Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Izglītība

Leonards Inkins
20.06.2020.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.

Zinātne attīstās, bet cilvēce vēl aizvien dzīvo cikliski, kā bērni. Kad smilšu pilis ir uzceltas, tad tās ar prieku izspārda, lai celtu atkal. Nav tāda spēka, kurš šo apburto loku un cikliskumu var apturēt un pārcirst.

Bieži lasu, dzirdu un redzu daudzu neizpratni par tagadni, ka medicīna ir ļoti attīstījusies, bet slimojam vairāk, ka morāle ir ļoti attīstīta un visādos veidos un vietās tiek mācīta un pat uzspiesta. Pirms gadiem divdesmit nebija iedomājams tas, kas šodien šķiet norma. Kāpēc tā?

Visapkārt to vien dzird kā cīņu par tiesībām, par dzīvnieku tiesībām, par tā saucamajām dažādu minoritāšu tiesībām uz pamattautas tiesību, tautu tradīciju un dzīvesziņas rēķina.

Vērtīgs un aizsargājams ir kļuvis tas, kas vēl pirms gadiem divdesmit bija nosodāms. Noziedznieka cilvēktiesības kļūst svarīgākas par upura tiesībām. Perversais ir kļuvis par vērtību, bet tas, kas tūkstošiem gadu ir bijis norma, nu ir kļuvis nevēlams un nosodāms.

Kāpēc? Kur tam visam kājas aug? Izrādās, ka labos dzīves apstākļos, pārticībā un tajā, ko šodien dēvē par izglītību. Vajadzētu tikai notikt kādai katastrofai, lai cilvēku savstarpējās attiecības, ģimenes modeļi un cits nostātos savās vietās. Iedomājieties, ja kādus simtus vai tūkstošus nomitinātu uz kādas salas okeānā, lai izdzīvo, kā māk.

Kad būs jācīnās par izdzīvošanu, par pavarda drošību un pajumti, tad nebūs laika pirmajā vietā nostādīt mājdzīvnieku tiesības, izvēles tiesības, uzskatu brīvību un citas bieži izdomātās un nepamatotās vērtības.

Ja sieviete gribēs izdzīvot, tai būs jārūpējas par vīru un bērniem; ja bērni gribēs augt ģimenē, baudīt ģimenes kopdzīves labumus, tad tie turēs godā ģimenes pavardu. Ja vecāki gribēs pārtikušas vecumdienas, tiem būs daudz bērnu, kas tiks tikumīgi audzināti, lai tie parūpētos par vecākiem vecumdienās dzīves nogalē.

Augstskolas

Līdz šim, lai mācītos augstskolā, bija nepieciešams būt spējīgam un pat gudram. Bija sekmīgi jāmācās vidusskolā, tad augstskolā un tad speciālista darbā zināšanas un prasmes jāpielieto praktiski.

Šodien augstskolā mācās gandrīz visi. Maz ir to, kas apzinās, par ko mācās, priekš kam, un vairums nav tam sagatavoti. Vienkārši tā ir pieņemts, jo tā grib vecāki. Ir izdomāts daudz dažādu izglītības programmu, kur diplomē neprašas. Izskolojās sabiedrisko attiecību speciālisti bez dzīves pieredzes un bez izpratnes par dzīvi; izskolojās bērnu tiesību speciālisti, kuriem pašiem nav ģimeņu vai bērnu.

Augstskolu skaits nemitīgi aug, pasniedzēju skaits arī. Mācību maksas palielina, lai daudziem nodrošinātu darba vietas. Vieni māca to, bez kā var iztikt, citi mācās to, kam ir maza jēga un trešie, kā ar to cīnīties. Rezultātā mums ir daudz izglītotu muļķu un nejēgu, kuri neprot elementāras lietas. Mums ir fiziķi, kuri neprot samainīt elektrības drošinātāju; mums ir ekonomisti, kuri nespēj vadīt individuālo uzņēmumu; mums ir politologi, kuri nesaprot, kā darbojas valsts pārvalde, kā ir iekārtotas politiskās partijas un kāda patiesībā ir politiskā virtuve.

Aizvien vairāk ir izglītotu muzikantu, kuriem ir maza saprašana par mūziku. Un tas viss progresē lieliem soļiem.

Un, protams, šādiem speciālistiem vairumā gadījumā savā specialitātē nav darba. Bet kam vajadzīgs tāds speciālists, kurš mācījies, kā skaisti jākošļā gumija. Vairums šādu speciālistu izdomā amatus un darbus valsts un pašvaldību iestādēs. Spējīgākie piemetās kādā sabiedriskajā organizācijā un pārtiek no grantiem.

Rezultātā trūkst elektriķu, santehniķu, celtnieku un citādu reālu darbu darītāju. Uz katru reālu darītāju ir liels skaits parazītu.

Jāatzīst, ka pasauli ir piemeklējusi milzīga katastrofa. Atkal ir pienākuši laiki, kad pārtikusi dzīve rada vājus cilvēkus, bet vājie cilvēki nav spējīgi par sevi parūpēties un iet bojā, lai viņu vietā grūtībās norūdītos stipri cilvēki. Tā saucamo civilizēto valstu armijas ir kļuvušas tik humānas, ka kara vai cita apdraudējuma gadījumā to karavīri nespēj šaut uz ienaidnieku, tie izvēlas runas par mieru, par diplomātiju vai bēgt.

Ir vesels lērums speciālistu un diletantu, kuri nepārtraukti mācās, pilnveidojas un paaugstina kvalitāti, bet kā nejēgas bija, tā arī paliek.

Tie ir tādi cilvēki – funkcijas, kurus ievieto kādā mehānismā un kuri pilda skrūvītes funkcijas. Ne viņiem ir sajēga par mehānismu, kurā ir integrēti, ne kam tāds mehānisms vajadzīgs un ko tas nodara cilvēkiem un cilvēcei. Viņi ir misijas pārņemti, ka nes gaismu, kaut gaismas tur maz.

Procenti

Ir pienākuši laiki, kad pamatlomu izglītībā, zināšanu un pat prasmju iegūšanā vairumā gadījumu pilda TV un jaunākiem cilvēkiem internets. Šajos divos plašsaziņas līdzekļos cilvēki gūst aptuveni astoņdesmit procentu zināšanu, un tikai atlikušos divdesmit procentus aizpilda izglītības sistēma.

Šāds sadalījums galvenokārt ir tāpēc, ka pasniegšanas metodes un izglītības saturs ir novecojis, nav gājis līdzi laikam, nav attīstījies līdz ar sabiedrību un šodienas tehniskajām iespējām. Vairumu laika skolā bērnus informē par to un šo, bet šo pašu informāciju viņi spēj ar mazāku piepūli un mazākiem tēriņiem vecākiem noskatīties TV vai datoros. Nav jāuztur milzīgais nekustamo īpašumu daudzums, nav jāalgo milzīgs skaits pasniedzēju, jo pietiek izvēlēties dažus spējīgākus, kuri mācāmo var ierunāt kamerai, to profesionāli samontēt un ietaupās daudz naudas.

Izglītības sistēma, neskatoties uz nebeidzamām reformām, vēl aizvien ir kā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Pasniedzējs runā un izglītojamais klausās. Šodien nav lietderīgi, ka katriem divdesmit vai trīsdesmit klausītāju runātu viens runātājs.

Esmu dzirdējis par to, ka bērns ir jāpiespiež apgūt, kaut formāli, kādu tur izglītības programmu. Bez motivācijas viņu piespiež skolā pasniedzēji un mājās vecāki. Ir tikai – tā vajag, skola prasa, bet tas nepārliecina un nemotivē.

Mainās sabiedrības normas, un piespiest kļūst aizvien grūtāk gan mājās, gan skolā. Ne tikai grūtāk, bet nu jau bieži piespiešana tiek klasificēta kā vardarbība. Rezultātā vieni izliekas, ka pasniedz, otri pat neizliekas, ka mācās.

Kad bērni paaugas, dažiem rodas interese, un viņi kaut nedaudz var aizpildīt zināšanu robus ar informāciju, kas gūta internetā vai TV. Bet informācija ir tikai informācija. Informācija ir lietderīga tad, ja to prot analizēt, apkopot un izdarīt pareizus secinājumus. Ja ne, tad zināšanas kļūst bezjēdzīgas. Iemācīt analizēt, apkopot un izdarīt pareizus secinājumus ir skolas un pasniedzēju uzdevums. To iemācīt attālināti ir grūti. Tautā to saucam par spēju un prasmi domāt.

Grāmatas

Zivs meklē, kur dziļāk, cilvēks meklē vieglākos ceļus. Tādi esam. Tā ir cilvēka dabiska īpašība, no kuras izriet uzvedība. Ja šķērsli var apiet, no laba prāta cilvēks nerāpsies tam pāri.

Agrāk, kad informācija bija ierobežota un galvenokārt to varēja gūt, lasot grāmatas, tad cilvēki lasīja grāmatas. Grāmatu lasīšana cilvēku pieradināja pārdomāt izlasīto, un lasot viņš iemācījās domāt, vērtēt un secināt, kā arī secīgi un argumentēti izklāstīt savu domu vārdos.

Šobrīd informāciju var gūt, skatoties TV vai internetā. Tas ir vieglāks process, kurš «mācību» laikā ļauj ērti iekārtoties dīvānā, un cilvēks to labprāt izmanto.

Video informāciju ir vieglāk uztvert, jo tas prasa mazāku piepūli, tāpēc cilvēki spontāni pāriet uz šādu informācijas gūšanas veidu. Lai izlasītu biezu grāmatu, ir jāpiepūlas, grāmata ir jānopērk, tai ir nepieciešams plaukts, kur to glabāt. Palūkojieties apkārt, vai jums un jūsu draugiem ir daudz grāmatu?

Lai varētu spriest par grāmatā rakstīto, ir jāspēj atcerēties, kas bija rakstīts sākumā, vidū un beigās; kā tas viss saistīts. Bet tas ir grūti, un cilvēks iet vieglāko ceļu. Grāmata viņam kļūst nevis par vienu veselu vai informācijas kopumu, bet par daudziem nesaistītiem fragmentiem. Nu jau ir kļuvis par normu, ka daudziem ir grūti saprast teikuma jēgu, ja teikumā ir vairāk par pieciem vārdiem.

Zinātne ir ļoti attīstījusies pētījumu ziņā. Izpētīts ir tik daudz, ka cilvēce vairs nav spējīga šo informācijas daudzumu aptvert, analizēt un kur nu vēl izdarīt secinājumus. Rodas sarežģījumi pētījumos gūto informāciju pat klasificēt un sadalīt pa nozarēm. Jau sen ir grūti saprast, kur beidzas medicīna un kur sākas ķīmija vai bioloģija. Ir veikts tik daudz pētījumu dažādās nozarēs, ka tie neizmantoti glabājas datoros.

Lai veiktu kādu pētījumu, ir jāsavāc daudz dažādas informācijas, kura netiek iekļauta pētījuma rezultātā. Un tā tiek nolikta datora cietajā diskā. Cits pētnieks, nezinot, ka šāds atklājums jau ir, pēta un atklāj tieši to, ko kāds jau ir atklājis un dokumentējis. Citiem vārdiem sakot, informācijas nu ir tik daudz, ka tā pat kļūst nelietderīga, jo netiek izmantota.

Degradācija

Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, zinātne secina, ka jaunā paaudze ir zaudējusi spēju analizēt lielu daudzumu informācijas. Tā spēj izprast tikai īsus fragmentiņus. To lieliski pierāda mūzikas degradācija, teātra mākslas lejupslīde un līmeņa pazemināšanās citās jomās. Arī izglītības.

Skaņdarbos ir aizvien mazāk nošu, teātrī monologi un dialogi satura ziņā kļūst aizvien seklāki un primitīvāki. Jo arī teātrī līdzīgi kā biezā grāmatā ir jāatceras, ar ko luga sākās, kas notika vidū un ar ko tā beidzās. Ja informācijas vai notikumu būs pārāk daudz, skatītājs nesapratīs, nepirks biļeti ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tas nav pārmetums, bet vairumā jaunā paaudze ir zaudējusi spēju – patiesāk būtu teikt – nav iemācījusies uztvert filmu, grāmatu, lugu, skaņdarbu un dzīvi kopumā. Prāta pietiek tikai fragmentārai uztverei un īslaicīgai analīzei. Pasaule ir kļuvusi mazāka un turpina samazināties.

Piemēram, ja kāds grāmatas varonis tiek pieminēts piektajā lapaspusē, tad brīdī, kad tas grāmatā atkal parādīsies simtajā, jaunais lasītājs iesauksies: a kas tas tāds, no kurienes te uzradies?!

Tas, ka jaunietis nav pieradis uztvert un analizēt lielu daudzumu informācijas, rada jauna tipa literatūru – īsu vēstījumu vai aprakstu literatūru. Blogi, ieraksti čivinātājā vai gīmju grāmatā izspiež grāmatas no informācijas gūšanas un analizēšanas procesa.

Cikli

Tas, protams, nav labi, bet cilvēce tāpēc bojā neies. Raksta sākumā minēju ciklus. Mūsu dzīve ir cikliska. Šādi laiki, kad Zemi apdzīvoja parasti cilvēki, kuriem pasaule sākās pie būdas sliekšņa un beidzās pie viņu šķūnīša, jau ir bijuši. Ja cilvēkam piederēja lielāks zemes gabals, tad arī pasaule kļuva plašāka.

Arī tad bija tādi, kuri pamanījās dzīvot ilgāk, vairāk pieredzēt un pat sarakstīt grāmatas. Pie viņiem pēc padomiem vērsās valdnieki, tie ieteica, kad sēt un kad labību pļaut. Tieši šo reto autoru darbus šodien lasām un brīnāmies par to, cik tomēr senatnē cilvēki ir bijuši gudri. Jā, tad bija daži gudrie, tādi, kuri prata analizēt, domāt un secināt. Bet vairumam – kā šodien, tā arī tad – pasaule beidzās tur, kur beidzās viņu pagalms, vai arī tā balstījās uz trim vaļiem.

Vairums nelasīja grāmatas, un tiem dzīve bija vienkāršāka. Tie bieži nezināja, ka Zeme ir apaļa un kuri debess ķermeņi ap kuriem riņķo. Daudzi no tiem vēlējās uzzināt, bet nebija iespēju. Savukārt mums iespēja ir, bet trūkst vēlmju. Arī tad bija daudz tādu, kuri vēlējās dzīvot viegli vienkāršā Pasaulē.

Vienmēr bija un būs tādi, kuri mācīsies domāt, un viņi pateiks priekšā tiem, kuri nevēlas pacelties augstāk, lai redzētu tālāk.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...