Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar katru gadu vairāk kļūst redzams, cik ļoti atšķirīga ir Baltijas valstu attieksme pret savu aizsardzību. Lietuva ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu, tādējādi izvēloties visefektīvāko un pārbaudītāko metodi valsts aizsardzībā. Lietuva iet Šveices, Izraēlas un citu „totālās aizsardzības” koncepta sekotāju pēdās un nenoliedzami tuvāko gadu laikā sasniegs ļoti augstu savas valsts aizsardzības līmeni.

Tas padarīs Lietuvas okupēšanu ārkārtīgi dārgu. Patiesībā pēc dažiem gadiem visticamāk izveidosies situācija, ka Krievijai ar apmēram 300 tūkstošiem karavīru, kas tai būtu pieejami Baltijas valstu okupācijai, varētu nepietikt okupācijas varas noturēšanai vienā pašā Lietuvā.

Latvija pat ar acu kaktiņu neapspriež šāda modeļa pārņemšanu, jo mums tas esot par dārgu. (Taisnība, tas ir dārgāks modelis nekā profesionālā armija.) Latvija ignorē arī to, ka mūsu valsts unikālajā situācijā ar daudzajiem nelatviešiem profesionālajai armijai varētu būt arī vēl svarīga papildu funkcija – integrācija (valodas, vēstures, kultūras apmācība).

Igaunijā aizsardzības politikas stūrakmens ir profesionālā armija un 25 000 lielā zemessardze. Citiem vārdiem sakot, Igaunijai ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir trīs reizes lielāka zemessardze nekā Latvijai. Un tai ir patstāvīga loma valsts aizsardzībā. Atšķirībā no Latvijas, kur zemessardze teorētiski ir paredzēta kaujas atbalsta funkciju veikšanai, lai palīdzētu regulārajai armijai, bet nav nedz apbruņota, nedz apmācīta patstāvīgu uzdevumu pildīšanai ienaidnieka aizmugurē. Par zemessardzi jau rakstīju šeit -  “Kāda aizsardzība Latvijai ir vajadzīga”.

Citiem vārdiem sakot – starp Baltijas valstīm Latvija ir ķēdes vājais posms gan finansējuma, gan esošā bruņojuma un organizācijas, gan arī intelekta ziņā. (Nespēja būtiski palielināt zemessardzi pat šajos patriotisma uzplūdu gados pēc Krimas notikumiem ir intelekta un komunikācijas, nevis naudas problēma.)

Savukārt, ko nozīmē būt vājākajam posmam militārā jomā, šķiet, ir skaidrs katram. Protams, ja pretinieks uzbruks, tad tieši vājākajā vietā.

Bet it kā ar to visu vēl nepietiktu, 18. novembrī The Washington Post publicē rakstu par Baltijas drošību (šeit). No raksta bez visām nosauktajām problēmām izriet vēl arī tas, ka Latvijas Aizsardzības ministriju vada varonīgi, patriotiski, savu zemi mīloši idioti.

Šajā rakstā Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons faktiski ar lepnumu stāsta, ka viņš kopā ar 20 citiem kolēģiem kopš vasaras jau kā brīvprātīgais trenējas (acīmredzot, zemessardzes ietvaros), lai varētu aizsargāt ministrijas ēku. “Mums būs ieroči ministrijā, un mēs būsim gatavi sevi aizstāvēt”, – tā apgalvo augstākais ierēdnis Aizsardzības ministrijā. Cilvēks, kurš pats nepieņem stratēģiskos lēmumus par valsts aizsardzību, bet kuram ir visaugstākā līmeņa pielaides. Cilvēks, kurš ir informēts par pilnīgi visu un praktiski realizē ministrijas vadību.

Padomāsim sekundi, ko šis cilvēks ir domājis, sakot, ka viņš kara gadījumā kopā ar citiem deviņpadsmit brīvprātīgajiem sargās Aizsardzības ministriju.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un Aizsardzības ministrija kara gadījumā nebūs evakuējusies uz drošiem, slepeniem komandcentriem un arī kara gadījumā viņš turpinās strādāt no sava kabineta. Līdz tam brīdim, kad lejā pie durvīm sāks dauzīties ienaidnieks. Un tad viņš kopā ar kolēģiem dosies varonīgā cīņā ar šiem ienaidniekiem un cīnīsies līdz pēdējai patronai.

Iespējams, viņš domā, ka valdība un štābi būs drošībā, bet viņu – valsts sekretāru – nez kāpēc būs atstājuši vienu ministrijas ēkā Valdemāra ielā un viņam nekas cits neatliks kā atšaudīties un glābt savu ādu.

Iespējams, viņš domā, ka kara gadījumā Aizsardzība ministrija vairs vispār nav vajadzīga, būs pārtraukusi savu darbību. Tāpēc arī viņam kā šīs ministrijas administratīvajam vadītājam nekas nebūs vairs jādara. Viņš nebūs kopā ar valdību, un viņš varēs būt noderīgs vairs tikai kā vienkāršs zemessargs.

Pirms rakstīt šo rakstu, es vairākas dienas apsvēru – varbūt Garisona kungs tikai izliekas par idiotu? Varbūt šie teksti ir kaut kāda dezinformācijas kampaņa ar mērķi kādu apmuļķot? Taču man neizdevās izdomāt nevienu versiju, kā šāda intervija varētu dot labumu arī kā dezinformācija.

Nu, piemēram, krievu armija zina, ka augsti mūsu Aizsardzības ministrijas ierēdņi ar gadiem krātām zināšanām un būdami visās detaļās informēti par Latvijas aizsardzību, ir iebarikādējušies ministrijas ēkā un tāpēc sūta to ieņemt kādu īpašu GRU specvienību. Tā ierodas ar visiem jaunākajiem neiroparalītisko gāzu krājumiem, lai sagādātu pārsteigumu Garisona kungam un viņa gāzmaskai.

Sāks tūlīt svēpēt ārā, lai aizvestu Garisona kungu garākai sarunai, bet tur, izrādās, viņiem pretī patiesībā ir Alfa un Omega, un jūras roņi, un reindžeri, un visādi citādi labie spēki un satriec šos lupatu lēveros. Nu, ja tā jāsaprot šī intervija, arī tad Garisons ir un paliek idiots, kurš pat aptuveni nesaprot problēmu mērogu.

Lai nu kā, mērķtiecīgas komunikācijas trūkuma apstākļos tās aprautās frāzes, kas šur tur parādās no mūsu Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku vadības, drošības sajūtu nerada. Es ļoti ceru, ka tas mainīsies.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...