Iesaki rakstu: 
1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija zudusi.
2. Klausījos Šķēles hrestomātisko uzrunu (citas arī, bet, kas tajās tika sacīts, neatceros) Jaunajā gadā, daudziem nepatika, taču uzruna bija spēcīga un tieša, bez liekas pielīšanas un lišķības, varbūt dažiem par skarbu, taču patiesa. Un balstīta uz realitāti.
3. Klausījos Krasta uzrunu, bet neko neatceros, jo , cik tukšs bija Krasts, tik tukša viņa runa.
4. Nezinu, vai klausījos Krištopana uzrunu, jo tad jau skaidri sapratu, ka lietas virzās greizi, turklāt Krištopans toreiz un Krištopans tagad ir divi dažādi cilvēki.
5. Bērziņa (premjera) uzrunu klausījos, bet neatceros. Tajā, visticamāk, nebija asu šķautņu.
6. Repšes uzrunu, ļoti iespējams, dzirdēju pa ausu galam, jo šis “zēns” premjera amatā bija pārpratums.
7. Emsis palicis prātā ar frāzi “Latvija deg zilās ugunīs”, bet tā, cik atceros, netika sacīta Jaungada uzrunā. Kuru neatminos.
8. Kalvītis palicis prātā ar treknajiem gadiem (tā taču bija Jaungada runa, kad par to tik runāts?), kas izrādījās vairāk nekā liesi, taču atšķirībā no šā brīža “naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis” Kalvītis krīzi nesveica un negavilēja, kad tā iestājās.
9. Godmanis atkal - labāk nebūtu ne runājis, ne uzpeldējis pēc Atmodas kā “tautas glābējs”, jo ir bende.
10. Dombrovskis (jenotu), runas klausījos, bet prātā nav palicis nekas, tikai šķebinoša, derdzīga sajūta un rūgta pēcgarša, īpaši togad, kad tika iznīcināta Latvijas valūta - LATS!
11. Straujuma, ko tur teikt, - ome. Iespējams, atradās Ķīnā!
12. Kučinski klausījos - ne cepts, ne vārīts, taču ēstgriba nepazuda.
13. Viesstrādnieks no ASV. Saudzējot gan savu veselību, gan tuvinieku nervus, kā arī nevēloties riskēt apvemties, ja nu murgu gabalu klausīšos, tad tikai nākamā dienā. Un tikai tāpēc, lai zinātu, cik smagi slimība ir ielaista.
P.S. Attiecībā uz otru murmuli, sauktu par viltvārdi, tas pats!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
