Iesaki rakstu: 
Sekoju līdzi eiro ieviešanas polemikai, uzdodu šo jautājumu vai ikvienam, ar ko sanāk parunāt: „Kāda ir jūsu nostāja par eiro ieviešanu, esat par vai pret?” Respondentus neviļus esmu sadalījis četrās daļās.
Par eiro: tie, kas, ieviešot eiro, brauks ar lieliem, baltiem kuģiem, un otri ticīgie, kas klaji tic premjeram Dombrovskim, - viņš taču mūs no krīzes izveda.
Pret eiro: viena daļa, kas netic premjeram Dombrovskim un principā ir pret visu, ko nolēmusi valdība. Otra daļa pret ir tie, kas spēj argumentēt, kāpēc un ko mēs zaudēsim vai neiegūsim, ieviešot eiro.
Abām pusēm sarunas gaitā uzdodu vienu un to pašu jautājumu. Ko mēs zaudēsim (nevis iegūsim), ieviešot eiro? Tās abas daļas, kas ir par, neviļus samulst, izdzirdot šo jautājumu.
Tie, kas ar lielajiem, baltajiem kuģiem taisās braukt, konsekventi nepieļauj domu, ka varētu būt kādas negatīvas sekas, tie, kas klaji tic Dombrovskim, arī neko nespēj pateikt, jo Dombrovskis par šādu jautājumu publiski neko nav izteicies.
Tie, kas ir pret eiro ieviešanu, izdzirdot jautājumu par zaudējumiem, spēj sarunāt visdažādākās lietas, sākot no suverenitātes, turpinot ar banku procentu likmēm (kam es arī personīgi pilnībā piekrītu) un daudzām citām lietām.
Šoreiz aplūkošu eiro ieviešanas jautājumu nevis no ieguvumu – zaudējumu skatu punkta, bet gan, izejot no malā stāvētāja aspekta.
Valdība konsekventi, ignorējot aptauju rezultātus un uzdotos jautājumus, turpina ceļu uz eiro. Viņi zina un ir pārliecināti, ka nepaies ne pusgads, kad aptauju rādījumi būs viņiem labvēlīgi. Nepārtraukti runājot vienu un to pašu, bez izvērstas analīzes un solot (nu kā var nesolīt), neilgā laika periodā tie, kas ir pret, norims.
No valdības puses tiek piešķirti līdzekļi eiro ieviešanas propagandai. Vai ir dzirdēts, ka kāds piešķirtu līdzekļus lata saglabāšanas propagandai vai eiro ieviešanas seku analīzei – nē. Jo analizējot tiktu atklāti un publiski pasniegti arī negatīvie aspekti. To pieļaut nedrīkst. Pūļa cilvēkam, lai viņu noskaņotu par kaut ko, nedrīkst ļaut šaubīties, visu laiku ‘’jāborē’’ tikai viens un tas pats – eiro ir liels, balts kuģis, kur visādus labumus var iegūt.
Šo jautājumu par eiro ieviešanu esmu uzdevis vairākiem ar finansēm saistītiem cilvēkiem. Lielākā daļa, tai skaitā pieci no sešiem (sarunas gaitā tika uzdots jautājums par eiro ieviešanu) banku augstskolas pasniedzējiem, ir skeptiski pret eiro ieviešanu. Tie ir cilvēki, kuri uz eiro ieviešanu raugās kā pasniedzēji, cilvēki ar akadēmisko izglītību. Viņi savā vērtējumā neiejauc politiku, bet gan izvērtē situāciju kā finansisti.
Īpaši neticu finanšu ministra Vilka kunga izteikumam, ka eiro ieviešanas lietderību noteiks speciālisti. Pēc kādiem kritērijiem tiks atlasīti speciālisti? Nauda taču ir piešķirta eiro IEVIEŠANAI, nevis eiro ieviešanas lietderības izvērtēšanai. Līdz ar to, lai nepārkāptu finansējuma noteikumus, tiks izvēlēti arī eksperti?
Visa šī jezga ap eiro ieviešanu ir totāli politizēta. Argumenti par ir lielu, baltu kuģu izskatā. Ja ir pret argumenti ar skaidrojumu (bez aprēķiniem, jo tam ir nepieciešami līdzekļi), tie netiek no eiro ieviesēju puses pieminēti, nerunājot nemaz par argumentāciju vai polemiku. Bet naudu finansējumam par eiro jautājumiem piešķir tie, kas ir par eiro ieviešanu.
Man ir priekšlikums valdībai - piešķirt līdzekļus ne tikai eiro IEVIEŠANAS skaidrošanai (simtiem tūkstošu latu), bet arī eiro ieviešanas seku analīzei. Līdzekļus piešķirt augstskolām (piedāvāju trijām - Banku augstskolai, Latvijas Universitātei, Rīgas Ekonomikas augstskolai), kurās sagatavo finansistus. Lai augstskolas sagatavo seminārus un konferences par eiro ieviešanas izvērtējumu (nevis par eiro ieviešanu).
Katra augstskola, kurai ir piešķirti līdzekļi, lai dod izvērtējumu par un pret. Ja pasniedzējiem, kas iesaistīti šai projektā, būs finansējums, būs arī reāls rezultāts. Studenti arī iesaistīsies ar prieku, jo varēs mācību procesā sniegt „taustāmu” labumu. Ja finanšu ministrija piesaistīs ekspertus no „malas”, tas būs politiski angažēts lēmums, jo, ja gadījumā kāds no pieaicinātajiem (neatkarīgajiem) ekspertiem dos pasūtītājam (valdībai) nelabvēlīgu lēmumu, nākamo reizi uz pasūtījumu cerības samazinās.
Zinot mūsu valsts birokrātisko pieeju līdzekļu sadalē, prognozēju, ja gadījumā mans priekšlikums tiks uzklausīts, izrādīsies, ka, kamēr Finanšu ministrija pieņems lēmumu finansēt un Izglītības ministrija pieņems lēmumu šos līdzekļus akumulēt un izstrādāt normatīvos aktus līdzekļu sadalē, eiro jau būs ieviests.
Tik tiešām ar lielu prieku izlasītu NEATKARĪGA eksperta vai ekspertu grupas analīzi par eiro ieviešanas aspektiem un prognozēm, nevis politizētu un pasūtītu vērtējumu par tēmu - eiro (obligātā) ieviešana.
Pašam bija doma sagatavot tabulu, kurā atspoguļot iespējamos plusus un mīnusus, un tos izvērtēt un izanalizēt. Iesāku. Sapratu, ka tas nav vienas dienas darbs vienam cilvēkam. Tas ir kolektīvs darbs ilgākam laika periodam, kur jāapvieno gan tie, kas ir par, gan tie, kas ir pret, lai būtu izvērsts un pamatots vērtējums.
Šo rakstu nosūtu arī finanšu ministram Vilka kungam un izglītības ministram Ķīļa kungam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
