Iesaki rakstu: 
Latviešiem pieder dabīgs monopols uz patriotismu. Pārējiem piederības apziņa mūsu valstij jāpierāda, un šim aktam nebūt nepietiek ar naturalizācijas procesa iziešanu, kas vismaz teorētiski nozīmē valsts valodas apgūšanu. Šādu vēstījumu, dzenot ķīli starp latviešiem un cittautiešiem, jau tradicionāli nes Nacionālās apvienības retorika, kuru jaunā līmenī pacēlusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Latvijas valsts dibinātāji un Satversmes tēvi Latviju redzējuši kā pilsonisku, etniski un lingvistiski nesadrumstalotu ne etnisku nāciju. To apliecina valsts pamatlikumā Latvijas tautai ne ekskluzīvi latviešiem uzticētā suverēnā vara. Satversmes otrā panta apstrīdēšana Saeimā ievēlētam politiķim nebūtu prāta darbs, un tas arī netiek darīts – vismaz tieši. Bet kopš stāšanās valsts otrajā augstākajā amatā Mūrniece cittautiešiem mērķētas norādes par viņu apšaubāmo piederību Latvijai pamanās iepīt katrā valsts dzimšanas dienai veltītajā svinīgajā uzrunā no Saeimas tribīnes. Izņēmums nebija arī aizvadītais 18.novembis.
Cittautiešus un latviešus viņa pretnostata, izmantojot, piemēram, statistiku. Mūrnieces runā tas skan šādi - „[..] palikuši tikai 62 procenti pamattautas”. Uzreiz gan tiek piebilsts, ka šādi dati mudina spert izlēmīgākus soļus saliedētākas nācijas izveidošanā. Un tas būtu panākams, likvidējot mazākumtautību skolas. Jau otrs pliķis cittautiešiem.
Nacionālās apvienības pārstāvei vajadzētu zināt, ka tikko nodibinātās brīvvalsts likums par nacionālo minoritāšu autonomiju apliecināja, ka visas tautas, kas Latvijā dzīvo, ir šīs zemes pirmsācēji un tikai izglītībā un kultūrā pastāv autonomija. Viss pārējais mums ir kopīgs. Atkāpes no šī principa, runājot par izglītības valodu mazākumtautību skolās, būtu šo principu nodevība.
Var, protams, atrunāties (un tas tiek darīts), ka Padomju Savienības okupācijas laiks dramatiski samazinājis latviešu skaitu valstī, kura dibināta latviešu kultūras un valodas saglabāšanai. Tomēr politiķe aizmirst - nepārtraukti atgādinot par piederību citai „pamattautā” neietilpstošai grupai, vēlme apgūt latviešu valodu un kļūt par patiesu Latvijas patriotu netiks veicināta.
Var atgādināt (un tas tiek darīts) par Krievijas agresīvās propagandas ietekmi uz iedzīvotāju prātiem un ar to censties attaisnot nepieciešamību likvidēt mazākumtautību skolas, jo, tikai latviešu skolā mācoties, cilvēks tapšot integrēts pareizi.
Tiesa, Krievijas televīziju kanālos Latvijai un tajā notiekošajam ap nepilsoņiem un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem atvēlēta īpaša vieta. Šķiet, nepaiet ne diena, kad kādā no kanāliem nebūtu Latvijas cittautiešu smago ikdienu dramatizējošs sižets.
Taču. Pirms dažiem gadiem Tartu Universitātes psihologu veiktā pētījumā tika secināts, ka Baltijas valstīs vismazākā etniskā distance ir starp latviešiem un Latvijas krievvalodīgajiem. Mēs esam vistolerantākie, ja salīdzina ar Lietuvas lietuviešiem un poļiem vai Igaunijas igauņiem un krieviem.
Varbūt tieši tādēļ Kremļa propagandas mašinērija velta tika daudz laika un enerģijas Latvijas tautas šķelšanai, jo to neapmierina mierīga dažādu tautu līdzāspastāvēšana? Bet patriotisma monopoltiesību apreibinātā Mūrniece, turpinot dalīt Latvijas tautu "mūsējos" un "nemūsējos", lej ūdeni uz pašas nīstās Krievijas propagandas dzirnavām?
Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki reiz atzinuši, ka latviešiem raksturīgā apdraudētības sajūta ir viens no galvenajiem etnisko attiecību saspīlējuma un neiecietības avotiem.
Apdraudētības sajūtu pastiprina psiholoģiskā nedrošība, zems pašvērtējums un kopš Padomju Savienības laikiem saglabājies pašapziņas trūkums, kas traucē kontaktēties ar citu tautību pārstāvjiem, iepazīt tos.
Tādēļ var pieņemt, ka pašu latviešu radītais informācijas un pozitīvās pieredzes trūkums, vēlme saliedēt sabiedrību ar juridiskiem ne kultūras un savstarpēja dialoga instrumentiem, rada pateicīgu augsni naida runai Mūrnieces retorikā un dzirdīgas ausis Krievijas propagandai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
