas, kas strādā uz uzņēmuma līguma pamata turpina saņemt atalgojumu par portāla www.skolas.lv uzturēšanu un tā satura papildināšanu un kāds ir šo personu atalgojuma apmērs mēnesī? Cik kopumā pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai mēnesī "izmaksā portāla www.skolas.lv uzturēšana un satura papildināšana ?
Informējam, ka no 2013. gada 1.aprīļa IZM neviens pakalpojuma sniedzējs nav ticis piesaistīts projekta rezultātu uzturēšanai. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2014.gadam tika veikta finansējuma pārdale uz budžeta apakšprogrammu 42.02.00 „Izglītības satura un vērtēšanas nodrošināšana", lai uzlabotu portāla skolas.lv funkcionalitāti, saturisku aktualizāciju un uzraudzību, ievērojot autortiesības un citus mācību satura publicēšanas noteikumus (100 000 euro precēm un pakalpojumiem). Minēto funkciju 2014.gada laikā nodrošināja Valsts izglītības satura centrs. No 2015.gada 1 .janvāra projekta rezultāti netiek uzturēti.
7. Vai laika posmā no 2013. gada 1.aprīļa līdz 2015. gada janvārim Izglītības un zinātnes ministrija apzināti slēpa informāciju par valsts līdzekļu izšķērdēšanu un nepieļāva vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības?
Norādām, ka Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar 2014.gada 7.oktobra MK sēdē doto uzdevumu informēja FM, VARAM, CFLA un Valsts kanceleju par turpmāko rīcību attiecībā uz projektu „Portāla www.skolas.lv attīstība (2.kārta)". CFLA lēmumu par piemēroto finanšu korekciju projektā ministrija saņēma šā gada 13.janvārī. Savukārt dienesta pārbaudes komisija izvērtēja pieejamos materiālus un no dienesta pārbaudes ziņojuma secinājumiem neizriet kādas mērķtiecīgas ministrijas darbības nolūkā slēpt informāciju par lietas apstākļiem.
8. Kā CFLA prasība 2015.gadā pārskaitīt uz Valsts kasi 1 536 969,12 euro ietekmēs Izglītības un zinātnes ministrijas 2015. gada budžetu vai tā atsevišķas pozīcijas, un vai no tā necietīs izglītības sistēma valstī, kā arī pedagogu algas.
Informējam, ka šā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu Nr,740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus" 24.punktu šā gada 10.martā MK pieņēma lēmumu uzskatīt par atgūtiem projekta ietvaros neatbilstoši veiktos izdevumus 3 328 795,16 euro apmērā. Informējam, ka šis lēmums neietekmē IZM 2015.gada valsts budžeta plānotos izdevumus.
M.Seile, zglītības un zinātnes ministre."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
