Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām un iespējamo krāpniecību.

Presē izplatītajā paziņojumā minētas vairākas lietas, kas neapmierina uzņēmēju, radot lasītājam šķietamu iespaidu par negodīgumu. Jāsaka, ka galvenais uzsvars ir par nesen pieņemtajiem tarifiem, tomēr sūdzības pamatā ir nevis tarifu pieaugums, bet gan nepietiekošas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.

No uzņēmēja teiktā izriet, ka, saskaitot kopā visu pieslēgumu jaudu, apakšstacijā nepieciešams uzturēt visu pieslēgumu jaudu summu. Mēģināsim sniegt slodzes noteikšanas būtības skaidrojumu.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Gribētos arī piebilst, ka šobrīd valstī trūkst enerģētikas speciālistu, tādēļ sabiedrības locekļu interese ir apsveicama. Tomēr, ja ir vēlēšanās profesionāli saprast tehniskos risinājumus, tos var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”, kur iespējams studēt profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra un doktorantūras studiju līmenī, kā vienu no pamatzināšanām apgūstot elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u.c. ar elektroenerģētiku saistītas zināšanas.

Alegorija slodzes aprēķināšanā

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrā mājā ir automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav 24 joslu? Kādi pamatprincipi, un kā tiek noteikta slodze? Konkrētajā piemērā Ķekavas novadā pieminētas vairākas tehniskās iekārtas un elementi: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u.c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas. Tomēr, ja mēs vadītos no uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mūsu mājokļos, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte. Vienlaicības koeficients norāda, kāda daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tā ir robežās no 0.18-0.4 .

Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem vienlaicības koeficients ir 0.2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb ir mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā. Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām vienai no otras visā bojājumstrāvu darbības diapazonā. Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes neesamību sadzīvē var novērot situācijās, kad esot bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem, vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot virkni dažādu izvēles kritēriju. Bez vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžiem gaisvadu līnijā būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u.c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži no būtiskākajiem tehniskajiem rādītājiem ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u.c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te tāpat kā aizsargslēdzim nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī lejupejošo tīkla elementu (līnijas, aizsardzību) raksturlielumi. Līdzīgi ir ar transformatora izvēli.

Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot vismaz turpat 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u.c. kritēriji.

Šajā konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Dažādās ES valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tiek noteikta un piemērota dažādi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus, vai Vācijā tā tiek noteikta, ņemot vērā slodze pieaugumu un tās ilgumu. Latvijā visbiežāk pielietotais veids ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana. Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās valstīs ir vienāda iezīme – atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.

Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka, esot 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634A, tiek precīzi ievērots minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.)=0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību.

Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus, nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību. Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties no minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts lūgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi līgumiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.

* Dr.sc.ing. asoc. prof., RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes prodekāne

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...