Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"
Zemnieki no Latgales puses24.02.2017.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā finansējumu sadala un ik gadu saņem visādas zaļas „kabatas” iestādes un organizācijas, piemēram, Medību saimniecības attīstības fonds; Zemnieku federācija; LOSP; LPUF; Zemnieku Saeima. Uzskatām, ka līdzšinējā Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale „savējiem” ir jāizbeidz un jāsāk rūpēties arī par Latvijas reģionos esošajiem lauksaimniekiem un ražotājiem, kuriem nav tiešās piekļuves Republikas laukumam 2.
ielās organizācijas kā tādas butaforiskas izkārtnes sēž Rīgā un jau gadiem naudu sadala tikai lielajiem, pietuvinātajiem uzņēmējiem. Esam šokā par milzu summām, kuras parādās Zemkopības ministrijas atskaitēs, taču tā arī netiek ne līdz Latgales pieniniekam, nedz Vidzemes lopkopim, jo, iespējams, prāvās summas tiek atmaksātas atpakaļ partijas melnajā kasē. Tuvojas vēlēšanas, un naudas maka biezums kļūst īpaši svarīgs.
ZM sīkiem burtiņiem sagatavotās līdzekļu izlietojumu tabulas parāda tikai aptuvenas izmaksu pozīcijas, kuras lūdzam jūs izpētīt sīkāk. Simti tūkstošu tiek izdalīti nesaprotamiem mērķiem un arī mazpazīstamām organizācijām, kas rezultējas miljonos vējā izkaisītos eiro, kuri varēja palīdzēt kādam lauksaimniekam savu sētu uzturēt pie dzīvības. Vai tiešām ZM rūpējas par Latvijas ražotāju un lauksaimnieku attīstības iespējām, izdāļājot līdzekļus tādām organizācijām kā Vides gidu asociācijai, biedrībai „Vidzemes inovāciju instruments” un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai Dzīvesstāsts?
Lūk, tikai dažas no izmaksātajām subsīdiju summām, kas parādās ZM tabulās.
2016.gadā:
252 467 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Lauku un lauksaimnieku biedrībai - dalības maksas segšanai starptautiskajās organizācijās,
327 339,9 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Atbalsts tirgus veicināšanai,
90 000 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Atbalsts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai;
2015.gadā:
197 467 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Lauku un lauksaimnieku biedrībai - dalības maksas segšanai starptautiskajās organizācijās,
62 606 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Par pārtikas pārstrādes nozares asociācijas un mazo un vidējo komersantu apvienošanu,
317 340 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Atbalsts tirgus veicināšanai;
2014.gadā:
614 680,2 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs,
197 467 EUR (saņēmusi viena organizācija) - Lauku un lauksaimnieku biedrībai - dalības maksas segšanai starptautiskajās organizācijās,
140 862 EUR (saņēmušas 6 organizācijas) - Biedrībām par lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanu un īstenošanu.
Šīs summas vēl ir tikai nieki salīdzinājumā ar Eiropas fondu izsaimniekošanu – lūdzam jūs pievērst uzmanību arī ES līdzekļu sadalei.
Zemkopības ministrijas patvaļai reiz jāpieliek ir punkts! Un to varat jūs, mīļie žurnālisti. Neklusējot, neticot skaistajām frāzēm tabulās, bet uzdodot jautājumus un iedziļinoties. Kā var gadiem pieļaut diktatūras režīmu vienā ministrijā, kura rīkojas ar valsts budžetu kā ar savu uzkrājumu fondu. Turklāt pat neslēpjot nepotismu un interešu konfliktu - tie, kas piesūkušies ZM makam, ieperinājušies turpat Republikas laukumā 2, rokas stiepiena attālumā no ministra, lai vieglāk „bīdīt ģēlas” un saskaņot subsīdiju pārdali.
Acīmredzami ir iztrūkusi politiskā griba, lai šo valsts naudas izpumpēšanu apstādinātu. Kā citādi to vēl var skaidrot, ja vairākkārt jau pat paši mediji ir rakstījuši par iespējamām nelikumībām. Piemēram, neapmierinātību par Zemkopības ministrijas līdzekļu izlietojumu jau iepriekš vairākkārt paudusi Latvijas mednieku savienība.
Mediji arī iepriekš rakstījuši, ka jau 2010.gadā Dombrovska valdība izlēma 24,3 miljonu latus piešķirt Zemkopības ministrijai. Un tā savukārt izlēma izmaksāt uzkrāto subsīdiju parādu biodegvielas ražotājiem, no kuriem 11,5 miljonus latu ieplānoja iedalīt A.Lemberga „ģimenes uzņēmumam” Bio-Venta.
Arī kompromitējošie grozījumi Meža likumā (lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformējot par zemēm), ko Zemkopības ministrija bīdīja cauri, neraugoties uz vairāku desmitu pašvaldību un lauksaimnieku iebildumiem, iedziļinoties faktos, izskatās, ka varētu liecināt par šīs ministrijas darbošanos tikai vienas partijas interesēs.
Par šo visu ir ticis spriests un rakstīts, taču drīz vien piemirsts, un patvaļa turpinās. Nauda tiek šķērdēta, bet mazie lauksaimnieki iespiesti reģionu kambaros līdzīgi kā Emīla nedarbos nabago mājas uzraudze - ZM populistiski kārdina nabagus ar 17 sieriem, kas vēlāk nonāk uz pašas galda.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
