Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts aizsardzības koncepcija (VAK), kas tika apstiprināta 2016. gada 16. jūnijā, nosaka, ka valsts uzdevums ir veidot tādu valsts aizsardzības sistēmu, kas nodrošina Latvijas kā valsts pastāvēšanu, savlaicīgi atturot, novēršot un, ja nepieciešams, pārvarot jebkāda veida apdraudējumus Latvijas valsts suverenitātei un drošībai.

Esošie drošības vides apdraudējumi ir sarežģīti un pārsniedz tikai un vienīgi militāros izaicinājumus, jo skar tādas jomas kā informācijas vide, kibervide, pilsoniskās sabiedrības funkcionēšana, finanšu sektors un citas. Ārvalstu atbalstīti un mērķtiecīgi vadīti pasākumi nolūkā destabilizēt vai ietekmēt situāciju kādā valstī un sabiedrībā ir kļuvuši par mūsdienu realitāti - to pierāda atsevišķu valstu iejaukšanās citu valstu politiskajos procesos, izmantojot ietekmēšanas kampaņas, kiberuzbrukumus un citus nemilitārus līdzekļus. Hibrīdkarš[1] ir kļuvis par dažu valstu ārpolitikas turpinājumu, lai ar nemilitāriem līdzekļiem panāktu labvēlīgus nosacījumus savu nacionālo interešu aizstāvībai ārvalstīs.

Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīdapdraudējumu šķautnes. Latvijas valsts aizsardzībai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, noturībā pret ārējo ietekmi, kā arī spējā pretoties un pašatjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Šim nolūkam ir jāpielāgo valsts aizsardzības sistēma, lai tā balstītos iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā, kā arī visas sabiedrības atbildīgā attieksmē pret valsti un tās drošību.

Latvijā ir īpatnējā iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācij a, kura veidojusies vēsturiski ciešā Krievijas Federācijas informācijas vides, politikas, ekonomikas, enerģētikas un citu jomu ietekmē. Pēdējo gadu novērojumi un notikumi reģionā rāda, ka Krievijā valdošais nedemokrātiskais politiskais režīms ilgtermiņā nav ieinteresēts atbalstīt Latvijas suverenitāti, t.i., pieļaut Latvijas neatkarīgu ārpolitiku un iekšpolitiku. Notikumi Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā, kā arī Latvijas attīstības virzība, kas principu un vērtību ziņā atšķiras no Krievijas, ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka Krievija ir interesēta saglabāt ietekmi Latvijas iekšpolitiskajos procesos.

APRAKSTS

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas dažkārt tiek saukta arī par totālo aizsardzību[2], lai arī ir plašāks koncepts, ir neitrālu valstu izvēle, un tās mērķis ir nodrošināt valsts aizsardzību vienīgi ar pašu resursiem un līdzekļiem. Latvija kopš 2004. gada ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts, un Latvijas aizsardzība tiek nodrošināta, attīstot nacionālās spējas un piedaloties kolektīvajā aizsardzībā. NATO ir Latvijas drošības garants, un, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu valstī, tā nebūs pretrunā ar NATO kolektīvās aizsardzības mērķiem, plāniem un citām iniciatīvām reģionā. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma galvenokārt paredzēta Latvijas nacionālo atturēšanas spēju pilnveidošanai, kā arī noturības veidošanai pret iespējamajām krīzēm un bruņoto konfliktu satricinājumiem.

Šādas vai līdzīgas sistēmas darbojas arī citās pasaules valstīs, kā, piemēram, Somijā, Šveicē, Singapūrā un citviet, taču Latvija nevar akli pārņemt citu valstu pieredzi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē, jo Latvijai ir atšķirīga ģeopolitiskā situācija - Latvijā pastāv vēsturiski izveidojusies Krievijas ietekme iekšpolitikā un Latvija ir NATO dalībvalsts. Šie apstākļi paši par sevi izslēdz neitralitāti.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešanas sākotnējā posmā ir nepieciešams fokusēties uz šādām jomām:

militāro spēju attīstība un aizsardzības stratēģiju pilnveidošana;

sadarbības sekmēšana starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā;

valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās un sabiedrības izglītošana;

civilā aizsardzība;

psiholoģiskā aizsardzība[3];

stratēģiskā komunikācija[4];

tautsaimniecības noturība.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ietver arī citas jomas, kā bruņojuma tehnoloģiskais pārākums un inovācijas, enerģētikas sistēmas drošība, iedzīvotāju ienākumu drošība, politiskā līderība un citas, taču pašlaik sasniedzamajos mērķos tās neietilpst un netiek atsevišķi izdalītas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas sākotnējā posmā.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, radīt priekšnoteikumus krīzes situāciju pārvarēšanai valstī, kā arī nodrošināt valstij svarīgu funkciju - valdības darbs, enerģētikas apgāde, veselība, apgāde, starptautisko attiecību un aizsardzības spēju uzturēšana, iekšējā drošība, valsts ekonomika un infrastruktūra, psiholoģiskā noturība - darbību krīžu un citu satricinājumu laikā. Valstiski svarīgu funkciju darbību nodrošina plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmu izveidošana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, NVO un iedzīvotājiem.

Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā, kā arī izveidot ciešāku saikni starp Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un valsts pārvaldes institūcijām, lai mazinātu neuzticības plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, kā arī pašu iedzīvotāju vidū. Svarīga ir savstarpēja uzticība, kas palīdz veidot ciešākus kontaktus starp cilvēkiem dažādos līmeņos, kā arī partnerība starp privāto tiesību subjektiem un valsts pārvaldes institūcijām, lai uzticība balstītos personiskajās un līgumiskajās attiecībās.

TERMIŅI UN DETALIZĒTS JOMU APRAKSTS

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana valstī ir process ar uzdevumiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Provizoriski ieviešanas procesu var atspoguļot šādi:

Termiņš

Uzdevums

Īstermiņā

(2019.-2021. gads)

Militāro spēju attīstība un aizsardzības stratēģiju pilnveidošana (Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstība, pretošanās doktrīna, Zemessardzes (ZS) lomas palielināšana, rezerves karavīru apmācība, NBS spēju pilnveidošana, divējāda lietojuma infrastruktūras plānošana);

sadarbības sekmēšana starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā (vietējās ražošanas attīstība, dažu NBS atbalsta funkciju nodošana civilajam sektoram, sabiedrības pārstāvju apmācība);

valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolās un sabiedrības izglītošana (Valsts aizsardzības mācību ieviešana Latvijas skolās, semināri skolotājiem, skolēnu brīvā laika plānošana);

civilā aizsardzība (iedzīvotāju apmācība pildīt civilās aizsardzības funkcijas krīzes gadījumos un spēja pašatjaunoties pēc tiem; informācija, zināšanas un iemaņas par to, ko darīt krīzes vai militārā konflikta gadījumā);

psiholoģiskā aizsardzība (iedzīvotāju noturība pret apzinātu un neapzinātu ietekmi no ārpuses uz informācijas un publisko vidi, spēja saglabāt racionālu domāšanu un lēmumu pieņemšanu, kritiskās domāšanas veicināšana);

stratēģiskā komunikācija (valsts vienota komunikācija, lai stiprinātu pārliecību par valsts pastāvēšanas mērķi, attīstības virzienu, ārpolitiskajām izvēlēm);

tautsaimniecības noturība pret krīzēm (tautsaimniecības mobilizācija, tautsaimniecības preču rezerves krājumu veidošana, pasākumi ekonomisko krīžu seku mazināšanai un iedzīvotāju labklājības nosargāšanai, pamatfunkciju nodrošināšana tautsaimniecības pastāvēšanai krīzes laikā).

Konkrētu uzdevumu noteikšana valsts pārvaldes institūcijām visaptverošas

valsts aizsardzības kontekstā, visu valsts institūciju un citu pušu lomas un

vietas noteikšana valsts aizsardzībā.

Vidējā termiņā

(2021.-2024. gads)

Iepriekšējo uzdevumu turpinājums, kā arī lēmumu pieņemšanas un plānošanas sistēmas izveide valsts un pašvaldību līmenī.

Uzdevums - pašvaldību un nacionālajā līmenī izstrādāt lēmumu pieņemšanas mehānismu, kura ietvaros tiktos amatpersonas, privātpersonas, pašvaldību pārstāvji, NVO pārstāvji, uzņēmēji, eksperti un citas personas, lai koordinētu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas gatavību reaģēt uz iespējamām krīzēm vai satricinājumiem. Šīs darbības laikā tiktu pieņemti lēmumi par mācībām, dažādu sistēmu testēšanu, sagatavotības pārbaudi un citiem pasākumiem, kas koordinējošās grupas ieskatā varētu kļūt par Latvijas drošības vai konkrētu reģionu izaicinājumiem nākotnē. Šī procesa mērķis būtu ne tikai apsteidzoša rīcība, gatavojoties krīzēm, bet arī iesaistīto pušu

savstarpējas uzticības veidošana.

Ilgtermiņā

(pēc 2024. gada)

Iepriekšējo uzdevumu turpinājums un partnerības institūta[5] izveide ar Latvijas uzņēmējiem, NVO un citām valsts pārvaldes institūcijām.

Uzdevums - nodrošināt partnerības institūta izveidi Latvijā, kas satuvinātu valsts pārvaldes institūcijas, NBS un privātā sektora pārstāvjus nepieciešamībā sniegt pakalpojumus un kopīgi darboties valsts aizsardzības funkciju plānošanā un nodrošināšanā. Iesaistītajām pusēm jāparedz sava vieta valsts aizsardzības sistēmā, tām jāpilda noteikti uzdevumi un pienākumi.

Militāro spēju attīstība un aizsardzības stratēģiju pilnveidošana (Aizsardzības ministrija, NBS)

Latvijas militārā aizsardzība balstās NBS spējā nodrošināt Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību un suverenitāti ar militārajiem līdzekļiem bruņota konflikta gadījumā. Pašlaik NBS prioritārā ir Speciālo uzdevumu, militāro inženieru, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas, komandvadības, mehanizācijas, netiešā uguns atbalsta un citu spēju nodrošināšana. NBS vidējā termiņā un ilgtermiņā attīstāmās spējas ir aprakstītas NBS attīstības plānā, kā arī detalizētāk tiks minētas 2020. gada Valsts aizsardzības koncepcijā.

Aizsardzības stratēģija ir veids, kādā NBS veic Latvijas militāro aizsardzību. Aizsardzības stratēģiju pilnveidošana ir Aizsardzības ministrijas (AM) un NBS atbildība. Jau tagad norisinās darbs pie NBS personālsastāva palielināšanas un ZS lomas paaugstināšanas. Tiek veidotas jaunas ZS vienības un nodrošināts zemessargu personīgais ekipējums. Tāpat šī joma paredz arī Latvijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, valsts pārvaldes institūciju militārās aizsardzības plānus, piegāžu drošību, drošu komunikācijas tīklu uzturēšanu un citus uzdevumus.

Latvijas militārā aizsardzība tostarp balstās psiholoģiskā gatavībā pretoties okupācijas varai un savlaicīgi stiprināt vājākos pretošanās ķēdes posmus. Tā paredz visas valdības un sabiedrības iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotāj s zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā. Pretošanās metožu izmantošana NBS ir viens no valsts aizsardzības veidiem, jo pastāv risks krīzes vai militārā konflikta gadījumā zaudēt likumīgās varas kontroli pār daļu vai visu Latvijas teritoriju. Savlaicīga infrastruktūras izbūve, paredzot tās divējādu izmantojumu krīzes vai konflikta laikā, ir atbildīga pieeja, plānojot un izstrādājot valsts aizsardzības un pretošanās modeļus.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas militārā komponente ir neatņemama sistēmas daļa, jo spēj nodrošināt ne tikai valsts aizsardzību ar militāriem līdzekļiem, bet arī sniedz iespēju cilvēkiem iesaistīties valsts aizsardzības procesos. Profesionālo karavīru un ZS skaita palielināšana ir viena no 2016. gada VAK prioritātēm, kuru nepieciešams uzturēt nākotnē. Tāpat jāparedz citi mehānismi, kā Latvijas pilsoņi varētu iesaistīties valsts aizsardzības procesos.

Sadarbības sekmēšana starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā (visas valsts pārvaldes institūcijas)

Svarīga ir visu valsts pārvaldes institūciju savstarpējā sadarbība aizsardzības jautājumu koordinēšanā. Jau tagad Nacionālās drošības likuma 23. panta 2. punkts nosaka, ka ministrijas prognozē un plāno apdraudējumu novēršanu savās nozarēs. Tāpat VAK 31. punkts nosaka, ka valsts pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par apdraudējuma identificēšanu un pārvarēšanu katra savā nozarē.

Taču VAK uzdevumu izpildes pārskatīšanas procesā ir konstatēts, ka ne visām valsts pārvaldes institūcijām ir izstrādāti rīcības plāni apdraudējumu pārvarēšanai. Tas liecina par koordinējošu darbību nepieciešamību valsts pārvaldes institūcijās, iespējams, paredzot arī atsevišķu nacionāla līmeņa risku vadīšanas mehānismu izveidi.

Latvijas sabiedrībai jājūt aizsardzības nozares un NBS klātbūtne ne tikai publiskajā telpā un publiskajos pasākumos, bet arī formālajās attiecībās starp NBS un citām valsts pārvaldes institūcijām, privāto sektoru, NVO un citām iesaistītajām pusēm. Jānosaka atsevišķu NVO loma valsts aizsardzībā, un tās jāiesaista aizsardzības plānošanas procesā. Šādā līdzdalībā valsts pārvaldei jābūt proaktīvai, uzrunājot atsevišķas NVO.

Valsts pārvaldes institūcijām jāpiedāvā sabiedrības pašorganizēšanās modeļi, kas balstītos brīvprātībā un vēlmē iesaistīties krīzes un kara pārvarēšanas pasākumos nacionālā un pašvaldību līmenī. Tas paredz arī atsevišķu valsts pārvaldes institūciju iniciatīvu izstrādāt šādus modeļus. ZS klātesamība pašvaldības pasākumos un procesos varētu nodrošināt labāku civilmilitāro saikni starp aizsardzības nozari un vietējo pašvaldību iedzīvotājiem. Tādējādi ZS lielā mērā var veicināt uzticību konkrētiem zemessargiem, kā arī piedāvāt ZS iesaistes un atbalsta mehānismus pašvaldību līmenī.

Katru gadu izlases veidā jānodrošina aizsardzības mācību kurss dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem - sabiedrības domu līderiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO pārstāvjiem un citiem. Šāds kurss dažu nedēļu garumā veicinātu sabiedrības pārstāvju izpratni par valstī notiekošajiem procesiem aizsardzības nozarē un fokusētos uz tādām tēmām kā krīzes vadība, komunikācija, aizsardzības aktualitātes, drošība kibervidē, cilvēkdrošība un citiem jautājumiem.

Jāidentificē Latvijas NVO, kas būtu gatavas uzņemties lielāku lomu valsts aizsardzības stiprināšanā, pildot dažādas sabiedrībai svarīgas funkcijas. Valstij, izmantojot partnerību ar NVO, jānodrošina iedzīvotāju izglītošana un tādu iemaņu iegūšana kā, piemēram, pirmās palīdzības sniegšana, rīcība dabas katastrofu vai pilsētas civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbības laikā, sabiedriskās kārtības nodrošināšana atsevišķos rajonos un laika posmos saistībā ar iespējamo dabas katastrofu seku likvidēšanu, kā arī sabiedrības informēšana par rīcību krīzes gadījumos utt.[6]

Tikpat būtiska ir privātā sektora iesaiste valsts aizsardzības stiprināšanā un skaidri noteikti un abām pusēm saprotami sadarbības mehānismi. Jau 2016. gada Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju” tika uzsvērta tādas aizsardzības industrijas izveidošana un pastāvēšana, kas spēj sniegt praktisku ieguldījumu NBS noteikto miera, krīzes un kara laika uzdevumu risināšanā un mazina NBS piegāžu drošības riskus.

Apstiprinot 2017. gadā Saeimā grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā tika noteikts jauns likuma izņēmums tādu preču un pakalpojumu piegādei, ja no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un NBS spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Tādējādi tika sperts būtisks solis Latvijas aizsardzības industrijas potenciālās lomas stiprināšanā valsts aizsardzības kontekstā. Papildus tam, AM jānosaka aizsardzības industrijas stratēģiskie sadarbības partneri valsts aizsardzībai būtiskās jomās, tādējādi ne tikai stiprinot aizsardzības jomas preču un pakalpojumu piegāžu drošību, bet arī skaidri un nepārprotami attīstot Latvijas aizsardzības industrijas un valsts sadarbības mehānismu, tai skaitā nosakot aizsardzības industrijas pienākumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā.

Valstiskuma pamatu pasniegšana Latvijas skolas un sabiedrības izglītošana (Izglītības un zinātnes ministrija un citas valsts pārvaldes institūcijas)

Jau no sākumskolas jāveicina atbildīgās attieksmes veidošanos pret Latviju kā valsti, pret Latvijas iedzīvotājiem un valsts drošību. Tas paredz kritiskās domāšanas attīstību, kā arī darbu ar skolotājiem konkrēto kompetenču veicināšanai skolēnos. Valsts aizsardzības mācība Latvijas skolās ir pirmais solis tam, lai koordinēti un visaptveroši strādātu pie šādas atbildīgās attieksmes veidošanas.

Svarīgs apstāklis ir starp valsts pārvaldi un sabiedrību esošās plaisas mazināšana un uzticības veicināšana valsts pārvaldei. Lai to nodrošinātu, ir jāveic izglītojošais un skaidrojošais darbs dažādu nozaru pārstāvjiem, kurā, izmantojot tiešās komunikācijas līdzekļus (semināri, konferences, diskusijas) izglītības nozares pārstāvji, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, lielo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kā arī pašvaldības un citu valstij būtisko nozaru pārstāvji tiktu informēti par valsts aizsardzības jautājumiem, katras nozares vietu, lomu un atbildību visaptverošās aizsardzības kontekstā. Tāpat ir nepieciešams nodrošināt sadarbības formātus gan ar izglītības iestādēm, gan civilajām nozarēm, ar kuru palīdzību tiktu nodrošināta atgriezeniskā saite. Tādējādi par valsts aizsardzību un drošību atbildīgās institūcijas saņemtu sabiedrības iniciatīvas, vērtējumu un priekšlikumus par to, kā veidojama un attīstāma visaptverošā valsts aizsardzība kopumā.

Papildus tam nepieciešams izstrādāt atsevišķu koncepciju, kādā veidā visaptverošās valsts aizsardzības jautājums un valstiskums tiek integrēts augstākajā izglītībā, lai radītu studējošajos interesi un motivāciju apgūt zināšanas par visaptverošo valsts aizsardzību un iesaistīties tajā. Savukārt attiecībā uz zinātni nepieciešams izveidot pastāvīgu valsts pasūtījumu, lai dažādās pētniecības jomās sākot ar sociālajām zinātnēm un beidzot ar eksaktajām un inženierzinātnēm tiktu sagatavota platforma nacionālajām inovācijām valsts aizsardzībā.

Civilā aizsardzība (Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija un citas valsts pārvaldes institūcijas)

Viens no civilās aizsardzības mērķiem ir iedzīvotāju informētība, kā arī pašu iedzīvotāju zināšanas un iemaņas par to, ko darīt krīzes vai militārā konflikta laikā, lai sabiedrība būtu gatava funkcionēt krīzes apstākļos. Jāveicina cilvēku drošumspēja jeb pielāgošanas spēja mainīgiem apstākļiem.

Valsts institūcijām jāveic aptauja par riska apstākļiem sabiedrībā, lai noskaidrotu problēmas un pēc tam proaktīvi rīkotos, līdz tās tiktu atrisinātas. Tā, piemēram, aptauja par riskiem var noskaidrot cilvēku uzskatus par veselības nozari, pārtikas drošību, dzeramā ūdens pieejamību un citiem jautājumiem, kas skar iedzīvotāju personīgo drošību. Tāpat jāparedz un jāizmēģina konkrēta un koordinēta valsts pārvaldes institūciju rīcība krīzes gadījumos, piemēram: trauksmes izziņošana, radio darbības nodrošināšana un īsziņu izsūtīšana iedzīvotājiem.

Civilās aizsardzības priekšnoteikums ir savlaicīgi sagatavoties sabiedrības, civilās infrastruktūras un valsts svarīgu funkciju darbības nodrošināšanai krīzes un kara laikā. Tas paredz konkrēto amatu un profesiju grupu statusa nostiprināšanu normatīvajos aktos, lai nodrošinātu šādu personu nepārtrauktu pienākumu pildīšanu arī mobilizācijas laikā.

Ņemot vērā citu valstu praksi, kā arī militāro konfliktu raksturu, nepieciešams apsvērt iespēju būvēt publiskus patvērumus (bunkurus) sabiedriskajās vietās vai jaunceltnēs, lai savlaicīgi nodrošinātu spēju valsts iedzīvotājiem atrast un sasniegt drošas vietas. Tāpat jāizvērtē iespēja un nepieciešamība veikt citas darbības, kas ļautu savlaicīgi pielāgot publisko infrastruktūru krīzes situāciju pārvarēšanai.

Jāveicina apziņa, ka valsts pārvaldes institūcijām nav ekskluzīvu iespēju nodrošināt visu valsts iedzīvotāju aizsardzību krīzes vai kara pirmajās stundās vai pat dienās. Tas nozīmē valsts iedzīvotāju atbildību par sevi, savām ģimenēm un tuviniekiem sākotnējā krīzes vai kara posmā. Valsts atbildība ir piedāvāt sabiedrībai konkrētus pašorganizēšanās modeļus, lai iedzīvotāji zinātu un spētu rīkoties atbilstoši savai pārliecībai, taču iedzīvotāju galvenais uzdevums ir spēt pašorganizēties un pārvarēt atsevišķus krīzes vai kara posmus.

Ne mazāk svarīga ir brīvprātīga vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā, veicot civilās aizsardzības aktivitātes un pildot atsevišķas funkcijas. Jāizvērtē iespēja nodrošināt interesentiem brīvprātīgu iesaisti, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā brīvprātīgā ugunsdzēsēja statusā.

Psiholoģiskā aizsardzība (Valsts kanceleja, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un citas valsts pārvaldes institūcijas)

Nodrošinot Latvijas sabiedrības psiholoģisko aizsardzību, jādomā par Latvijas iedzīvotāju noturību pret negatīvām informācijas kampaņām un psiholoģiskajām operācijām pret valsti, vispārējo lietu stāvokli valstī, atsevišķiem notikumiem utt. Jāstiprina sabiedrības pārliecība par esošā dzīvesveida saglabāšanu un aizstāvēšanu. Liela nozīme ir informācijas videi un pasākumiem, izplatot Latvijā vienotu vēstījumu par valsts nākotni un kopīgiem mērķiem.

Psiholoģisko aizsardzību vairo vienota sabiedrība - tā spēj mazināt iekšējo konfliktu iespējamību valstī. Sabiedrība, kuru vieno piederība savai valstij, nevis konkrētai etniskajai grupai, spēj nepakļauties provokācijām un vairāk fokusēties visas valsts aizsardzībai, neļaujoties pretnostatījumam starp nacionalitātēm. Tautas garīgā vienotība var būt izšķirošs apstāklis, kas nosaka kara iznākumu un tautas gatavību stāties pretī izaicinājumiem.

Svarīga ir arī Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte, kas ir priekšnoteikums sabiedrības līdzdalībai valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos. Pilsoniskā aktivitāte nozīmē pilsoņu lielāku interesi par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī atbildības uzņemšanos dažādu procesu neveiksmīgas attīstības gadījumā.

Krīzes un kara laikā kļūst svarīga atsevišķu sabiedrisko institūciju, tādu kā baznīca, loma iedzīvotāju psiholoģiskajā noturībā pret grūtībām un izaicinājumiem un to pārvarēšanā. Ir jānosaka baznīcas loma, kā arī jānodrošina tās darbība krīzes un kara laikā, lai valsts iedzīvotāji turpinātu reliģiskos rituālus un rastu mierinājumu reliģijā, kuras loma kļūst izteikti nozīmīga cilvēkiem, kuri nonākuši emocionālās un fiziskās grūtībās.

Stratēģiskā komunikācija (Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra un ikvienas valsts pārvaldes institūcijas atbildība)

Mūsdienās būtiska ir valsts un ikvienas valsts pārvaldes institūcijas stratēģiskā komunikācija, kas vērsta uz valsts iedzīvotāju rīcības un lēmumu pieņemšanas vadību. Valsts komunikācijā ar sabiedrību jāveido stāsti un to interpretācija, kas ļautu iedzīvotājiem izveidot emocionālus priekšstatus par konkrēto tēmu. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā svarīga kļūst kompetencēs balstīta līderība. Svarīgi ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas informācijas kampaņā iesaistīt sabiedrības līderus, kas skaidrotu aizsardzības sistēmas nozīmi un nepieciešamību.

Valsts komunikācijā un publiskajos pasākumos jāstiprina nacionālās nepārtrauktības ideja, ka Latvija ir pastāvējusi un turpinās pastāvēt nākotnē. Nepārtrauktību, kā daļu no valsts aizsardzības, veido cilvēku ticība notiekošajiem procesiem, dalība publiskajos pasākumos, kultūras un vēstures tradīciju saglabāšana un to publiska vairošana. Nacionālo nepārtrauktību veido arī valsts komunikācija krīžu un iespējamās valsts varas zaudēšanas gadījumos. Gadījumā, ja Latvija zaudē suverenitāti ārvalstu ietekmes dēļ, būtiski ir saglabāt komunikācijas kanālus ar starptautisko kopienu un Latvijas teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, tādējādi vairojot pārliecību par valsts pastāvēšanas turpināšanos.

Ilgtermiņā jāveicina informācijas vides noturība pret citu valstu izplatītiem negatīviem vēstījumiem par Latviju. Jāvada viedokļu veidošanas process, kas balstās kritiskajā domāšanā un informācijas pieejamībā. Esošā pētnieciskā bāze[7] norāda uz Krievijas plašsaziņas līdzekļu lielo ietekmi uz atsevišķo iedzīvotāju viedokļu veidošanos Latvijā. Jāveicina Latvijas plašsaziņas līdzekļu, kā valstī svarīgākās informācijas platformas, standartu un kopējā līmeņa attīstība, lai nepieļautu nepatiesas un nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas maldina sabiedrību par notikumiem un procesiem Latvijā un ārvalstīs. Jāatbalsta sabiedrisko mediju darbība, uzlabojot to kvalitāti un spēju uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus, kā an zinātniskā žurnālistika valstī.

Tautsaimniecības noturība pret krīzēm (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija)

Latvijas iedzīvotāji rūpējas par savu ekonomisko un sociālo stāvokli, garantijām un nākotnes vīziju. Valsts tautsaimniecības satricinājumi varētu graut cilvēku pārliecību, ka Latvijā viņi var justies pasargāti un droši. Noturīgās tautsaimniecības mērķis ir nodrošināt valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbību krīžu un kara laikā.

Veicinot atbildīgu attieksmi pret valsts drošību, jāparedz nacionālo rezerves krājumu veidošana pirmās nepieciešamības precēm, lai nodrošinātu valsts pamatfunkciju darbību vismaz triju nedēļu laikā pēc krīzes iestāšanas. Tāpat jāizveido nepieciešamo preču saraksts, kuru izplatīt Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi varētu savlaicīgi sagatavot personīgos krājumus krīzes gadījumiem. Šādām personīgajām rezervēm vajadzētu nodrošināt iedzīvotāju iztiku vismaz vienas nedēļas garumā autonomā režīmā.

Iedzīvotāju finansiālo drošību veido darba devēju spēja nodrošināt uzņēmumu darbību arī krīzes un kara gadījumā. Latvijas uzņēmumiem jārūpējas par savu nodarbināto drošību krīzes un kara laikā, savukārt Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk par 250 cilvēkiem, jānodrošina uzņēmuma pamatfunkciju darbība krīzes un kara gadījumā, turpinot valsts ekonomikas funkcionēšanu, nepieciešamo preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. AM ir jāuzņemas vadošā loma darbā ar Latvijas lielajiem uzņēmumiem, lai informētu tos par nacionālās drošības aktualitātēm, kā arī kopīgi noteiktu uzņēmumu lomu un vietu valsts aizsardzībā.

Valsts tautsaimniecības noturība un stabilitāte ir priekšnoteikums tautsaimniecības darbībai arī krīzes un kara gadījumā. Pašlaik Latvijā nav izstrādāts rīcības plāns, ņemot vērā tautsaimniecības iespējas un atbildības sadalījumu starp privāto un publisko sektoru. Tādējādi būtu jānosaka atbildīgā valsts pārvaldes institūcija valstī, kā arī atbildības sadalījums privātajā sektorā, lai koordinēti vadītu tautsaimniecību krīzes un kara apstākļos.

REZULTĀTI

Īstenojot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā:

valsts pārvaldes institūcijām ir noteikti uzdevumi un loma valsts aizsardzības sistēmā savā atbildības jomā;

Latvijas pašvaldības, NVO, uzņēmumi, Latvijas iedzīvotāji un citas iesaistītās puses izprot savu vietu un lomu valsts aizsardzībā;

pastāv plānošanas un lēmumu pieņemšanas mehānismi nacionālajā un pašvaldību līmenī, lai savlaicīgi noteiktu un pārvarētu iespējamo krīzi noteiktā jomā;

ir izveidots partnerības institūts, kas paredz līgumtiesisku sadarbību starp valsts pārvaldes institūcijām, aizsardzības nozari, uzņēmējiem un NVO;

ir paredzēti mehānismi un ir sadalītas atbildības lomas, kā nodrošināt valsts pamatfunkciju nepārtrauktu darbību iespējamo krīžu un kara laikā;

Latvijas iedzīvotāji izjūt atbildību par savu valsti un atbildīgi izturas pret valsts aizsardzību, apzinoties savu lomu tajā, kā arī vēlās iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā;8

Latvijas sabiedrība ir noturīga pret psiholoģisko ietekmi un dezinformāciju publiskajā telpā, tā ir kritiski domājoša;

Latvijas sabiedrība spēj pašorganizēties, lai risinātu gan vietējā, gan valsts līmeņa problēmas, izmantojot valsts piedāvātas pašorganizēšanās iespējas un modeļus.

SECINĀJUMI

Reaģējot uz drošības vides izmaiņām, kā an ievērojot Latvijas apdraudējuma mainīgo raksturu, jāveido tāda valsts aizsardzības sistēma, kura ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, NVO, iedzīvotājus un citas personas.

Šāda visaptveroša pieeja valsts aizsardzībai spēj ilgtermiņā nodrošināt Latvijas iedzīvotāju atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, mazināt plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī novērst šķelšanos Latvijas iedzīvotāju vidū.

Visaptverošai valsts aizsardzības sistēmai ir potenciāls izveidoties par sistēmu, kas balstīta iesaistīto pušu uzticībā un partnerībā un vērsta uz ciešu to sadarbību, ļauj ot ilgtermiņā nodrošināt valsts pārvaldes institūciju un visu iedzīvotāju gatavību pārvarēt krīzes un apdraudējumus un stāties pretī valsts drošības izaicinājumiem.

PRIEKŠLIKUMI

Visām ministrijām, Valsts kancelejai, Pārresoru koordinācijas centram, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Darba devēju konfederācijai veikt izpēti par nepieciešamo rīcību un esošajiem problēmjautājumiem visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā savās atbildības jomās, balstoties uz šajā informatīvajā ziņojumā minēto sistēmas aprakstu. Veicot izpēti, ieteicams iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības loku publiskajās diskusijās vai citos darba konsultatīvajos formātos.

Šādi kvalitatīvi vērtējumi iespējami Latvijā veiktajās sabiedriskās domas aptaujās par valsts aizsardzības jautājumiem. Sākot ar 2019. gadu, aptaujā uzdotos jautājumus var papildināt ar jautājumiem, kas ļauj labāk novērtēt iedzīvotāju psiholoģisko attieksmi pret valsti, vērtībām, dzīves stilu utt.

Kā piemēru var minēt attēlā redzamo 2017. gadā SKDS uzdoto jautājumu par to, vai cilvēki ir domājuši par to, ko viņi darītu, ja Latvijā notiktu militārs iebrukums. Atbilde norāda uz aptaujas respondentu atbildīgu valsts aizsardzības vērtējumu.

"Domājot par bruņota iebrukuma iespēju Latvijā, cilvēki reaģē atšķirīgi - vieni tādam jau tagad gatavojas reāli, bet citi par tādu vispār nav domājuši. Kā tas ir ar Jums - vai Jūs esat domājis par to, ko darītu, ja Latvijā notiktu bruņots militārs iebrukums?"

Visām iesaistītajām pusēm nosūtīt savu izvērtējumu un rīcībpolitikas priekšlikumus Aizsardzības ministrijai līdz 2019. gada 1. augustam.

Valsts kancelejai, veicot izpēti par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu valstī, aicināt nevalstiskās organizācijas, sociālos partnerus un citus sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus savu kompetenču jomās.

Izstrādāt un ieviest aizsardzības mācības kursu dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem. Kursa pilotprojektu uzsākt 2019. gadā, paredzot tam nepieciešamos budžeta līdzekļus.

Aizsardzības ministrijai turpināt reģionālus seminārus skolotājiem, kā arī lekcijas Latvijas skolās “Kā mēs sargājam Latviju”.

Aizsardzības ministrijai uzsākt darbu ar Latvijas lielajiem uzņēmējiem, informējot viņus par nacionālās drošības aktualitātēm, kā arī kopīgi nosakot uzņēmēju vietu un lomu valsts aizsardzībā.

Aizsardzības ministrijai izvērst publiskās diskusijas par visaptverošu valsts aizsardzību un no tās izrietošajām tēmām 2019. gada rudenī.

Aizsardzības ministrijai izstrādāt 2020. gada Valsts aizsardzības koncepciju, ietverot tajā visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas pamatnostādnes, kā arī iestrādājot ministriju un citu institūciju secinājumus un priekšlikumus par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi Latvijā.

Aizsardzības ministrijai 2020. gada Valsts aizsardzības koncepcijā paredzēt uzdevumus valsts pārvaldes institūcijām to atbildību jomās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas kontekstā.


[1] Terminam nav vienotas definīcijas, bet kopumā tas attiecas uz vienas valsts noliedzamām, netiešām vai pat slēptām darbībām citas valsts darbības jomās, lai ietekmētu iekšpolitiskos procesus mērķa valstī. Bieži šādas darbības atbalstītas ar ietekmējamās puses apziņu par konvencionāla spēka izmantošanas iespēju pret to. Starp hibrīdapdraudējuma pasākumiem Latvijā ir izdalāmi šādi: provokācijas, informācijas operācijas un propaganda, psiholoģiskās operācijas, atbalsts noteiktām nevalstiskajām organizācijām (NVO), slepeno aģentu tīklu darbība un citi.

[2]  Totālā aizsardzība šī informatīvā ziņojuma ietvaros ir šaurāks jēdziens nekā visaptverošā valsts aizsardzības sistēma, jo tā paredz galveno aizsardzības funkciju nodrošināšanu tikai caur aizsardzības sektora iesaisti. Galvenokārt, tā paredz lielāku valsts bruņoto spēku atbildību un pilnvarojumu veikt dažādas aizsardzību stiprinošas darbības miera laikā. Totālā aizsardzība ir norāde uz to, ka valsts aizsardzība ir svarīgākais valsts pastāvēšanas aspekts, kas nodrošināms, bruņotajiem spēkiem aktīvāk iesaistoties valsts ikdienas funkciju nodrošināšanā. Savukārt visaptveroša valsts aizsardzības sistēma paredz ne tikai bruņoto spēku atbildību un pilnvarojumu nodrošināt svarīgu funkciju darbību, bet arī citu valsts pārvaldes institūciju, NVO, privātpersonu un citu pušu atbildību un iesaisti valsts aizsardzībā un aizsardzības plānošanā jau miera laikā.

[3] Psiholoģisko aizsardzību var definēt kā mērķtiecīgu un plānveidīgu pasākumu kopumu sabiedrības aizsardzībai pret iekšēju un ārēju apzinātu un neapzinātu negatīvu ietekmi un sabiedrības vēlmi aizsargāt valsts stiprināšanu.

[4]  Stratēģiskā komunikācija ir stratēģiska rīcība, kas vērsta uz valsts (vai konkrētas institūcijas) stratēģisko mērķu sasniegšanu un tiek interpretēta kontekstā ar tiem, kā arī, īstenojot ikvienu iniciatīvu, tiek mērķtiecīgi plānota un vadīta arī tās ietekme uz sabiedrību un konkrētu auditoriju.

[5]  Ar partnerības institūtu tiek saprastas formālās sadarbības attiecības starp valsts pārvaldes institūcijām, privātā sektora uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un citām pusēm. Tā, piemēram, viens no iespējamiem partnerības formātiem ir dažu bruņoto spēku nodrošinājuma funkciju nodošana privātā sektora uzņēmumiem vai valsts kapitālsabiedrībām.

[6] Kā piemēru var minēt iespējamo sadarbību ar biedrību “Latvijas Sarkanais krusts”, kas partnerībā ar Latvijas valsti sniegtu Latvijas iedzīvotājiem bezmaksas pirmās palīdzības kursus un informētu par citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar veselību un dzīvības glābšanu krīzes situācijās.

[7] Tādi pētījumi kā Latvijas ārpolitikas institūta 2017. gada pētījums “Psiholoģiskā aizsardzība Latvijā: ievainojamības un iespējas”, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra 2016. gada pētījums “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi”, kā arī citu autoru veiktie pētījumi vai publiskās aptaujas, piemēram, politologa Jāņa Ikstena pētījums par Krievijas mediju patēriņu un politisko attieksmi Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...