Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmumi “Latvenergo”, “Sadales tīkls” (ST), “Augstsprieguma tīkls” (AST) u. tml. interesenti saglabāt valsts monopolu labklājību nolīguši bijušo Saeimas deputātu Ivaru Zariņu aizstāvēt šo uzņēmumu vadītāju daudzsimttūkstošu algas pret valsts prezidenta Edgara Rinkēviča publiski pausto, ka “valsts uzņēmumos, jo īpaši cilvēkiem vadošajos amatos atalgojums ir lielāks nekā valsts amatpersonām, bet patlaban komunikācija un rīcība nav pārliecinoša”.

“Vai kāds Rīgas pils komandā vispār apjēdz, kādas sekas var izraisīt šādi Valsts prezidenta paziņojumi? Bez pamatojuma, bez kompetences nākt klajā ar šādiem apgalvojumiem,” nupat kā pauda I. Zariņš tviterformātā. Viņš ir papūlējies sacerēt un ieguldīt tīmeklī arī daudz garāku rakstu, kurā ne tikai jautā, bet arī atbild uz saviem jautājumiem. Protams, izstāsta sev un citiem, cik briesmīgi būtu samazināt “Latvenergo” prezidenta gada atalgojuma 152 tūkstošus eiro līdz valsts prezidenta 75 tūkstošiem eiro. Tādas summas šīs amatpersonas deklarējušas par 2022. gadu.

Lai mazinātu E. Rinkēviča priekšteča Egila Levita skumjas par to, ka maza viņam aldziņa citu Latvijas valsts uzturētu cilvēku pulciņā, Valsts kanceleja pērn spējusi viņam sagādāt vēl arī 15 tūkstošus eiro kompensācijā par morālajām ciešanām un gandrīz 6 tūkstošus piemaksās par labu darbu, taču valsts uzņēmumu vadītāju algām (ST 154,9 tūkstoši eiro, AST 144,8 tūkstoši eiro) pat izmaksu kopsumma nav ne tuvu.

Kā Zariņš ticis pie kompetences

E. Rinkēvičs vismaz ierunājies, ka tik tiešām dīvaino valsts amatpersonu atalgojumu izkārtojumu varētu normalizēt, pieķeroties šai problēmai no otra gala: ja viņa algu valsts būtiski palielināt nespēj, tad varbūt citas valsts noteiktās algas varētu samazināt? Lielisku ieganstu šādu apsvērumu izteikšanai deva tas, ka apmēram vienā laikā notika gan E. Rinkēviča stāšanās amatā, gan valsts energouzņēmumu sniegto pakalpojumu tarifu trīskāršošana. Tad nu runāsim par tarifiem, kuru celšanā valsts monopoluzņēmumu darbinieku un jo īpaši to vadītāju algas veido spilgtāko, bet ne lielāko sastāvdaļu.

Sava aizstāvības raksta pilnajā versijā I. Zariņš norāda, ka “regulatora pienākums ir apstiprināt tādu pakalpojuma tarifu, kas ir ekonomiski pamatots". Runa ir par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kurā I. Zariņš strādājis no 2001. līdz 2011. gadam un izkalpojies tajā līdz vadītāja vietas izpildītājam. Jā, ar to var pamatot, ka I. Zariņš tieši regulatora sakarā ir kompetentāks par E. Rinkēviču, kurš strādājis citās valsts iestādēs. Taču tikpat labi I. Zariņu var turēt aizdomās par neobjektivitāti pret iestādi, kas viņu ilgi un labi barojusi.

No otras puses, var atgādināt, ka tad, kad viņš izmantoja SPRK kā atspēriena punktu lēcienam uz politiku (Saeimu), viņš runāja par SPRK kā par politiķu pasūtījumu pildītāju, nevis ekonomiski vispamatotāko lēmumu pieņēmēju. Vai tad nu tieši tagad SPRK būtu gan atklājusies augstākā ekonomiskā patiesība, gan radies spēks iemiesot šo patiesību no 1. jūlija spēkā esošajos AT un AST tarifos?

Darba apjoms mazāks, bet algu pieaugums garantēts

SPRK kompetencē esošo cenu un tarifu apstiprināšana ietver arī publiski pieejamu cenu izmaiņu pieteicēju uzklausīšanu. ST un AST gadījumos šādas uzklausīšanas atklāja, ka vismaz viens pamatojums tarifu celšanai ir vairāk juridisks nekā ekonomisks. Proti, šo uzņēmumu administrācijas noslēgušas koplīgumus ar savu darbinieku arodbiedrībām un garantējušas tādus inflācijas kompensēšanas u.c. nosacījumus, par kādiem vairumā uzņēmumu vai iestāžu iedomāties un ierunāties būtu veltīga laika tērēšana. Citiem vārdiem sakot, sākotnēji pieminētās uzņēmumu vadītāju algas ir tikai aisberga virsotne, zem kuras valsts uzņēmumu darbinieku tūkstoši un vēl tālāk tie uzņēmumi un darbinieki, kuri pilda valsts monopoluzņēmumu pasūtījumus.

Protams, jo tālāk attiecīgais enerģētikas nozarē tieši vai pastarpināti strādājošais no valsts monopoluzņēmumu vadītājiem, jo atšķirība starp viņa atalgojumu un caurmēra atalgojumu mazāk kliedzoša, kā arī neizslēdzoša konkrētus gadījumus, kuros jākliedz nevis par pārāk lielu, bet par pārāk mazu atalgojumu. Tomēr kopumā enerģētikā strādājošie ietilpst mazākumā, kurā pa dažādiem ceļiem iekļuvušajiem ir priekšrocības pret vairākumu. Ir argumenti, ka tā tam arī jābūt: lai kopumā cilvēkiem ir stimuls centies un lai konkrēti enerģētika nezaudē spējas nodrošināt elektrības un siltuma apgādi.

Tas ir pareizi, bet jautājums ir par samērību. Jo īpaši tagadējā tarifu trīskāršošana aktualizē jautājumu, vai labklājības uzturēšana enerģētikai un tajā strādājošiem galu galā neapdraud arī viņus, ja elektrībai vairs nebūs patērētāju. Kā “Neatkarīgā” to jau ir atzīmējusi, šā gada jūnijā Latvijā patērētais elektroenerģijas apjoms uzrādījies par 5% mazāks nekā maijā, par 9% mazāks nekā 2022. gada jūnijā un ilglaicīgā salīdzinājumā pats mazākais kopš 2005. gada jūnija.

Enerģētiķi viens otru apēd un vadus sagrauž

Runa nav tikai par nepārskatāmi tālu nākotni, kurā elektrības patēriņa samazinājums loģiski beigtos ar ST likvidēšanu, jo tikai Saeimā un Ministru kabinetā atlikušo spuldzīšu un datoru apgādi ar elektrību varētu uzdot vai nu ST mātes uzņēmumam “Latvenergo”, vai ārzemniekiem. Jau tagad enerģētiķu paradīze tiek uzturēta tādā veidā, ka viņi tur ēd viens otru kā kanibāli.

Kā lielu sasniegumu I. Zariņš uzrāda to, ka kopš 2016. gada “ST personāla skaits ir samazināts apmēram par trešdaļu (apmēram 900 strādājošo), tāpat arī autoparks (par vairāk kā 400 auto), samazināts struktūrvienību skaits un izmantojamo ēku skaits (40 ēkas), izlabota procesu loģistika, veikta nozīmīga sadales tīkla modernizācija un digitalizācija, kas ļauj labāk to pārvaldīt".

Ja ieklausās vēl rūpīgāk, tad “sadales tīkla modernizācija” tiek nosaukta par tā likvidāciju. Mirkli pirms 1. jūlija tarifu spēkā stāšanās arī Saeimas deputāti bija sapratuši, ka arī viņiem vajag piedalīties “fui” pateikšanā enerģētiķiem. Tika sasaukta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde un saņemts paskaidrojums no ST darbinieka Dzintara Kauliņa, ka “mūsu izmaksas veidojas atkarībā no tā, cik kilometru vadu ir ar vadiem un kabeļiem, un cik jaudīgi ir mūsu transformatori. Attiecībā uz līniju garumu - mēs mērķtiecīgi mēģinām tās saīsināt. Pēdējo gadu laikā esam saīsinājuši par tūkstoš un vairāk kilometriem. Tas ir veids, kā mēs optimizējam uzņēmuma darbību, lai tā infrastruktūra nav pārāk liela”.

Teiktais nav tālu no atzīšanās, ka ST pārdod vadus u.c. (krāsaino!) metālu uzpircējiem, lai varētu samaksāt algas ST atlikušajiem darbiniekiem. Deputāti nonāca līdz skaļām pārdomām, ka būtu labi, ja valstī kāds izstrādātu enerģētikas politiku un tarifi atbilstu šai politikai, nevis ST pakalpojumu pašizmaksai ar tās nemitīgo pieaugumu apgriezti proporcionāli elektrības patēriņa samazinājumam.

Valsts nespēj nopirkt elektrību par pašas noteiktām cenām

Diemžēl problēmas ir vēl smagākas nekā tas, ko varētu iedomāties zem virsraksta “enerģētikas politika”. Viena no aizejošās vasaras tēmām bija nu jau atkāpušās valdības pieteikums slēgt simts skolas. Daudzos gadījumos tās tagad laukos vēl ir galvenās elektrības patērētājas (mācību gadā iztrūkst kalendāro gadu gaišākie un siltākie mēneši) plašā apkārtnē. No vienas puses, ST par to jāpriecājas, jo drīzumā atkal varēs pārdot kā lūžņus daudz vadu un transformatoru tinumu. No otras puses, tā nu tomēr ir zīme, ka uzņēmuma gals tuvu, ja pat valsts budžets turpmāk vairs nespēs apmaksāt valsts energouzņēmumu grupas kopīgi ģenerētos rēķinus, kuru piedzīšanai no elektrības lietotājiem valsts pilnvarojusi ST.

Saprotama ir gan valsts monopoluzņēmumu vēlēšanās, lai iespējami ilgi viss paliek tā, kā ir, ka elektrības patēriņa samazināšanās pamato elektrības piegādes tarifu celšanu, bet tarifu celšana izraisa patēriņa samazināšanos. Vēl jo labāk saprotama SPRK nespēja darīt kaut ko vairāk, nekā atzīt pakalpojumu apjoma samazināšanos par iemeslu to pašizmaksas pieaugumam. Pārsteidzoša ir Valsts prezidenta izteikšanās, ka labu galu šāda darbošanās neņems. Iepriekšējā pieredze gan brīdina negaidīt no tādām atklāsmē pārāk daudz. Gan jau I. Zariņš tikai imitē uztraukumu ar jautājumu, “vai kāds Rīgas pils komandā vispār apjēdz, kādas sekas var izraisīt šādi valsts prezidenta paziņojumi?” Pagaidām ticēsim, ka tiem tiešām būs sekas, bet lielāka varbūtība, ka nekādu seku nebūs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...