Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko rīcību. Savukārt mūsu visu kopīgā rīcība ietekmē un veido to pasauli, kurā dzīvojam. Viss liekas ļoti vienkārši – vajag tikai pareizi novērtēt, izdarīt pareizo izvēli un ar pareizo rīcību veidot sev pareizo pasauli. Tomēr mums tas kaut kā neizdodas.

Nevarētu teikt, ka mūsu tuvākā pasaules daļa - Latvija pa šiem gadiem ir tik pareizi izveidota, lai mēs par to varētu priecāties. Tad kur ir kļūda? Kļūda ir tā, ka mēs savu izvēli un rīcību nesaskaņojam ar savas dzīves pamatvērtībām. Savā izvēlē un rīcībā mēs esam visai juceklīgi, pretrunīgi, nenoteikti....

Mēs bieži līdzināmies greznā lielveikalā ienākušiem pircējiem, kuri spilgtā preču klāsta un reklāmu iespaidā liek iepirkumu grozos dažādas lietas, pilnīgi aizmirstot savas patiesās vajadzības, kā dēļ uz šo veikalu atnākuši. Tā mēs arī savos prāta grozos bieži iekrāmējam nevis derīgo un vajadzīgo, bet gan to, kas ar plašāku, skaļāku un uzbāzīgāku reklāmu tiek izslavēts un mums iestāstīts. Bet pēc tam, izmantojot šo savākto drazu kaudzi, veidojam savus spriedumus, izdarām savu izvēli un veidojam savu dzīvi un pasauli ap sevi.

Veikli „polittehnologi” mums māca savos vērtējumos, spriedumos un izvēlē vairīties no galējībām, jo dzīvē nekas neesot „tikai melns” vai „tikai balts”. Un mēs, paklausot šim aicinājumam, katrā nejēdzībā cenšamies saskatīt kaut ko labu, bet katram noziegumam meklēt attaisnojumu. Pat no ļaunuma mēs vairs neprotam atteikties, bet meklējam tajā „mazāko ļaunumu”.

Mēs izvairāmies kaut ko asi kritizēt, noliegt vai nosodīt, jo baidāmies tikt nodēvēti par rasistiem, homofobiem, ksenofobiem, ekstrēmistiem u.tml. Nedrošība vērtējumos, rada nedrošību, juceklīgumu izvēlē un rīcībā. Baidoties melno atklāti nosaukt par melnu un balto par baltu, mēs ar savu „toleranci” veidojam „pelēku pasauli”, kur gaišā un priecīgā ir visai maz.

Taču dzīve mums īstenībā gandrīz vienmēr piedāvā tikai divas galējas, savstarpēji pretējas un viena otru izslēdzošas izvēles iespējas. Tās ir „jā” jeb pieņemšana un atzīšana vai „nē” jeb atteikšanās un noraidīšana. Cita lieta, ka mēs savas nezināšanas dēļ bieži neprotam vai baidāmies izdarīt pareizo izvēli un meklējam kaut kādu vidusceļu jeb „kompromisu” starp šīm galējībām. Taču nav iespējams atrast „kompromisu” starp balto un melno, starp gaismu un tumsu, starp labo un ļauno, starp dzīvi un nāvi. Ir vienkārši jāizdara pareizā izvēle. Bet, lai to izdarītu, ir vajadzīga prasme iedziļināties piedāvātās izvēles būtībā. Ir jāsaprot, ko mēs iegūstam un ko zaudējam, kaut ko pieņemot vai kaut ko noraidot.

Padomāsim, piemēram, par izvēli starp balto un melno jeb gaismu un tumsu. Tieši baltais jeb gaisma ir tā, kas ietver sevī visu krāsu gammu un, mijiedarbojoties ar melno, rada pelēkos toņus. Melnais jeb tumsa sevī neietver neko. Ar jēdzienu „tumsa” mēs apzīmējam stāvokli, kad nav gaismas. Tikai izvēloties balto jeb gaismu, mēs vienlaikus būsim izvēlējušies visu daudzveidīgo krāsu un nokrāsu bagātību. Izvēloties melno jeb tumsu, mēs neko nebūsim izvēlējušies. Mēs vienkārši būsim atteikušies no tām daudzveidīgajām iespējām, ko sniedz gaisma.

Līdzīgi ir ar dzīvi un nāvi. Izvēloties dzīvi, mēs izvēlamies visas tās plašās, daudzveidīgās iespējas un izjūtas, ko mums sniedz dzīve. Izvēloties nāvi, mēs neizvēlamies neko. Mēs vienkārši atsakāmies no visa tā, ko mums spētu sniegt dzīve. Arī ar izvēli starp labo un ļauno ir līdzīgi. Mūsu senči uzskatīja, ka cilvēku labu dara gudrība, bet ļaunu – muļķība, jeb prāta trūkums. Dzīvot godīgi, tikumīgi, saticīgi – tas nav tikai labi - tas ir gudri. Būt negodīgam, netikumīgam, ļaunam – tas nav slikti, bet tas ir dumji. Izvēloties ļaunumu, mēs būsim izvēlējušies muļķību un atteikušies no gudrības un no visām tām iespējām, ko mums dotu labestīga, godīga, tikumīga dzīve. Tā vietā mēs saņemsim visas tās problēmas un ciešanas, ko rada mūsu pašu un līdzcilvēku muļķības radītais ļaunums. („Nedari otram to, ko negribi, lai otrs nodara tev.”)

Un tomēr - kā tad īsti vērtēt un izdarīt pareizo izvēli ikdienā, piemēram, sadzīves, kultūras vai politikas jomā? Gribu piedāvāt savu redzējumu. Vispirms mums ir jātiek skaidrībā par savu attieksmi pret tām pamatvērtībām (nosauksim tās šādā vārdā), kas veido mūsu dzīvi. Kad esam izvēlējušies savu attieksmi pret pamatvērtībām, pie tā tad arī ir jāpaliek, jo starp divām pretējām lietām ir tikai divas izvēles iespējas un nevar vienlaicīgi jāt ar diviem zirgiem, iet pa diviem dažādiem ceļiem vai kāpt divos dažādos kalnos.

 Sāksim ar attieksmi pret ģimeni, kas ir neatņemama katra cilvēka dzīves sastāvdaļa un pamatvērtība. Ja jūsu attieksme pret ģimeni ir pozitīva un jūs mīlat savu ģimeni, bērnus un to cilvēku, ar kuru esat saistījis savu dzīvi, jums ir jādara viss, lai aizsargātu, stiprinātu un nodrošinātu savu ģimeni. Jums tradicionālās ģimenes institūcijas pastāvēšana un ģimenes tiesības ir jāaizstāv jebkur, kur tās tiek apdraudētas vai apstrīdētas. Tai skaitā arī publiski. Tikai no šādām pozīcijām jums ir nelokāmi jāvadās savā izvēlē visos ar ģimeni saistītajos jautājumos.

 Savukārt, ja jūs neinteresē ģimenes dzīve, bērnos jūs saskatāt tikai apgrūtinājumu, bet saistības ar pretējo dzimumu vērtējat kā nevēlamu savas brīvības ierobežojumu, tad nevajag liekuļot, mētāties ar tukšiem solījumiem vai mīlestības zvērestiem, kurus nedomājiet pildīt. Esiet uzticīgs savai izvēlei un saskaņā ar to tad arī vadiet savu dzīvi, nemānot sevi un citus. Tikai pirms šīs izvēles izdarīšanas labi padomājiet par to, ko esat izvēlējies un no kā, izdarot šo izvēli, esat atteicies. Lai nebūtu tā, ka, izdarot vienu izvēli, dzīves nogalē jūs pēkšņi iekārotu un pieprasītu sev citas izvēles sniegtās priekšrocības un labumus.

Nākošā pamatvērtība, ar kuru mēs katrs saskaramies savā dzīvē, ir piederība kādai tautai un zemei, kurā esam dzimuši. Ja jūs tiešām mīlat savu tautu un Tēvzemi, tad arī dariet visu, kas no jums atkarīgs, lai stiprinātu savu tautu un nosargātu no svešiem tīkojumiem savu Tēvzemi. Turiet cieņā un godā savu senču kultūras mantojumu, aizstāviet savas tautas tiesības uz pašnoteikšanos, rūpējieties par sava nacionālā valstiskuma izcīnīšanu un saglabāšanu. Aktīvi protestējiet un savu iespēju robežās vērsieties pret visu, kas apdraud jūsu tautu, tās pastāvēšanu un labklājību. Un tas nekas, ja blakus jums kāds tam nepiekrīt, cenšas jūs traucēt un mēģina jūs ar demagoģijas palīdzību pārliecināt mainīt savus uzskatus. Jūs stingri apzināties savas tautas un Tēvzemes vērtību. Jūs zināt, ka tikai nacionāla kopība nacionālā valstī spēj katram tās pilsonim radīt vislabvēlīgākos apstākļus personīgajai izaugsmei un labklājībai. Jūs zināt, ka tikai nacionāla valsts pārvalde patiesi rūpēsies par tautas interesēm un vajadzībām. Atbilstoši šādiem uzskatiem tad arī vienmēr vērtējiet visu redzēto un dzirdēto, izdariet savu izvēli un rīkojieties.

Turpretim, ja jums ir slaidi uzspļaut uz savu tautu un Tēvzemi, ja jūs savu valsti un tautu uzskatāt par barošanās sili, bet visu plašo pasauli par jums piederošu medību lauku, tad atbilstoši tam arī rīkojieties. Un nevajag mānīt sevi un citus, tēlojot to Latvijas mīlestību un rūpes par demogrāfiju, par tautas labklājību, par valsts nākotni. Nevajag pie sava apģērba nēsāt piespraustu to sarkanbalto lentīti un svētku reizēs ar saldsērīgām runām pieglaimoties tautai. Runājiet tad atklātu valodu par to ar kādu mērķi jūs cenšaties ielīst atbildīgos valsts amatos un kā jūs savu iegūto stāvokli cerat izmantot. Es jau saprotu, ka tā rīkoties jūs tomēr nebūsiet ar mieru. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā gadījumā jums savu mērķi sasniegt neizdosies. Tikai necentieties šeit kādam iestāstīt, ka tās Latvijas valsts un tautas labā jūs, savos amata krēslos iesēdušies, tomēr gribat arī ko darīt. Muļķības! Nevar vienlaicīgi rūpēties par tautu vai valsti un to apzagt. Nevar vienlaicīgi jāt ar diviem zirgiem. Jums taču īstenībā nemaz nerūp ne tā tauta, ne valsts. Esiet vismaz godīgi pret sevi un citiem un nespēlējiet to teātri!

Arī tie, kuri ir tikai nobalsojuši par „mazāko ļaunumu” savas valsts pārvaldē un ar savu klusēšanu atbalstījuši vai pat kalpojuši tam, nežēlojieties, ka šis ļaunums vēlāk jums pašiem kož. Tā ir jūsu izvēle. Un neceriet, ka saskaņā ar jūsu izvēli izveidotā valsts pārvalde gādās par pienācīgu veselības aprūpi, jūsu tiesību aizsardzību vai kvalitatīvu izglītību jūsu bērniem. Jums arī nav morālu tiesību būt sašutušiem par tām nejēdzībām un noziegumiem, ko dažkārt pastrādā jūsu ievēlētie valstsvīri vai citas augstas amatpersonas. Tur vienkārši jums līdzīgie, izmantojot savu dienesta stāvokli, barojas. (Jūs taču viņu vietā darītu tā pat, vai ne?) Arī par trūcīgām vecumdienām jūs vainot varēsiet tikai sevi un to, ka savā laikā neesiet pratuši pietiekami veikli zagt un blēdīties, lai sevi nodrošinātu. (Jūs taču saprotat, ka pēc jūsu izvēlētajiem principiem iekārtotā valstī ar godīgu darbu pie turības nav iespējams tikt.)

Trešā dzīves pamatvērtība ir mūsu pasaules uzskats. Mums ir jāizdara izvēle starp ideālismu un materiālismu - ateismu. Arī šeit ir tikai divas izvēles iespējas – vai nu jūs pēc savas pārliecības esat ideālists, vai materiālists. Vienkāršoti runājot, ideālistiskais pasaules uzskats ir pārliecība par kāda Augstākā saprāta pastāvēšanu pasaulē un to, ka cilvēka esamība nebeidzas ar fiziskā ķermeņa nāvi. Materiālisms, tieši otrādi, noliedz jebkāda Augstākā saprāta (Dieva) pastāvēšanu un uzskata, ka cilvēka fiziskā ķermeņa nāve ir pilnīga iznīcība un konkrētā cilvēka eksistences gals. No materiālisma viedokļa cilvēks ir tikai tāds „matērijas pašorganizācijas rezultātā” radies un evolūcijas ceļā attīstījies veidojums, kas īsu brīdi šai pasaulē mīt, lai pēc tam atkal pazustu nedzīvajā matērijā, no kuras radies.

Materiālisms un ideālisms ir divi pretēji, viens otru izslēdzoši pasaules uzskati, no kuriem savā dzīvē mums viens ir jāizvēlas un saskaņā ar to jādzīvo. Tā saucamais vidusceļš šeit nav iespējams, jo no šīs izvēles ir atkarīga personīgo vērtību skala visā cilvēka dzīves garumā. Un šīs vērtības abiem pasaules uzskatiem ir pilnīgi atšķirīgas. Saprotama lieta, ka „matērijas pikucim”, kurš īsu brīdi zemes virsū tiek saukts par cilvēku, tādi jēdzieni kā „Tēvzeme” un nacionālā piederība kādai tautai ir gaužām mazsvarīgi. Arī tādām morāles vērtībām kā, piemēram, tikumība, godīgums, uzticība, nesavtība, līdzcietība materiālismā nav nekāda loģiska pamatojuma. Kādēļ gan man jābūt labam, ja sliktam būt ir izdevīgāk un patīkamāk? Jeb, kā teicis daudzviet citētais Dostojevskis: „ Ja Dieva nav, tad viss ir atļauts.” Ja ideālistu no nozieguma attur iekšējā pārliecība, tad īstu materiālistu no nozieguma spēj atturēt tikai bailes no iespējas tikt pieķertam un saņemt sodu.

Jūs droši vien teiksiet, ka tā īsti nav, jo arī materiālistu vidū ir daudzi labi cilvēki? Savulaik izcilais filosofs Emanuēls Kants ir atzinis, ka pasaulē viņu izbrīna divas lietas – zvaigžņotā debess virs galvas un morālais likums cilvēkā. Jā, cilvēks tiešām brīnumainā kārtā spēj iekšēji sajust morālās vērtības, un cilvēkam piemīt kaut kas tāds, ko mēdz apzīmēt par sirdsapziņu. Tas ir tāds kā iedzimts, Homo sapiens pasugai piemītošs ideālisms. Un tādēļ ne katrs no mums, kurš apgalvo, ka netic ne Dievam, ne velnam ir īsts materiālists arī savā rīcībā. Un ne katrs cilvēks, kurš apgalvo, ka tic Dievam, savos darbos ir īsts ideālists, jo arī ticību Dievam var izmantot par sava veida biznesu ar tīri materiālistiskiem mērķiem. Un daudzi materiālisti ir veikli iemanījušies to darīt. Diemžēl, vērojot norises sabiedrībā, nākas secināt, ka materiālisma pamatā esošais, ciniskais, aukstais aprēķins, baudkāre un alkatība, pārņemot cilvēku prātus, arvien pārliecinošāk sāk uzvarēt šīs šūpulī ieliktās sirdsapziņas klusos protestus.

Kad būsiet noskaidrojuši savu attieksmi pret šīm trim dzīves pamatvērtībām, jums būs ievērojami vieglāk saprast visu to, kas jums tiek piedāvāts politikā, sadzīvē, kultūrā un izdarīt pareizo, sev noderīgāko izvēli dažādās dzīves situācijās. Jūs vienkārši izvērtēsiet katra piedāvājuma atbilstību savām izvēlētajām dzīves pamatvērtībām un, izejot no tā, izdarīsiet savu izvēli. Tikai vēlreiz atcerēsimies, ka izvēles izdarīšana dzīvē - tā nav spēlēšanās ar raibiem klucīšiem. Katra izvēle ir konsekventi jāsaista ar tām pamatvērtībām, kuras esam nolēmuši saukt par savām. Pretējā gadījumā mēs būsim kā kārts galā piesietas lupatas, ko vēji plivina visos virzienos, vai arī kā noderīgie kretīni, kas kalpo svešām interesēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...