Iesaki rakstu: 
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieka māte Nadežda Fiļa, polituzņēmējs Andris Šķēle un krabju zvejotājs Pēteris Pildegovičs - tā šogad ierindojušies Latvijas 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksta pirmo vietu ieguvēji. Nule klajā nācis Dienas Biznesa sadarbībā ar Lursoft tapušais izdevums Miljonārs, kur reizē ar 100 lielāko zaudētāju un 100 bagātāko cilvēku sarakstiem publicēti arī 100 lielāko pelnītāju, 100 lielāko dividenžu saņēmēju un 100 lielāko patieso labuma guvēju saraksti. Pietiek šodien publicē Latvijas 10 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu no izdevuma Miljonārs.
1. Nadežda Fiļa (-) – 60 000 000 eiro
Likvidējamās AS ABLV banka līdzīpašnieks savulaik ir bijis lielāko pelnītāju topā, bet lielāko zaudētāju sarakstā viņa māte, kas oficiāli tagad ir pārņēmusi viņa kapitāldaļas, iekļūst pirmo reizi. Par to parūpējusies viņai simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kuras zaudējumi pērn bija 60 miljoni eiro.
2. Andris Šķēle (7. – vieta sarakstā pirms gada) – 5 204 685 eiro
Jau otro gadu pēc kārtas iespaidīgus zaudējumus piedzīvo trīskāršais ekspremjers. Tiesa, pērn tie bija vēl lielāki un sasniedza 6,87 miljonus eiro. Tāpat kā pērn zaudējumus viņam sarūpējusi simtprocentīgi piederošā holdingkompānija SIA TA sabiedrība, kura gadu noslēgusi ar 5,28 miljonu eiro zaudējumiem. Oficiāli viņam vēl pieder 40% kapitāldaļu SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kas pērn strādāja ar 196 030 eiro peļņu.
3. Pēteris Pildegovičs (15.) – 5 037 966 eiro
Jau sesto gadu pēc kārtas lielāko zaudētāju sarakstā atrodams savulaik Norvēģijā arestētā kuģa Senator īpašnieku kompānijas SIA North Star Ltd. vienīgais īpašnieks, kuram šī kompānija pērn sagādājusi vēl 2,18 miljonu eiro zaudējumus. Viņš ir dalībnieks vēl piecās kompānijās, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
4. Karina Sirotkina (-) – 3 100 923 eiro
Savulaik pazīstamā uzņēmēja Nikolaja Sirotkina meita tik iespaidīgos zaudējumos iedzīvojusies pirmo reizi. Ar azartspēļu nozari saistītajai uzņēmējai lielākos zaudējumus sarūpējusi tieši šīs nozares kompānija SIA Niks, kurā viņai pieder visas kapitāldaļas un kuras zaudējumi pagājušajā gadā bija 3,07 miljoni eiro. Visas trīs kompānijas, kurās viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājušas ar zaudējumiem.
5. Jizhaku Rubanenko (-) – 2 172 466 eiro
Augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM kādreizējais līdzīpašnieks arī debitē zaudētāju sarakstā. Viņam pieder kapitāldaļas septiņās kompānijās, kuras visas 2021.gadā strādājušas ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānija SIA Tekstiliana, kura gadu noslēdza ar 2,74 miljonu eiro mīnusu un kurā viņam pieder 75,5% kapitāldaļu.
6. Karīna Trafimova (-) – 2 139 939 eiro
Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece nekustamo īpašumu attīstītājā SIA Dzimtā sēta, saistībā ar kuru apsūdzības celtas maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Pērn šis uzņēmums strādājis ar 2,14 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
7. Oļegs Badjonovs (-) – 2 133 554 eiro
Mazpazīstamais uzņēmējs arī lielāko zaudētāju topā ir pirmo reizi. Viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder audio un video ierīču mazumtirgotājs SIA Keren OR, kura zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 2,13 miljonus eiro. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Alberts Voroņevičs (-) – 1 991 529 eiro
Transporta kompānijas SIA Alpha Shipping Company līdzīpašnieks, kuram pieder 58,33% kapitāldaļu, arī lielāko zaudētāju sarakstā ir pirmo reizi. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdza ar 3,41 miljona eiro zaudējumiem. Arī viņam šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.
9. Vasīlijs Rožkovs (-) – 1 887 634 eiro
Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs bija lielāko pelnītāju sarakstā. Tagad iespaidīgus zaudējumus sarūpējusi viņam simtprocentīgi piederošā noliktavu kompānija SIA ADM Baltik tranzīts, kuras zaudējumi pērn bija 1,85 miljoni eiro. Kopumā viņš ir dalībnieks sešos uzņēmumos, no kuriem divi pērn strādāja ar peļņu.
10. Inguss Pavasars (-) – 1 872 774 eiro
Koka karkasa māju ražotāja SIA Pavasars Housing Construction arī ir lielāko zaudētāju topa debitants. Šis uzņēmējam vienpersoniski piederošais uzņēmums pagājušajā gadā cieta 1,73 miljonu eiro zaudējumus. Viņam simtprocentīgi pieder vēl divas kompānijas, no kurām tikai viena strādājusi ar peļņu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
