Īsumā par Viņķeles&Co „pašaizliedzīgo cīņu” pret Covid: kā var tik nekaunīgi zagt valsts naudu uz importa piegādēm
Aivars Markots14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Marta vidū izlasīju Nacionālā veselības dienesta priekšnieka Edgara Labsvīra teikto, cik sarežģīti tikt pie nepieciešamajām maskām un aizsarglīdzekļiem un cik ciniski mūsu biznesmeņi cenšas uzvārīties uz šīm piegādēm, dramatiski palielinot cenas.
Uzzvanīju Pēterim Viņķelim [veselības ministres Ilzes Viņķeles radiniekam] un palūdzu apjautāties, par kādām cenām Latvija ir gatava iepirkt mediķu aizsardzībai nepieciešamās preces.
Ļoti operatīvi saņēmu atbildi, ka "šobrīd labākais piedāvājums ir ķirurģiskās maskas līdz 0,6, respiratorus N95 - līdz 2.50 gabalā. ja varat piedāvāt labāku, dodiet ziņu". Tas viss 17.martā.
Sazinājos ar Ķīnas lielākā medicīnas produktu ražotāja - valsts korporācijas Camce prezidentu Wanga kungu un pēc stundas piedāvāju Viņķelei un Labsvīram piegādi pa tiešo no Camce par 0,53 un 2.30 attiecīgi.
Uz to man atbildēja, ka esot saņemts piedāvājums par 0,40 un 1.90. Es mazliet neticīgi pabrīnījos, pilnīgi nereāli cipari... bet OK, paldies Dievam, problēma it kā atrisināta...
Un tad pamazām medijos sāka parādīties informācija, ka tur kaut kas nojucis un tur kaut kas ir bijis ne tā. Un vakar es ieraugu izskaidrojumu - tieši tajās dienās Viņķele ar savu starpnieku līdzdalību iepirkusi ķirurģiskās maskas par 0,66 un respiratorus par 3,20. Tātad melojusi par esošajiem piedāvājumiem.
Pareiziniet šo cenu starpību ar gandrīz 3 miljoniem, kas iegādāti no Viņķelei tik mīļajiem Saules aptiekas un GP Nord. Te gan piebildīšu, ka man nav iebildumu, ka Laumai par maskām maksā 0,57... kā nekā, tomēr ražo pašmājās. Bet tik nekaunīgi zagt valsts naudu uz importa piegādēm...
Kā tā melīgā čuriku meistare vispār var skatīties acīs mediķiem, kuri šajās dienās riskē ar dzīvībām, lai tādas viņķeles varētu turpināt zagt? Baigi ērti, aizbildinoties ar ārkārtas stāvokli, paslepus izdāļāt pasūtījumus...
Dies vien zina, cik tādu slepeno pasūtījumu Viņķele mums vēl ieplānojusi un kāpēc informācija par nepieciešamajiem gaidāmajiem iepirkumiem netiek publicēta PIRMS, nevis PĒC fakta... Varbūt Jēkabs Straume var atbildēt?
Interesanti ka dažu stundu laikā [pēc šī viedokļa publicēšanas Facebook] man atrakstīja vairāki man līdz tam nepazīstami medicīniskā biznesa komersanti, kuru valstij daudz izdevīgākie priekšlikumi Veselības ministrija tieši tāpat tika noignorēti. Izskatās, ka Viņķele lieliski apzinās savas spožās politiskās karjeras norietu un tagad pļauj, ko var... ka tik izkapts nesalūst.
Un vēl viens interesants novērojums... man uz telefonu zvanīja un rakstīja vairāki diezgan prominenti politiķi un augsti ierēdņi, daži biznesa pusoligarhi, kuri nemaz it kā nav feisbukā, - malacis, Aivar, davai, sadod tai stulbajai kazai, tā viņai jau sen vajadzēja.
Uz manu jautājumu, a kāpēc tu to nesaki publiski, atbilde viena un tā pati - nu hvz, nez, kā tas viss beigsies, mums tur projekti, valsts pasūtījumi...
Atcerējos savu neseno sarunu ar ģeniālo muguras ķirurgu Arti Gulbi, - viņam tieši tāpat... Pēc vairākām intervijām par dīvaino Veselības ministrijas koncepciju cīņai pret Covid sekoja lērums privātu SMKS, zvanu, bet faktiski neviena publiska atbalsta nebija. Kas ar mums latviešiem ir? Gļēvi konjunktūristi?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
