Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka trīs Saeimas opozīcijas (Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un Latvija pirmajā vietā) frakciju deputāti ir “cieti” vienojušies par parlamentārās izmeklēšanas komisijas (turpmāk PIK) izveidošanu Rail Baltica lietā, valdība atguvās no sava letarģiskā stinguma, sāka sasparoties.

No izvairīgām publiskām atrunām par nepieciešamību saprast projekta “tiesisko pārvaldīšanas rāmi” utt. Evika Siliņa sāk pēkšņi sludināt, ka “projekta pašplūsma ir beigusies“, un LTV 1 “Šodienas jautājums” pat “atklāj” kaut kādus valdības sēžu grafikus, kuros tad spriedīšot par Rail Baltica problēmas risinājumu.

Ir parādījusies arī informācija, ka kaut ko pēta arī KNAB un prokuratūra. Ko īsti, nav skaidrs, it kā “amatpersonu atbildību”. Laikam līdz PIK bija jāgaida, lai premjerei beidzot būtu “radušās šaubas par likumību Rail Baltica lietā”, lai attiecīgi vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.

Skaidrs, ka PIK ir galējais līdzeklis, valdībai nespējot tikt galā ar Rail Baltica. Parlamentārā izmeklēšana nevar aizvietot tiesībsargu darbu, un tam tā arī nav paredzēta. Tomēr ir acīmredzami, ka jau tikai pati PIK izveidošana ir bijusi kā starta signāls valdībai, ka ilgāk “stiept gumiju” nevar.

Nekad nevajadzētu noniecināt amatpersonu bailes no to atbildības publiskošanas Saeimā. Ierēdņi zina, kā var izgrozīties valdības koridoros, bet Saeimas sēžu zālēs tie vienmēr jūtas apjukuši un pamatoti jūt bailes no Saeimas komisijām, kas nav prognozējamas.

Turklāt atšķirībā no citiem parlamentārās kontroles veidiem, jautājumiem un pieprasījumiem PIK ir stiprināta ar speciālu Parlamentārās izmeklēšanas likumu un Krimināllikumu (Skatīt 272. un 272.1 pantus). Ja kāda PIK uzaicināta persona izvairās ierasties pie deputātiem, tad viņu var arī aizgādāt uz komisijas sēdi piespiedu kārtā un ar policijas rokudzelžiem. To nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Jā gan, tas nevienu reizi vēl nav atgadījies, jo neviens nevēlas izmēģināt šādu eskortu.

Uz PIK sēdēm ir nācis gan bijušais ministru prezidents Andris Šķēle, gan arī Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis, par parastiem cilvēkiem nemaz nerunājot. Tāpat Krimināllikumā noteikts sods tiem, kuri sadomātu PIK melot vai sniegt nepatiesas ziņas. PIK aicinātiem ļaudīm jābūt gataviem, ka tos var notiesāt ar naudas sodu vai noteikt probācijas uzraudzību par šādām lietām. Ļoti bargs sods (līdz pat astoņiem gadiem cietumā) būtu tiem, kuri sadomātu iespaidot PIK lieciniekus.

PIK sēdēs pēc deputātu lūguma parasti tiek norīkots speciāls prokurors. Prokuratūra, kā zināms, neatkarīgi no deputātiem veic uzraudzību pār likumības ievērošanu un, saduroties ar acīmredzamām nozieguma pazīmēm “aci pret aci”, prokuratūrai ir jāuzsāk kriminālvajāšanu.

1.Noziegumu pazīmes Rail Baltica lietā

Prokuratūras atturīgums (kūtrums) Rail Baltica lietā uzsākt patstāvīgu kriminālprocesu tikai dod lielāku mandātu parlamentārās komisijas darbam. Atšķirībā no daudziem citiem gadījumiem konkrētā parlamentārā izmeklēšana nedublē tiesībsargu izmeklēšanu.

Tajā pašā laikā konkrētajā Rail Baltica gadījumā kā tāds “īlens no maisa” lien ārā vairākas iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Ir acīmredzami, ka Satiksmes ministrija, Eiropas dzelzceļa līnijas un arī RB Rail nav godprātīgi pildījuši savus pienākumus saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kamdēļ šo amatpersonu darbībā “nolasās” vairāku Krimināllikumā ietvertu normu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Tās pat veido noteiktu noziedzīgu nodarījumu kopību.

Valsts kapitālsabiedrības Eiropas dzelzceļa līnijas (turpmāk – EDZL) un Satiksmes ministrijas amatpersonu darbībā ir saskatāmas vairāku Krimināllikuma normu pazīmes - 197. pants [Nolaidība]; 196. pants [Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana]; 272. pants [Nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai]. Turklāt attiecībā pret Satiksmes ministrijas amatpersonām kā ierēdņiem kvalificējošās pazīmes norāda uz noziedzīgu nodarījumu, kas noteikts 89. pantā [Kaitniecība].

Miljoniem liels sadārdzinājums, kas radies, iegrūžot “betonā un dzelžos” miljonus, kas nemaz nav paredzēti budžetā, nu nevar būt “cilvēciska kļūda aprēķinos” vai inflācijas sekas, bet norāda uz apzinātu kaitniecību pret valsts interesēm. Sak, uzcelsim un “tad jau kaut kā šie naudiņu sameklēs”…

No vienas puses, nepatiesas informācijas sniegšana, tās slēpšana, un no otras puses Satiksmes ministrijas atbildīgo bezdarbība savu pilnvaru izpildē, kontrolējot EDZL. Tas viss tomēr vedina uz domām par apzinātu rīcību. Tiesību literatūrā un Augstākās tiesas praksē tiek skaidrots, ka noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms un noziedzīga nodarījuma organizēšana var izpausties arī ar tā atbalstīšanu. 

Jā, ģenerālprokuroram, manuprāt, Rail Baltica lieta var izvērsties par principiālu eksāmenu viņa spējām valstiski skatīties uz valdības radīto haosu, izdarot krietni aptverošākus secinājumus, nekā prokuratūrai to nāktos darīt. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šī afēra uzrāda nopietnas problēmas ar pārvaldību, kontroli un uzraudzību principā.

2.Ko vajadzētu noskaidrot Rail Baltica izmeklēšanas komisijai

Vispār jau no Saeimas tribīnes deputāts Andris Kulbergs ir precīzi norādījis, ka EDZL pārvaldībā ir sistēmiskas kļūdas, kas izpaudušās interešu konfliktā uzraudzībā pār projektu. Kā RB Rail var pārraudzīt EDZL, ja EDZL ir RB Rail akcionārs? Ja tu esi 100% akcionāra pārstāvis, kā var nebūt atbildība!?!

Būtu jāuzzina, kāds vārds un uzvārds ir tiem ziķeriem, kuri izdomāja un izdabūja cauru šādu modeli. Gan jau Satiksmes ministrijā vai Valsts kancelejā izdomāja modeli, kura rezultātā uzraugāmie uzrauga paši sevi. Lai nenotiktu tas, ko nu jau aizsaulē aizgājušais policijas priekšnieks Juris Rekšņa nosaucis par “klaudzināšanu pa sliedēm, izliekoties, ka brauc tramvajs, kas patiesos darba darītājus vien traucē, jo atrauj no darba…”, ir jānoskaidro precīzi jautājumi.

Ko zināja un šai lietā darīja premjers Arturs Krišjānis Kariņš, viņa birojs un Valsts kanceleja? Ko, sākot no projekta sākšanās brīža, zināja katrs no satiksmes ministriem?

Kā valsts varēja lielāko par ES un valsts naudu finansētu miljardiem lielu pasūtījumu pilnībā nodot pašplūsmai? Kāpēc ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un satiksmes ministra Anrija Matīsa 2014. gada 18. augusta Ministru kabineta rīkojumā Nr.431 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" dibināšanu" netika ielikti pamati projekta kontrolei un amatpersonu atbildībai? Kuras konkrētas amatpersonas nolaidība tā ir?

Kāpēc valsts prezidenta Egila Levita parakstītajā un Krišjāņa Kariņa valdības sagatavotajā Rail Baltica likumā1, ko pieņēma 13. Saeimā, tiek runāts par koku aizsardzību, topogrāfisko plānu, rīcību ar bezmantinieku mantu, servitūtiem un kultūras pieminekļiem, bet tajā nav ne vārda par atbildību un kontroli? Kur Satiksmes ministrijas atbildība šai gadījumā? Konkrēti kura kļūda tā ir?

Kāpēc tukši izrādījās satiksmes ministra Ulda Auguļa 2018. gada 28. decembrī noslēgtajā deleģēšanas līgumā Nr. SM 2018/-56 ietvertie nosacījumi, ka EDZL pilnībā apņēmās nodrošināt Satiksmes ministriju ar visu tās rīcībā esošo informāciju un dokumentāciju par projektu. Līgumā taču EDZL apņēmās atmaksāt visus zaudējumus, kas izveidojas saistībā ar tās darbību, bezdarbību vai nolaidību (punkti 43.,44. un 51.).

Tāpat EDZL savam uzraugam - Satiksmes ministrijai apņēmās sniegt visu informāciju par projekta gaitu, aprēķiniem un sniegt atskaites. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta trešo daļu Satiksmes ministrija ar šo deleģēšanas līguma noslēgšanu ir uzņēmusies uzraudzību pār EDZL darbu izpildi. Un kā tas viss, kā izrādījās, ir tikai vārdu kalambūrs, jo esam tur, kur esam, EDZL esot uz maksātnespējas ceļa!?!

Kāpēc tika ignorēta 2019. gadā veiktā Valsts kontroles revīzija par Rail Baltica projekta realizāciju? Kāpēc Satiksmes ministrija ignorēja valsts auditoru secinājumus par tuvojošo katastrofu?! Šai revīzijā jau pirms pieciem gadiem (!) tika secināts, ka laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam Latvijā nav īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība, norādot, ka ir slikta sākotnējā plānošana attiecībā uz Rail Baltica projekta aktivitāšu īstenošanas (1) laika grafiku; (2) apjomu un (3) finansējuma aplēsēm.

Valsts galvenā audita institūcija savā revīzijā konstatēja, ka CEF finansēšanas līgumos nevis tiek iekļauti sākotnēji noteiktie nosacījumi, bet tie tiek grozīti atbilstoši faktiskajai situācijai. Attiecībā par Satiksmes ministrijas īstenoto uzraudzību revīzijā secināts, ka “pār deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidei līdz šim nav bijusi pilnīga un efektīva”.

Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu Satiksmes ministrijā tikai 2018. gada decembrī tika izveidota atsevišķa struktūrvienība, kurai uzticēts uzraudzīt Rail Baltica projekta īstenošanu. Par Satiksmes ministrijas veikto uzraudzību Valsts kontrole izsakās skarbi: “Nav tikusi savlaicīgi nodrošināta projekta uzraudzības procesa caurskatāmība, izsekojamība un informācijas pēctecība, kā arī koordinācija starp ministrijas struktūrvienībām.”

Tāpat Valsts kontrole secina, ka Rail Baltica projektā Latvijā nav tikusi nodrošināta pietiekami efektīva, atbildīga un regulāra risku vadība. Satiksmes ministrijas īstenotie projekta risku vadības pasākumi un darbības esot bijuši novēloti un nav bijuši pietiekami, lai novērstu projekta aktivitāšu īstenošanas kavējumus. Pastāvot trūkumi arī pašā projekta pārvaldībā. Revīzijā daudz kritikas veltīts pašai atskaišu kvalitātei, ko saņem Satiksmes ministrija. Esot nekavējoties jāuzlabo finanšu disciplīna un jāpilnveido risku vadība EDLZ. Visbeidzot Valsts kontroles ieskatā, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, Rail Baltica projektā pastāv risks, ka arī citās aktivitātēs ir iespējamas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnēji plānotajām izmaksām un darbu apjomiem.

Kā varēja notikt, ka pēc 2019. gada iznīcinošā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ne tikai Satiksmes ministrija neuzlaboja situāciju, bet tika darīts pretējais. 2020. gada 7. janvārī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar EDZL valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri parakstīja grozījumus 2018. gadā noslēgtajā deleģēšanas līgumā, kas cita starpā būtiski vājināja Satiksmes ministrijas kontroli par EDZL darbību.

No līguma tiek svītrots 52. punkts, kas paredzēja, ka EDZL atmaksā kapitālsabiedrības vainas dēļ radušos neatbilstošus izdevumus. Tāpat no līguma pazudis 42. punkts, kas paredzēja sankcijas par Satiksmes ministrijai laikā neiesniegtiem vai kļūdainiem dokumentiem par izdevumiem. Vai tā nav skaidra liecība, ka amatpersonas jau pirms četriem gadiem labi apzinājās, ka var nākties atbildēt par nepilnīgiem datiem, ko tie sniedz ministrijai?

Vai nav aizdomīgi, ka līdzīgi rīkojās arī RB Rail attiecībā pret EDLZ uzraudzību? RB Rail 2021., 2020. gadā svītroja sākotnējos (2016) apstiprinātos RB Rail statūtus. Un no tiem pazuda punkti 6.4.26. un 6.4.28., kuros attiecīgi ir atrunāta uzraudzība pār EDLZ veiktajiem darbiem un līgumiem.”6.4.26. jebkādu ar dzelzceļa projektēšanu vai būvniecību saistītu valsts iepirkumu vispārējo noteikumu un apjoma apstiprināšana (neatkarīgi no iepirkuma summas);”6.4.28. apstiprinājums jebkādu līgumu slēgšanai par dzelzceļa projektēšanu un/vai būvniecību, šādu līgumu grozīšana un izbeigšana” Vai tas uzskatāmi neapliecina, ka pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma, atbildīgās amatpersonas rada juridiskus '’spilvenus” un mīkstina atbildību?

Kāpēc šī gada 26. aprīlī, sākoties nopietnai publiskai rezonansei, aizbildinoties ar personīgiem iemesliem, savu amatu EDLZ pameta tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un viņa piemēram sekoja arī valdes loceklis Arnis Staltmanis, kura pienākumos ietilpa EDLZ administratīvās vadības un finanšu jautājumi. 2 Tas vedina uz domām, ka notiek bēgšana no atbildības.

Ko gan var prasīt no EDLZ valdes priekšsēdētāja Ērika Diļeva, kurš savā amatā apstiprināts vien pirms pāris nedēļām - šī gada 3. maijā?!? Vai satiksmes ministra Kaspara Briškena klusējošs atbalsts šādai bēgšanai nav saistīta ar to, ka ministrs no 2014. līdz 2019. gadam pats ir strādājis atbildīgos amatos Rail Baltica projekta kopuzņēmumā RB Rail AS un labi pazīstams ar minētajiem personāžiem. Kā lai notic K.Briškena kā augstākās ministrijas amatpersonas centieniem godprātīgi pārraudzīt procesu, ja viņš pats vēl nesen bija Rail Baltica projekta koordinators un uzraugs?!

Ko īsti atklāja jokainā tematiskā grupa, ko Siliņa izveidoja Rail Baltica jautājuma risināšanai? Būtu lietderīgi, ka Briškens par to iesniegtu rakstisku ziņojumu PIK!

Noslēgumā

Man “neliekas kopā” arī tas, ka pašlaik valdība nevar tikt skaidrībā, kas Satiksmes ministrijā un EDZL ir atbildīgs par projekta aprēķiniem. Tiesiskā valstī, kas turklāt vēl ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tas ir neiedomājami. Valsts interesēm, starptautiskai reputācijai un, pēc visa spriežot, arī valsts budžetam ar minētajām darbībām un bezdarbību ir nodarīts katastrofāls kaitējums.

Skaidrs, ka tas radies EDLZ amatpersonu darbības rezultātā un valdības - konkrēti Satiksmes ministrijas vājās kontroles sakarā. Latvijai draud iespējamas sankcijas no Eiropas Savienības. Ir notikusi lielākā finansiālā afēra Latvijas vēsturē. Valsts ir nokļuvusi ķīlnieka lomā, un joprojām pilnā sparā notiek noziedzīgu nodarījumu piesegšana.

Noslēdzot savas pārdomas, atļaušos ar vieglu ironijas devu teikt, ka parlamentārajiem izmeklētājiem būtu jāklausa premjere, kura no Saeimas tribīnes pagājušonedēļ teica, ka Rail Baltica lietā “ir jāizvērtē iepriekš pieļautās kļūdas, cik tas ir iespējams”. Der ieklausīties arī interešu konfliktos sapinušajā satiksmes ministrā Kasparā Briškenā, kurš Domburšovā aicināja izvērtēt “atbildīgo ķēdi” projektā.

1 Rail Baltica projekta īstenošanas likums. Latvijas Vēstnesis, 211A, 31.10.2022. https://likumi.lv/ta/id/336848

2 Andris Linužs, kurš bija parakstījis deleģēšanas līgumu no EDLZ puses uzņēmumu ir pametis jau 2019.gadā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...