Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šomēnes aprit trīs gadi, kopš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatā tika iecelta Ieva Jaunzeme. Par godu šim notikumam jāatgādina, kas ir Ieva Jaunzeme, kas zināms par viņas darba rezultātiem un kāpēc politiķiem ir nepieciešama tik nekompetenta ierēdne tik svarīgā amatā.

Kas vispār ir Ieva Jaunzeme? Par I.Jaunzemes kundzes agrākajiem gadiem ir zināms ļoti maz. Oficiālajā biogrāfijā lasāms tikai tas, ko viņa ir vēlējusies, lai citi zina. Protams, arī I.Jaunzemei nav patīkami atcerēties, teiksim, komjaunietes gaitas jaunībā vai studiju biedru baumas par pleķiem iegūtajā izglītībā. Tomēr arī oficiālā I.Jaunzemes biogrāfija sniedz krāšņu ieskatu uz tipiska Latvijas ierēdņa veidošanās gaitu.

Savu nodokļu maksātāju naudas saņēmējas karjeru I.Jaunzeme sāka uzreiz pēc universitātes pabeigšanas 1993.gadā, iestājoties darbā Labklājības ministrijā. Tur viņa noturējās tikai pāris mēnešus, pārceļoties uz darbu Saeimā par vienas komisijas vadītājas palīdzi. Tomēr arī tur I.Jaunzemei izdevās noturēties tikai dažus mēnešus, pēc kuriem viņa atgriezās Labklājības ministrijā, un šoreiz viņu paturēja darbā veselus sešus gadus, kuru laikā viņa uzkalpojās līdz departamenta vadītājas amatam.

2000.gadā paralēli veiksmīgi uzsāktajai kopdzīvei ar pašreizējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadošo darbinieku, neviennozīmīgu reputāciju nopelnījušo Gvido Romeiko I.Jaunzemes karjerā notika pirmais nozīmīgais lēciens, nokļūstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores amatā, kur par spīti biedru pastāvīgajai kurnēšanai par ģenerāldirektores zināšanu trūkumu I.Jaunzeme spēja noturēties amatā visus četrus gadus.

2004.gadā LDDK biedri vienojās, ka viņu intereses labāk aizstāvēs kāds spējīgāks pārstāvis, tādēļ I.Jaunzeme atgriezās ērtajā valsts ierēdņa maizē, šoreiz Ekonomikas ministrijā (EM) un daudz nozīmīgākā - valsts sekretāra vietnieces amatā. Jāpiebilst, ka viņas tiešā priekšnieka, EM valsts sekretāra amatu toreiz ieņēma nu jau universālā kareivja/korķa visām pudelēm nosaukumu nopelnījušais Kaspars Gerhards (šobrīd Nacionālā apvienība).

Tomēr K.Gerhards ilgi neizturēja I.Jaunzemi, tādēļ viņai Ekonomikas ministrijā tika atrasta jauna - specializētā atašeja vieta. Interesanti, ka pati I.Jaunzeme savā biogrāfijā labprātāk izmanto pašizdomātu sava toreizējā amata nosaukumu - "Eiropas Savienības pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā padomniece". Tomēr nav vajadzīgs pat apjautāties toreizējiem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem par patieso I.Jaunzemes amata aprakstu, pietiek palūkoties viņas valsts amatpersonas deklarācijā, kur sameloties nav tik izdevīgi, un tur skaidri redzams īstais I.Jaunzemes amata nosaukums.

Bet I.Jaunzemei vienmēr bijis raksturīgs stāstīt puspatiesības, lai izskatītos labāk, nekā ir patiesībā. To redzēsim arī turpmākajā viņas karjerā. Tikmēr attiecīgajā dzīves posmā interesantākais fakts ir tas, ka I.Jaunzemes priekšnieks Ekonomikas ministrijā abus gadus (no 2004. līdz 2006.), kuros I.Jaunzeme ieņēma atašejienes amatu, bija neviens cits kā pašreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš (toreiz Jaunais laiks, šobrīd Jaunā Vienotība).

Pēc pašas cildinātās, bet īstenībā pelēcīgās karjeras Ekonomikas ministrijā I.Jaunzeme atkal saņēma likteņa (un dažu palīgu) atspērienu, 2006.gadā kļūstot par Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju. Kaut arī šajā amatā atkārtojās tādi pati ļauno mēļu trīšana, kas seko I.Jaunzemei visos amatos, par priekšsēdētājas pašvako intelektuālo līmeni, politiskajā telpā tajā gadā dominēja Tautas partija un politiskie konformisti TB/LNNK (kuri vēlāk apvienojās ar Visu Latvijai, izveidojot Nacionālo apvienību), kuriem bija izdevīgi tieši tādi ierēdņi, kas nelika šķēršļus valsts kā biznesa vadīšanai.

Pavadīt sešus gadus Konkurences padomes priekšsēdētāja amatā un neizdarīt nevienu vērā ņemamu lietu ir grūti, bet I.Jaunzeme tika ar šo uzdevumu galā. Un, kaut arī I.Jaunzemei nācās 2012.gadā šo amatu  atstāt, līdz arvien lielāku Jaunā laika/Vienotības/Jaunās Vienotības nostiprināšanos pie varas viņu savā azotē paņēma nu jau bēdīgi slavenā Ilze Viņķele (tobrīd Vienotība, šobrīd A/Par), kura tajā laikā ieņēma labklājības ministres amatu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatu I.Jaunzeme saglabāja četrus gadus, pieredzot gan I.Viņķeles darba pazaudēšanu, gan Ulda Auguļa (ZZS) "kluso periodu". Viss mainījās, kad 2016.gadā labklājības ministra amatā stājās J.Reirs. Ar politiskā sausiņa reputāciju apveltītajam J.Reiram, izrādījās, ir diezgan strikts viedoklis, ka I.Jaunzemes spējas neatbilst ieņemamajam amatam, tādēļ tas viņai ir jāpamet.

Tā kā mūsu politiskajai "elitei" lojalitāte ir daudz svarīgāka par prātu un spējām, politiskās žonglēšanas rezultātā valsts pārvaldē tika radīts jauns amats - Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītājs. Tāds, protams, nebija vajadzīgs ne valstij, ne Ekonomikas ministrijai, bet nekur citur I.Jaunzemei neatradās vieta. Jāpiebilst, ka par ekonomikas ministru toreiz strādāja un I.Jaunzemi pie sevis darbā pieņēma tagadējais Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kritiens karjerā un kārtējā brūnā strīpa I.Jaunzemes dzīvē turpinājās gandrīz 3 gadus, kuru laikā vienīgais mierinājums bija liela alga ar mazu atbildību. Gaisma tuneļa galā I.Jaunzemes dzīvē uzspīdēja 2018.gadā, kad priekšlaicīgi aizsaulē devās VID ģenerāldirektore Ieva Cīrule. Pēc pāris kandidātiem, no kuriem nu ļoti dvakoja aizdomīguma smaciņa (Inga Koļegova, kuras deklarācijā parādījās aizdomīgi simtiem tūkstošu eiro, un Māris Skujiņš, kura galvenā priekšrocība bija M.Martinsona (Kvadrāta) uzticēšanās), tobrīd varenā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola bija spiesta rīkot vēl vienu konkursu uz VID ģenerāldirektora krēslu.

Konkurss uz VID ģenerāldirektora vietu 2018.gadā bija savāds no sākuma līdz galam. Kaut arī viss tika pasniegts kā profesionāli noorganizēts konkurss, kura laikā tiktu atrasts vislabākais kandidāts, aizkulišu pārzinātāji tikai smīn par cilvēku naivumu.

Tā, piemēram, jau pirmajā konkursa kārtā tika atsijāta Dace Pelēkā - VID ģenerāldirektores vietas izpildītāja un neapšaubāmi ar vislielāko pieredzi apveltītākā persona. Komisijas ieskatā - neatbilda kritērijiem, patiesais iemesls - neērta politiķiem. Toties kritērijiem vislabāk atbilda 2 kandidātes - mūsu stāsta "varone" I.Jaunzeme un cita ilggadēja VID darbiniece, mūžīgo aizdomu plīvura ieskautā Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Toreiz notikušās valdības veidošanas/politiskās tirgošanās rezultātu, ko stādīja priekšā kā konkursa komisijas lēmumu,  mēs zinām - par VID ģenerāldirektori tika izvēlēta I.Jaunzeme. Viņai atbalstu ar putām uz lūpām izteica gan agrākā priekšniece I.Viņķele (no Vienotības uz A/Par pārcēlusies Viņķeļu klana redzamākā seja), kuras partijai bija vajadzīga tieši tāda VID vadītāja - ne pārāk gudra, bet paklausīga izpildītāja. Palīdzēja arī Jaunās Vienotības politiķu K.Kariņa un A.Ašeradena atmiņas par kopā ar I.Jaunzemi pavadītajiem gadiem Ekonomikas ministrijā, kā arī Jaunās Vienotības vecbiedres Sandras Kalnietes iesaiste, kuru uz to visaktīvāk mudināja viņas palīdze Vizma Vilumsone, kura ir arī I.Jaunzemes māte.

Ironiskā kārtā izvēlēto kandidāti VID ģenerāldirektores amatam bija spiests oficiāli izvirzīt tieši J.Reirs - cilvēks, kurš tikai pirms pāris gadiem bija argumentēti pamatojis I.Jaunzemes nepiemērotību jebkādam vadošam amatam. Bet J.Reirs pietiekami labi orientējas politiskajās realitātēs un piekrita tādējādi nostiprināt spēku sadali starp Finanšu ministriju un VID (JV un A/Par).

Pārējie koalīcijas partneri šajā cīņā nospēlēja pēc savām spējām - Nacionālā apvienība iedeva I.Jaunzemei "uzticības kredītu" (tulkojumā "vajadzēs atstrādāt"), savukārt jaunie politiskie spēki bija vislielākie zaudētāji, kuriem vajadzēja apmierināties ar citu spēku solījumiem. KPV.LV strīdējās savā starpā tik ilgi, ka citi izlēma viņu vietā. Savukārt JKP un tās galvenais gribētājs Juris Jurašs ar savu vēlmi pārņemt VID un tā pakļautībā esošo Nodokļu un muitas policiju, lai nodrošinātu ienesīgu komerciālo darbību, bija spiesti noskatīties, kā viņu izvēlētā kandidāte, vecā cīņubiedre S.Kārkliņa-Ādmine netiek VID ģenerāldirektores krēslā, jo politiskie konkurenti labi saprata, ka tas būtu tas pats, kā ielaist kazu un āzi kāpostu laukā.

Šeit gan jāzīmē, ka kaut arī nevienam jau sen vairs nav ilūziju par I.Jaunzemes neatbilstību amatam, aizkulisēs joprojām izskan viedoklis, ka, kaut arī viņa ar savu haotiskumu un nekompetenci rada valstij ievērojamus zaudējumus, valstij klātos daudz ļaunāk, ja amatam toreiz tiktu izvēlēta S.Kārkliņa-Ādmine.

Lai kā tur arī nebūtu, I.Jaunzeme stājās VID ģenerāldirektora amatā 2019.gada 11.februārī, un jau pirmajā nedēļā viņai sanāca parādīt sevi no īstās puses. Sākumā pretēji publiskiem paziņojumiem par strādāšanu vienā telpā ar citiem darbiniekiem nepagāja ne nedēļa, un viņa jau bija apguvusi gan VID ģenerāldirektores kabinetu, gan citas priekšrocības. Otrais darbs pēc personīgo ērtību nodrošināšanas bija lūgums VID darbiniekiem izsniegt viņai dažādus dokumentus, ar ko viņai ir nepieciešams iepazīties. Kad viņa burtiski nākamajā rītā atnesa dokumentus atpakaļ un teica, ka esot ar tiem iepazinusies, cilvēki brīnījās, kā gan viņai izdevies vienas nakts laikā iepazīties ar 700 lappusēm. Tomēr zinātāji stāsta, ka vismaz daļa no šiem dokumentiem nokļuva pie citiem cilvēkiem, kuru skaitā bija arī I.Jaunzemes dzīvesbiedra G.Romeiko draugs (un vienlaikus dažādu FKTK konkursu par juridisko pakalpojumu sniegšanu uzvarētājs), advokāts R.Vonsovičs.

Tomēr nākamās I.Jaunzemes darbības VID vadītājas amatā ir pelnījušas detalizētāku apskatu. Tādēļ nākamnedēļ publicēsim otru stāsta daļu, kurā atcerēsimies spilgtākos I.Jaunzemes izgājienus. To starpā ir bijuši gan interesanti pārkāpumi, gan aizdomīgi lēmumi, kā arī daudz kas cits, kuru kopsavilkums palīdzēs lasītājiem labāk izprast, kāpēc mēs esam tur, kur esam.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...