Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc divu mēnešu pauzes atgriežos pie Ikšķiles dambja atjaunošanas stāsta. Pa šo laiku būs aiztecējis diezgan daudz Daugavas ūdens, un atkal šis tas sastrādāts pie dambja "atjaunošanas-sacūkošanas".

Jāsāk ar pozitīvo - ir izbūvēts apgaismojums, kas gan apgaismo dambi arī pa dienu (vismaz posmā no "Zaļajām salām" līdz Saulkalnei). Ir aizvākti būvgruži, akmeņi gan pa apgaismes trasi ir palikuši un laikam arī paliks, bet par to lai lauza galvu tie, kuri vasarā pļaus zāli.

Nogāzes betonēšana, izskatās, ir pabeigta. Jaunais betona klājums visos posmos un visās plaknēs ir sanācis diezgan dabisks, tas kopē Daugavas viļņošanos. Pievienotajos foto, cik nu tur ir labi saskatāms, ir redzama betona kārtas viļņveidīgā līnija un biezuma atšķirība vienam segmentam 2-3 m robežās. Betonētāji ir aizķēpājuši ciet pašu radītos defektus, tādējādi padarot nedaudz raibāku vienmuļi pelēko klājumu.

Dažviet (Ikšķiles sūkņu stacijas rajonā) notiek betona "kupru" frēzēšana, tas laikam ir ekonomiski izdevīgāks risinājums, nekā uzreiz ieklāt līdzenu betona slāni. Nofrēzētie betona putekļi, iespējams, ar nokrišņiem tiek ieskaloti Daugavā (skat.foto).

Veidņu vietu - deformācijas šuvju aizdare/aizķēpājums ar hermētiķi izskatās ļoti šaubīgi, tas nerada pārliecību par aizdares kalpošanas ilgmūžību. Šuves ir nesamērīgi platas, hermētiķa slānis ir ļoti plāns, tas savstarpēji savieno nevienāda augstuma segmentus. Starp blīvējuma "šņori" un hermētiķa kārtiņu ir liela gaisa sprauga. Estētisko pusi nav lietderīgi apspriest.

Jāteic, ka biedrs Griķītis no Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem (ZMNĪ), kurš Pietiek ir sniedzis savus skaidrojumus par iepriekšējā publikācijā minētajiem faktiem (skat. skaidrojumus publikācijas beigās – red. piez.) ir melis vai arī nepārzina projektu un nezina, kas notika vai notiek uz dambja, jo pretēji viņa sniegtajai atbildei esmu fiksējis faktu, ka betonētāji vismaz "darbu" nobeiguma etapā ir izmantojuši arī betona dziļumvibratoru (skat.foto).

No Saulkalnes dambja gala līdz sūkņu stacijai nedēļā pirms 18.novembra, ir uzsākta asfalta seguma nolaušana un šķembu slāņa norakšana. Vai tā ir saprātīga rīcība, neņemos spriest, bet ļoti šaubos, ka asfalta segums tiks atjaunots, līdz izveidosies sniega sega.

Vecais asfalta segums vismaz spēja aizsargāt dambi no nokrišņu nelabvēlīgās iedarbības. Pašlaik viss, kas nāk no augšas, tiešā trāpījumā iesūcas atsegtajā dambja virsmā. Cerams, ka asfalta seguma nodīrāšana tālāk neturpināsies vismaz līdz pavasarim, jo ekskavators, kas bija sastopams 18.11., šodien tur nav ieraugāms.

Ja kādam no ZMNĪ šķiet, ka manis izklāstītais atkal šķiet nepatiess apmelojums, šīs iestādes saimnieciskajai attieksmei pret savu (mūsu visu) īpašumu un izvēlētā būvnieka augsto profesionalitāti, tad laipni lūgti patstāvīgi pārliecināties par betonēšanas darbu kvalitāti un atbilstību vai neatbilstību projektam.

Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu skaidrojumi

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (turpmāk - ZMNĪ), ir iepazinusies un izskatījusi 2017. gada 26. septembrī portālā Pietiek publicēto informāciju, par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanu:

1. Būvniecības darbi objektā "Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles 1. poldera aizsargdambja (pik. 00/00 - 36/42) atjaunošana"' ir uzsākti 2017. gada 10. jūlijā un tiek veikti atbilstoši būvprojektam, Latvijas būvnormatīvu un Ikšķiles novada būvvaldes izsniegtajā būvatļaujā noteiktajām prasībām.

2. Par būvdarbu kvalitāti spriest iespējams vien iepazīstoties ar būvprojektu un tajā sniegtajiem tehniskajiem risinājumiem. Būvdarbu kvalitātes nodrošināšanai būvē tiek veikta būvuzraudzība atbilstoši apstiprinātam būvuzraudzības plānam un autoruzraudzība. Būvobjektā regulāri katru nedēļu tiek rīkotas tehniskās sanāksmes, kurās piedalās visi būvprojektā īstenošanā iesaistītie dalībnieki.

3. Pastāvošā aizsargdambja betona virsmas attīrīšana tika veikta ar 400 bar augstu ūdens spiediena strūklu, saskaņā ar izstrādāto un saskaņoto būvprojektu. Pēc betona virsmas attīrīšanas tika veikti atraušanas testi, lai pārliecinātos par betona attīrīšanas kvalitāti.

4. Betonēšanas darbi norisinājās saskaņā ar būvprojektā un LVS EN 13670:2012 8.4 nodaļā noteiktajām prasībām. Betona sablīvēšanai tika izmantotas vibrolatas, kā to paredz betonēšanas darbu tehnoloģija. Sakarā ar to ka, iestrādājamā betona biezums nepārsniedz 30 cm, būvnormatīvs neparedz vibrēšanu ar dziļumvibratoru. Nelielie izskalojumi, kuri radušies uz dažām plātnēm spēcīgu lietusgāžu rezultātā, ir apstrādāti ar speciālu polimērcementa pārklājumu, kas nodrošinās pilnīgu betona plāksnes aizsardzību un tās ilgmūžību.

5. Deformāciju šuvēm atbilstoši būvprojektam, tiek izmantotas putupolistirola plātnes 20 mm biezumā ar spiedes pretestību 100 kPa (Tenapors EPS 100). Deformācijas šuvē tiek izmantota profilgumija, kas ir stīgas veidā ekstrudēta atdure, tā izgatavota no putupolietilēna, un izmantojama temperatūras robežās no -50 C līdz +95 C. Papildus virspusē tiek iestrādāts hermētiķis, lai nodrošinātu šuves ilgmūžību un aizsargātu to no atmosfēras iedarbības. Putupolistirola atliekas būvlaukumā ir savāktas.

6. ZMNĪ dara zināmu, ka Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana sniegs būtisku uzlabojumu ne vien Ikšķiles iedzīvotāju aizsardzībai pret iespējamiem plūdu riskiem, bet arī nodrošinās apjomīgus dambja labiekārtošanas darbus, kuru ietvaros tiks veikta pilnīga Ikšķiles dambja seguma atjaunošana, izbūvētas jaunas uzbrauktuves, atjaunotas esošas kāpnes, kā arī notiks jaunu kāpņu izbūve un tiks nodrošināta vides pieejamība. Tāpat visa dambja garumā tiks veikta apgaismojuma izbūve un soliņu uzstādīšana. Projekta ietvaros paredzēta arī riteņu novietnes izveide un laivu stiprināšanas cilpu uzstādīšana. Visus minētos darbus pabeigt un objektu nodot ekspluatācijā plānots 2018. gada jūnijā.

7. Ir atbalstāma Ikšķiles iedzīvotāju interese par notiekošo būvobjekta. ZMNĪ kā būvdarbu pasūtītājs regulāri sniedz informāciju sabiedrībai par Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas projektu publiskajos medijos un internētā. Ja Ikšķiles iedzīvotājiem ir vēlēšanās saņemt tehniski precīzus skaidrojumus, vai atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, tad ZMNĪ ir gatava organizēt tikšanos, uz kuru iepriekš jāpiesakās, rakstot uz ZMNĪ oficiālo e-pastu: [email protected]. Uz tikšanos tiks aicināti ari būvniecības dalībnieki.

Ar cieņu ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks, Projekta vadītājs E. Griķītis

Foto

301 Moved Permanently

301 Moved Permanently


cloudflare

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...