Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus. Lai gan Gita Plaude par situāciju tolaik oficiāli iesniedza ziņojumus gan ģenerālprokuroram, gan Valsts kancelejas vadītājam, gan finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja. Šodien Pietiek.com publicē vienu no šiem iesniegumiem, kurā minēto ignorēja gan Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis (attēlā), gan finanšu ministrs Jānis Reirs.

Es, Gita Plaude, strādāju Valsts ieņēmumu dienestā kopš 2001.gada. Savas darba gaitas Finanšu policijas pārvaldes Operatīvā darba daļā uzsāku 2003.gadā. Ņemot vērā manu ilggadējo darba pieredzi operatīvajā darbā un darba rezultātus noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā valsts ieņēmumu jomā, ar 2014.gadu tiku iecelta par Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas vadītāju.

Kā Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas vadītāja:

iniciēju iekšējā kontroles sistēmas pretkorupcijas jomā izveidošanu, lai mazinātu korupcijas riskus publiskas personas institūcijās,

nodrošināju korupcijas risku pārvaldības sistēmas darbību un interešu konflikta likuma darbības nodrošināšanu VID;

piedalījos korupcijas novēršanas pasākumu plāna izstrādē;

piedalījos VID jaunās Risku analīzes sistēmas korupcijas risku analīzes veikšanai, lai šos koruptīvos darījumus identificētu un pierādītu;

sniedzu priekšlikumus nevainojamas reputācijas vadlīniju izstrādē VID;

paralēli stratēģisku dokumentu izstrādei VID, stiprināju Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas neatkarību, veicot izmaiņas dokumentu apritē;

sagatavoju korupcijas riskiem visvairāk pakļauto VID funkciju un amatu sarakstu (sensitīvo amatu saraksts) un pasākumu projektu amatpersonu atlasei uz šiem amatiem un uzraudzības veikšanai par pasākumu izpildi;

stiprināju struktūrvienības kapacitāti, izveidojot papildu amata vietas;

piedalījos OECD 4.veiktajā monitoringā par pretkorupcijas līmeņa novērtēšanu, kā vienīgais eksperts no Latvijas;

no 2015.gada esmu bijusi VID mentors;

īstenoju pasākumus Iekšējās drošībās pārvaldes, kā jaunas neatkarīgas izmeklēšanas iestādes, izveidošanā no 2018.gada 1.janvāra (nodrošināju normatīvo aktu projektu sagatavošanu, iestādes reglamenta un amata aprakstu sagatavošanu, operatīvās darbības instrukcijas izstrāde un citus pasākumus izmeklēšanas iestādes un operatīvā darbības subjekta izveidošanā).

Veikto pasākumu kopumu atzinīgi novērtējuši neatkarīgi eksperti:

saņemts pozitīvs Deloitte Iekšējo kontroles sistēmu juridiskais un efektivitātes audita slēdziens.

saņemts pozitīvs PWC VID korupcijas novēršanas procesu novērtējums.

Ņemot vērā manu profesionālo pieredzi un ieguldīto darbu VID mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar korupcijas risku mazināšanu iestādē, korupcijas pārvaldības sistēmas izveidošanu un ieviešanu, vairākkārtīgi esmu saņēmusi VID atzinības rakstus pateicībā par teicamu, godprātīgu darbu un personisko ieguldījumu un līdzdalību kopējo Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu sekmīgā un kvalitatīvā izpildē, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Pateicību par nozīmīgu ieguldījumu sevišķi bīstama organizētās noziedzības grupējuma darbības atklāšanā. 2018.gada 23.novembrī saņēmu Valsts ieņēmumu dienesta Goda zīmi par pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā.

Uzsākot savas darba gaitas VID Iekšējās drošības daļā, mans mērķis bija izveidot saliedētu, profesionālu komandu, kura veicinātu darba rezultātu kāpumu, lai veiktu sarežģītu un sazarotu funkciju izpildi specifiski profesionālu darbinieku vidē, vēl nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, jau notikušu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un operatīvās darbības uzdevumu izpildi.

Savus darba pienākumus esmu veikusi ar lielu atbildības sajūtu, asi vērsusies pret jebkuriem iestādes, to struktūrvienību atbildīgo amatpersonu lēmumiem, rīkojumiem, kas var radīt korupcijas riskus iestādē, kā arī radīt interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā.

Turpmāk lietas faktisko apstākļu izklāsts:

1. Ar 2019.gada 2.augusta rīkojumu par VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru, pamatojoties uz konkursa rezultātiem tika iecelts Aigars Prusaks.

Konkursa komisija neuzskatīja par nepieciešamu izvērtēt nākotnes korupcijas un interešu konflikta riskus, ievērojot, ka ar VID ģenerāldirektores I.Cīrules rīkojumu iepriekš par korupcijas riskiem aizrotētā VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniece Kristīne Prusaka – Brinkmane tika atrotēta uz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieka amatu pamatojoties uz VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīkojumu, lai arī Aigara Prusaka un Kristīnes Prusakas – Brinkmanes saistība ir publiski zināma informācija.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka es nepiedalījos konkursā uz vakanto amatu, jo manā rīcībā bija neapstiprināta informācija, ka uz minēto amatu tiks virzīts un apstiprināts VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iepriekš izvēlēts kandidāts no citas drošības iestādes.

Atbilstoši konkursa rezultātiem minētā informācija ir guvusi apstiprinājumu.

2. Laika periodā no 2019.gada 2.augusta līdz 2019.gada 16.septembrim atrados prombūtnē – ikgadējā atvaļinājumā.

3. 2019.gada 17.septembrī ierodoties darbā un saņemot neoficiālas ziņas par 2019.gada 16.augustā VID ģenerāldirektores p.i. D.Pelēkā izdoto rīkojumu Nr.9.5-10/2280 “Par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka kompetencē ietilpstošo funkciju nodošanu attiecībā uz K.Prusaku-Brinkmani Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam”, mutiski informēju Iekšējās drošības pārvaldes direktoru par minētā rīkojuma riskiem, kā arī lūdzu rast iespēju oficiāli iepazīties ar rīkojumu, jo neskatoties uz saviem darba pienākumiem un kompetenci šo rīkojumu nebiju saņēmusi.

4. Iepazīstoties ar rīkojuma pilnu saturu, konstatēju, ka saskaņā ar rīkojumu Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam tiek nodotas Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka kompetences – operatīvās darbības veikšana un izmeklēšana krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus VID ierēdnes – VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas – Brinkmanes darbībā, kas saistīti ar viņas pienākumu izpildi VID IDP Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka atbilstoši VID Iekšējās drošības pārvaldes struktūrai operatīvo darbu saskaņā ar Operatīvās darbības likumu veic Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļa, bet izmeklēšanu atbilstoši Kriminālprocesa likumam veic Iekšējās drošības pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļa.

Saskaņā ar Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka amata aprakstu – A.Prusaka kompetencē nav operatīvās darbības veikšana atbilstoši Operatīvās darbības likumam, bet viņa amata aprakstā ir noteiktas tikai likuma piemērošanas un izpildes uzraudzības un kontroles funkcijas.

Ņemot vērā to, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora kompetencē nav operatīvā darba veikšana atbilstoši Operatīvās darbības likumam, šādas funkcijas nodošana nav iespējama un minētais rīkojums ir prettiesisks, un tajā saskatāmi augsti korupcijas un interešu konflikta riski, ievērojot, ka Aigaru Prusaku un Kristīni Prusaku – Brinkmani saista ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī kopīgs bērns. Par iespējamiem riskiem norādījis pats Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks savā 2019.gada 9.augusta ziņojumā Nr.16-13/595.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un likumu Par valsts noslēpumu Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai nav tiesības dot norādījumus Operatīvās darbības daļas amatpersonām. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 7.pantu operatīvās darbības pasākumus amatpersona uzsāk ar tās tiešā vadītāja (priekšnieka) vai viņa vietnieka akceptu.

Respektīvi, konkrētajā tiesiskajā situācijā Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai N.Dolgovai nebūs tiesiska pamata nodot materiālus Operatīvās darbības daļas amatpersonām operatīvā darba veikšanai atbilstoši Operatīvās darbības likumam, par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Savukārt nododot materiālus operatīvās lietvedības uzsākšanai amatpersonām, kuru lietvedībā nekad nav bijušas operatīvās lietas, kurām nav atbilstošu zināšanu un profesionālās pieredzes operatīvo pasākumu veikšanai, tiek jau post factum nodrošināts labvēlīgs rezultāts iespējamai Kristīnes Prusakas - Brinkmanes lietas virzībai.

Nekad VID Finanšu policijas pārvaldes (tagad Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes) darbības vēsturē nav bijuši gadījumi, kad operatīvo darbu, kam nepieciešamas speciālas zināšanas un profesionālā pieredze, veiktu struktūrvienība, kuras kompetencē ir izmeklēšana kriminālprocesos. Kā arī pieļauju, ka minētā jaunā kārtība nav saskaņota ar Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokuroru par operatīvās darbības kompetences nodošanu struktūrvienības darbiniekiem, kuru kompetencē saskaņā ar amatu aprakstiem nav operatīvā darba veikšana.

Savukārt, ja pieņemam, ka minētā rīkojuma kontekstā operatīvo darbību veiks Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītāja Natālija Dolgova, kuras amata aprakstā formāli ir iekļauta šāda kompetence, tad atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7.pantam, šādi pasākumi jebkurā gadījumā uzsākami ar tiešā vadītāja Aigara Prusaka akceptu. Tikai amatpersonas tiešais vadītājs uzrauga, kontrolē un lemj par materiāla tālāko virzību, savu pakļautībā esoša darbinieka informācijas, kas satur valsts noslēpumu apriti, izmantošanu, aizsardzību. Konkrētajā tiesiskajā situācijā Natālijas Dolgovas tiešais vadītājs ir Aigars Prusaks, bez kura akcepta un kontroles operatīvās darbības veikšana nav iespējama.

Iepriekš minētā, vienai VID amatpersonai speciāli izstrādātā kārtība degradē vēsturisko un tiesisko operatīvās darbības praksi iestādē, kā arī zūd vispārējais Operatīvās darbības daļas pastāvēšanas pamatojums, ierobežojot likumā noteikto kompetenci, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, faktiski izslēdz jebkuru iespēju uzsākt operatīvo lietvedību, veikt operatīvo darbu par konkrēto amatpersonu.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 4.pantu, operatīvā darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot personu pamattiesības, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

Minētais rīkojums paralizē Operatīvās darbības daļas kompetenci, jo atbilstoši dokumentu aprites kārtībai Operatīvās darbības daļas amatpersonai, pieņemot iedzīvotāja sniegto informāciju, nebūs iespējas to virzīt likumā noteiktajā kārtībā.

Faktiski kontroles funkcijas (operatīvais darbs, izmeklēšanas darbs) uz šāda rīkojuma pamata ir koncentrētas vienas Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas rokās, ievērojot Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas Natālijas Dolgovas labās attiecības ar Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieci Kristīni Prusaku – Brinkmani, kas rada būtiskus korupcijas riskus.

Rīkojums ir pilnīgi pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 26.februāra noteikumiem Nr.13 “Valsts noslēpuma aizsardzības kārtība Valsts ieņēmumu dienestā”’, kam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

5. Ņemot vērā to, ka uz manu 2019.gada 17.septembra mutisko lūgumu sniegt skaidrojumu par rīkojumu un tā būtību, nesaņēmu atbildi, 2019.gada 18.septembrī ar rakstisku vēstuli informēju VID Personālvadības pārvaldi, VID ģenerāldirektores vietnieki D.Pelēko un Iekšējās drošības pārvaldes direktoru A.Prusaku informēju par rīkojuma nepilnībām un lūdzu sniegt skaidrojumu par turpmāko operatīvo darbu saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu” izpildi.

2019.gada 19.septembrī saņēmu atbildi no VID Personālvadības pārvaldes, kurā tika sniegta sekojoša informācija: “rīkojuma 2.punktā nav atrunāta īpašas kategorijas lietu aprite, bet gan tikai tā, kas ienāk Nodrošinājumu lietu pārvaldes, jo Nodrošinājumu lietu pārvalde nenodrošina korespondences apriti Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) un MK Nr. 21 Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteiktajā kārtībā, kā arī Personālvadības pārvaldē nav šādas informācijas par šīs informācijas aprites īpatnībām.”

Papildus tika norādīts: “Jūsu Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītājas viedoklis par šīs korespondences apriti kā zinošas un kompetentas amatpersonas noteikti ir precīzāks par Personālvadības pārvaldes viedokli, līdz ar to būtu tikai loģiski un saprotami, ja Jūs varētu sniegt informāciju, kā to labāk noorganizēt un mēs labprāt sniegtu Jums atbalstu informācijas sagatavošanā. Vienīgi jautājums vai Personālvadības pārvalde arī būtu iesaistāms šo procesu noregulēšanā – ievērojot šīs informācijas ierobežoto pieejamību. Jo šis jautājums arī tad būtu jānoregulē un iespējami drīzākā laikā, kā Jūs to pareizi norādāt.”

Ar šo e-pastu saraksti VID Personālvadības pārvaldes amatpersona atzina pieļautās kļūdas rīkojumā, tajā skaitā kļūdas attiecinot dokumentu apriti operatīvās darbības ietvaros, kas satur informāciju par valsts noslēpumu uz parastās lietvedības apriti, un iekļaujot rīkojumā operatīvo funkciju nodošanu no personas, kurai šādas funkcijas nav.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka lai gan minētais rīkojums vistiešākā veidā skar VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora kompetences, Iekšējās drošības pārvaldes darba organizāciju, normatīvo aktu piemērošanas tiesiskumu, nekādus norādījumus, ieteikumus, uzdevumus no A.Prusaka vai citas personas, kura nodrošina Operatīvās darbības likuma noteikumu ievērošanu, nesaņēmu.

Iepriekš minētais liecina par konkrēto, no manas puses informēto amatpersonu, pilnīgu neieinteresētību korupcijas risku un interešu konfliktu novēršanā, tiesiskuma nodrošināšanā, rezultātā paralizējot Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas darbu un ierobežojot likumā noteikto kompetenci – veikt operatīvo darbu.

6. Lai arī, neskatoties uz maniem iebildumiem par minētā rīkojuma saturu, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks mutiskā sarunā ar mani norādīja, ka turpināsim kopā strādāt, iestādes mērķu sasniegšanai, paralēli steidzamības kārtībā 2019.gada 17.septembrī sagatavoja ziņojumu par manis rotēšanu uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi.

Minētais ziņojums tapa konkrēta iemesla dēļ – nepieļaut jebkādus ierobežojumus, kas saistīti ar Kristīnes Prusakas – Brinkmanes faktiski ar iepriekš minēto rīkojumu nodrošināto “neaizskaramības statusu”, nepieļaut, ka personas, kuras nepakļaujas prettiesiskiem norādījumiem, nākotnē varētu uzsākt jebkādas pārbaudes par konkrēto amatpersonu un nodrošināt, ja tomēr tiek saņemta informācija par konkrēto amatpersonu, minētās pārbaudes veikšana tiek nodota konkrētai, vienai, Aigaram Prusakam un Kristīnes Prusakas – Brinkmanes pietuvinātai amatpersonai – Natālijai Dolgovai.

Minēto mērķu sasniegšanai, no VID augstāko amatpersonu puses tika klaji ignorēti gan normatīvie akti, gan iekšējie rīkojumi, gan vispārējie tiesību principi, pieļaujot un atbalstot korupcijas risku un interešu konflikta situāciju VID. Tajā vietā, lai nodrošinātu Iekšējās drošības pārvaldes darbības tiesiskumu, tika pieņemts lēmums, par manis, trauksmes cēlāja nekavējošu rotāciju, kā rezultātā faktiski tieku pazemināta amatā.

Par iepriekš minētā lēmuma steidzamību liecina tas, kas citos gadījumos, pieņemot lēmumu par amatpersonas rotāciju uz citu VID struktūrvienību, amatpersonai tiek dots laiks sakārtot lietvedību, pabeigt iesāktos darbus vidēji 30 dienas, tad manā gadījumā, VID ģenerāldirektore I.Jaunzemes vēstulē no 2019.gada 20.septembra Nr.9.6-5/773 man piedāvāja turpināt valsts civildienesta attiecības citā amatā no 2019.gada 27.septembra, man atvēlot laiku viedokļa sniegšanai līdz 2019.gada 24.septembrim. Vēršu Jūsu uzmanību, ka ievērojot, ka 21.,22.septembris iekrita brīvdienās, man viedokļa sniegšanai, kas skar manu nākotni VID ģenerāldirektore ir atvēlējusi 2 darba dienas.

Par saskaņotām darbībām, lai atbrīvotos no amatpersonām, kuras nevēlas pakļauties iestādes prettiesiskiem lēmumiem un rīkojumiem, kā rezultātā faktiski tiek nodrošināts “legāls jumts” atsevišķām VID amatpersonām, VID augstāko amatpersonu līmenī liecina arī īsais termiņš vēstules sagatavošanā, neizvērtējot ne manu profesionālo pieredzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ne manis ieguldīto darbu Iekšējās drošības pārvaldes izveidē, ne iespējamos riskus turpmākajam operatīvā bloka darbam.

Šī VID augstāko amatpersonu rīcība ir vērtējama ne tikai konkrētās situācijas ietvarā, bet arī vērtējot, kādas tiesiskas sekas VID amatpersonu darbības var radīt, arī nākotnē pieņemot lēmumus, rīkojumus, kas neatbilst tiesību normām un vērsti uz atsevišķu amatpersonu nodrošināšanu pret nelabvēlīgām sekām, radot augsni šādai prettiesiskai praksei.

Tomēr šo VID augsto amatpersonu mērķis nav pazemināt mani amatā, aizrotējot uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi, bet nodrošināt, ka pārtraucu savas darba tiesiskās attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu, izdarot morālu spiedienu uz manu lēmumu.

Informēju Jūs, ka saskaņā ar VID ģenerāldirektores vēstuli man tiek piedāvāts turpināt civildienestu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Nolēmumu izpildes uzraudzības un organizēšanas daļas Valstij piekritīgās mantas uzskaites nodaļas vadītājas amatā. Minētais amats ir vakants, jo pamatojoties uz Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas darba rezultātiem, 2018.gada 1.novembrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.15850000818 par noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, kuras paredzētas Krimināllikuma 329.pantā.

No iepriekš minētā ir secināms, ka tieku pārcelta darbā uz amata vietu, kura vakanta kļuva, pamatojoties uz manas vadītās daļas darba rezultātiem, tādējādi izdarot morālu spiedienu, mēģinot ietekmēt manu lēmumu.

Papildus informēju, ka, saņemot VID ģenerāldirektores vēstuli un izprotot cēloņsakarību starp manām darbībām korupcijas risku, interešu konfliktu novēršanā un VID ģenerāldirektores steidzamības kārtā sagatavoto vēstuli par manis pazemināšanu amatā ar noteikto divi darba dienu termiņu viedokļa sniegšanai, uz pārcelšanas termiņu, man kļuva slikti ar sirdi, kā sakarā nekavējoties vērsos pēc medicīniskās palīdzības. Šobrīd atrodos uz slimības lapas.

7. Vēršu Jūsu uzmanību, ka Kristīne Prusaka – Brinkmane regulāri aizvieto VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru, viņa prombūtnes laikā, kas savukārt ierobežo Nodokļu un muitas policijas pārvaldes operatīvo un izmeklēšanas darbinieku tiesības un iespējas nodot savā rīcībā esošās ziņas par konkrētas amatpersonas iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādējādi ierobežojot ilggadējo praksi, sadarbību, informācijas apmaiņu, iestādes kopīgo mērķu sasniegšanā, tajā skaitā kopīgi cīnoties pret noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Esmu informēta, ka ņemot vērā to, ka par VID Iekšējās drošības daļas direktoru tika iecelts Aigars Prusaks, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki ir norādījuši, ka turpmākā sadarbība, jautājumos, kas skar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājus, kuriem ir īpaši draudzīgas attiecības ar Kristīni Prusaku – Brinkmani, nebūs iespējama, jo šādu ziņu sniegšana Iekšējai drošības pārvaldei var apdraudēt darbinieka turpmākās darba gaitas Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.

8. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju šobrīd Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas rīcībā parastajā lietvedībā ir materiāli, kuri būtu izskatāmi Krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Minētā materiāla ietvaros Nodokļu un muitas policijas pārvaldei tika uzdoti jautājumi par iestādes amatpersonu dienesta auto transporta izmantošanu darba pienākumu pildīšanas laikā. Iepazīstoties ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīne Prusakas – Brinkmanes sniegto atbildi, tika konstatēts, ka sniegta nepilnīga un maldinoša informācija, iespējams ar mērķi slēpt viņas pakļautībā esošas darbinieces iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

Lai gan Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks pats ir atzinis pastāvošo interešu konfliktu, kā arī ievērojot iepriekš aprakstītā rīkojuma saturu, ir iepazinies ar materiāliem, kurus parakstījusi Kristīne Prusaka – Brinkmane, un kuri, iespējams, satur nepatiesas ziņas.

Iepriekš minētais var radīt situāciju, kad netiek nodrošināta vispusīga materiālu izvērtēšana un atbilstošu lēmumu pieņemšana, lai slēptu VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces pakļautībā esošo darbinieku darbības prettiesiskas darbības.

Līdz ar to pastāv ne tikai risks, ka Iekšējās drošības pārvaldes direktors pieņems lēmumus, kas būs labvēlīgi konkrētai amatpersonai, bet arī citām amatpersonas pakļautībā esošajām amatpersonām.

Papildus iepriekš minētajam pastāv risks, ka attiecībā uz konkrētai amatpersonai nevēlamām personām var tikt pieņemti prettiesiski lēmumi, tajā skaitā par personu pārcelšanu uz citām VID struktūrvienībām, tādejādi, graujot Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kapacitāti un prestižu, veidojot atsevišķām amatpersonām labvēlīgu korupcijas vidi.

Šādas rīcības rezultātā VID var nākties atkārtoti saskarties ar situāciju, kad tiek apdraudēta iestādes un amatpersonu reputācija, kas var radīt vēl negatīvāku sabiedrības attieksmi pret valsts pārvaldi un tās darbības tiesiskumu.

Konkrētajā tiesiskajā situācijā pats būtiskākais ir nevis konkrētā situācija, kas saistīta ar mani, bet valsts un sabiedrības intereses, kuras tiek būtiski ignorētas, īpaši periodā, kad sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret VID darbību.

Lai nodrošinātu valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, jānovērš jebkuras amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas lēmumiem un rīcību.

Konkrētajā situācijā divu amatpersonu personiskās saites un ieņemamie augstie amati rada augstus interešu konflikta riskus un iespējamie korupcijas riski apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko stabilitāti.

Korupcija ietekmē valsts pārvaldi, novājinot tās spējas kalpot sabiedrībai. Tā kavē lēmumu pieņemšanu un izvēli.

Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā.

VID Iekšējās drošības pārvalde strādā ļoti specifiskos un sarežģītos apstākļos, jo daudzi darbinieki vēsturiski ir pārnākuši no dažādām VID struktūrvienībām, tajā skaitā VID Finanšu policijas pārvaldes, kā arī VID Iekšējā drošības pārvaldes atrodas vienā ēkā ar citām VID struktūrvienībām, kas rada papildus interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī apgrūtina operatīvo darbības pasākumu veikšanu, jo Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir atpazīstami.

Uzskatu, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā, kad par pārvaldes, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana un apkarošana VID, direktoru ir iecelts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas – Brinkmanes bērna tēvs, nav iespējams novērst interešu konflikta situāciju un iespējamos korupcijas riskus, Iekšējās drošības pārvaldei paliekot VID struktūrā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, steidzamības kārtībā ir risināms jautājums par VID Iekšējās drošības pārvaldes kompetenču nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

Ar cieņu Gita Plaude

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...