Informācijas pieprasījums: cik nodokļu maksātājiem izmaksā „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets” un kāpēc to neapmaksā pats Levits?
PIETIEK02.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atšķirībā no Triju Zvaigžņu ordeņa un citiem augstākajiem valsts apbalvojumiem, par kuriem vismaz formāli lemj Ordeņu kapituls, valsts prezidenta Egila Levita medaļa oficiāli skaitās vienkārši „reprezentācijas priekšmets”, kuru prezidents var izdāļāt pēc paša ieskatiem – arī alkoholiķim Artusam Kaimiņam un stāvvietu blēdim Jurim Pūcem. Kāds šāda „reprezentācijas priekšmeta” izsniegšanai ir likumīgais pamats, cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem un kāpēc tas netiek apmaksāts no E. Levitam ik mēnesi izsniedzamajiem reprezentācijas izdevumu līdzekļiem, tagad nāksies skaidrot Valsts prezidenta kancelejai, - Pietiek publicē oficiālu informācijas pieprasījumu, ko Lato Lapsa jau nosūtījis šai iestādei.
Jūsu iestādes un valsts prezidenta interneta lapā president.lv sadaļā par valsts prezidenta medaļu ir atrodams šāds lakonisks apraksts:
„Valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets MEDAĻA ir māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu Valsts prezidenta parakstu.
Valsts prezidenta medaļu pēc savas iniciatīvas piešķir un pasniedz Valsts prezidents fiziskai personai, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos.”
Nekāda cita informācija par šo priekšmetu Jūsu iestādes interneta mājas lapā nav atrodama.
Tā kā gatavoju grāmatu „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta darbība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas rīcības, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem, kas, iespējams, tiks izmantotas grāmatas sagatavošanā:
1) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – medaļu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
2) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas nepieciešamību un lietderīgumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
3) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma nolikumu vai līdzīgu dokumentu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas piešķiršanu. Atbildei pievienojiet attiecīgā nolikuma kopiju vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šāds dokuments nav ticis pieņemts.
4) kas, kad un ar kādiem nosacījumiem organizēja iepirkumu par medaļu izgatavošanu, kas uzvarēja šajā iepirkumā? Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentācijas kopijas un lietvedības dokumentu kopijas par medaļu pasūtīšanu un iegādi. Sniedziet izsmeļošu informāciju par visām izmaksām saistībā ar šo medaļu pasūtīšanu un izgatavošanu.
5) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes mājaslapā minēta „valsts prezidenta medaļa”, bet no publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka pašreizējais valsts prezidents Egils Levits ir pasniedzis medaļu, no kuras vizuālā noformējuma izriet, ka tā ir vienas konkrētas valsts prezidenta amatu ieņemošas personas medaļa? Kurš, kad, ar kādu pamatojumu apstiprināja tieši šādu medaļas vizuālo risinājumu?
6) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta medaļa?
7) no kādiem līdzekļiem ir finansēta valsts prezidenta medaļas pasūtīšana, izgatavošana un iegāde?
8) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta medaļu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām?
Jūsu iestādes un valsts prezidenta interneta lapā president.lv sadaļā par valsts prezidenta plaketi ir atrodams šāds lakonisks apraksts:
„Valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets PLAKETE ir māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu Valsts prezidenta parakstu.
Valsts prezidenta plaketi pēc savas iniciatīvas piešķir Valsts prezidents fiziskai vai juridiskai personai Valsts prezidenta vizīšu, apmeklējumu un tikšanos laikā, kā arī Valsts prezidentam uzņemot ārvalstu delegācijas vai atsevišķas personas.”
Nekāda cita informācija par šo priekšmetu Jūsu iestādes interneta mājas lapā nav atrodama.
Tā kā gatavoju grāmatu „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta darbība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas rīcības, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem, kas, iespējams, tiks izmantotas grāmatas sagatavošanā:
9) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – plaketi? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
10) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – plaketes nepieciešamību un lietderīgumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
11) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma nolikumu vai līdzīgu dokumentu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – plaketes piešķiršanu. Atbildei pievienojiet attiecīgā nolikuma kopiju vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šāds dokuments nav ticis pieņemts.
12) kas, kad un ar kādiem nosacījumiem organizēja iepirkumu par plakešu izgatavošanu, kas uzvarēja šajā iepirkumā? Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentācijas kopijas un lietvedības dokumentu kopijas par plakešu pasūtīšanu un iegādi. Sniedziet izsmeļošu informāciju par visām izmaksām saistībā ar šo plakešu pasūtīšanu un izgatavošanu.
13) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta plakete ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta plakete?
14) no kādiem līdzekļiem ir finansēta valsts prezidenta plaketes pasūtīšana, izgatavošana un iegāde?
15) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta plakete ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta plakešu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām?
16) tāpat nosūtiet man to personu sarakstu, kas ir vai tiks ielūgtas uz 18. novembra svinīgo pasākumu valsts prezidenta un/vai valsts prezidenta kancelejas vārdā. Sniedziet arī atbildi uz jautājumu – kas un pēc kādiem kritērijiem ir izvēlējies tieši šīs personas un apstiprinājis sarakstu tieši šādā redakcijā?
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
