Iesniegums Ogres novada deputātiem: jūs nevarat lemt pret sabiedrības viedokli!
Latvijas un Ogres novada iedzīvotāji14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrības tiesības aizsargā Vides aizsardzības likuma 6. panta prasības: „Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk - sabiedrība) ir tiesības:
- prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu;
- atbalstīt vides aizsardzības pasākumus un sadarboties ar valsts iestādēm un pašvaldībām, lai nepieļautu tādu darbību veikšanu, arī tādu lēmumu pieņemšanu, kas var pasliktināt vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides normatīvo aktu prasībām;
- sniegt informāciju valsts iestādēm un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām negatīvajām pārmaiņām, kas radušās šādu darbību vai pasākumu dēļ;
- iesniegt valsts iestādēm un pašvaldībām priekšlikumus par tiesisko regulējumu un izstrādātajiem dokumentu projektiem vides jomā.
ESAM PRET ATRADNES KARJERA „GRANĀTI” DARBĪBAS ATĻAUŠANU TĪNŪŽU PAGASTĀ, NEKUSTAMAJĀ ĪPAŠUMĀ „GRANĀTI”! UZSKATĀM, KA OGRES NOVADA DEPUTĀTIEM IR JĀVIEVĒRO NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS UN NEVAR BALSOT PAR „GRANĀTU” DARBĪBU, JO UZSKATĀM, ka Ogres novada deputāti nevar lemt pret sabiedrības viedokli:
Pieprasām Ogres novada pašvaldībai veikt nepieciešamās darbības, lai tiktu ievērota Satversme, kuras 115. pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.”
Pieprasām Ogres novada deputātu lēmumu par to, lai SIA “Granāti Pluss” veiktu trešās (dolomīta mehānisko irdināšanu ar hidraulisko āmuru vai irdināšanas uzgali) ieguves metodes veidam sākotnējo novērtējumu saskaņā ar VPVB 22.03.22. Atzinuma 6.4.5.7. punkta, h) apakšpunkta prasību, saskaņā ar Novērtējuma likuma 3.2 panta pirmās daļas 3.punktu. Šis nosacījums attiecināms arī uz citiem paredzētās darbības un tās radītās ietekmes aspektiem (t.i. ne tikai saistībā ar hidroloģiju un hidroģeoloģiju).
Pieprasām Ogres novada deputātiem steidzami lemt, lai veiktu hidroģeoloģisko izpēti Tīnūžu pagastā un daļēji Ikšķilē esošo karjeru darbības un jau esošās depresijas piltuves dēļ divu kilometru attālumā no Granātu nekustamā īpašuma, uz kura paredzēta jauna derīgo izrakteņu ieguves vieta (karjers) „Granāti” Tīnūžu pagastā.
Pieprasām Ogres novada deputātiem lemt par darbībām, lai veiktu monitoringa sistēmas nodrošināšanu jau esošajai situācijai, kas nav nodrošināta pie esošo karjeru darbībām, un veikt visu ūdens ņemšanas vietu apsekošana līdz trīs kilometru rādiusam no nekustamā īpašuma „Granāti”. Šī prasība pamatota ar VPVB 22.03.22. atzinumā norādīto, ka paredzama depresijas piltuve līdz trim kilometriem, ja darbību uzsāktu karjers „Granāti”, kā arī saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.
Atļaujot atvērt vēl vienu karjeru ar derīgo izrakteņu ieguves vietu 20,3 ha uz 30 gadiem pirms hidroģeoloģiskās izpētes Tīnūžu pagastā un daļēji Ikšķilē, notiks vēl lielāks kaitējums videi, kaitējums ūdeņiem, kaitējums augsnei un zemes dzīlēm, kaitējums iedzīvotāju veselībai un kaitējums īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem, nekā tas jau ir šobrīd.
Ievērojot Vides aizsardzības likuma prasības, pirms jauna karjera darbības atļaušanas Ogres novada deputātiem ir jāievēro izvērtēšanas princips – jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
Šī prasība pamatota ar VPVB Atzinuma 6.4.2.8. punktā norādīto, un ņemams vērā fakts, ka līdzšinējo ietekmes faktoru iespējamās ietekmes novērtējums nav veikts - līdz šim Tīnūžu pagastā Atradnes apkaimes atradņu izstrādātāji nav ieviesuši vides stāvokļa monitoringa pasākumus (ne attiecībā uz pazemes ūdens stāvokļa monitoringu, ne attiecībā uz veģetācijas monitoringa (netiek fiksētas iespējamo gruntsūdens līmeņa izmaiņas uz Dabas parka biotopiem)).
Tāpat konstatējams, ka nav pieejamas pazemes ūdeņu stāvokļa monitoringa atskaites (pazemes ūdeņu stāvokļa monitoringa rezultāti - nav pieejami reģistri, pēc kuriem varētu secināt par būtiskām/ nebūtiskām svārstībām pēc ieguves darbu uzsākšanas apkaimes atradnēs), secinājumus par šiem faktoriem ilgtermiņā iespējams izdarīt tikai pēc vairākkārtējas parauglaukumu apsekošanas, kas apstiprina DAP secinājumu, ka pazemes ūdens līmeņu monitorings paredzētās darbības īstenošanas gadījumā ir nepieciešams. VPVB nonāk pie secinājuma, ka būtu nepieciešams veikt monitoringa novērojumus, lai sekotu līdzi biotopa 7110* un biotopa 9080* stāvoklim.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
